Aicinājums ziedot Archibīskapa algas fondam
LELBA XII
Sinode pieņēma rezolūciju aicināt draudzes atbalstīt esošo LELBĀL Archibīskapa algas
fondu pēc katras draudzes spējām. Draudžu locekļi tiek aicināti un mudināti
atbalstīt šo rezolūciju, iemaksājot vienreizēju $50 maksājumu. Ja katrs LELBĀL
draudzes loceklis ziedotu vismaz $50, tad Archibīskapa algas fonds ir iecerējis
savākt $500,000.00 - 1,000,000.00, no kā tad augļus varētu lietot, lai segtu
algu un citus archibīskapa izdevumus.
[...]
Kāpēc ir
jāveido šis Archibīskapa algas fonds jau šodien? Šī fonda vēlēšanu process
iesāksies 2014. gada janvārī, un jaunais archibīskaps tiks paziņots 2014. gada oktobrī.
LELBA pašreizējais archibīskaps ir Elmārs Ernsts Rozītis. Pašreiz arch. Rozītis
savu algu saņem no Vācijas valdības, bet ar nākamo archibīskapu tā vairs nebūs.
Es esmu LELBA pārvaldē un es redzu “first hand”, cik daudz arch. Rozītis dara,
ne tikai LELBA labā, bet arī LELBĀL labā. Viņš pārstāv LELBA un LELBĀL
intereses Latvijā, kā arī citās organizācijās, kā piemēram, Pasaules Luterāņu federācijā
un Porvoo luterāņu/anglikāņu kopībā. Viņš ir pacēlis LELBĀL tēlu, un tas būtu
jāturpina. Archibīskaps arī aktīvi dzīvo līdzi visām LELBĀL draudzēm, bieži
piedaloties dievkalpojumos, mācītāju ordinācijās utt. Es arī redzu, cik lielu
darbu LELBA dara.
LELBA XII
Sinode aicināja Ivaru Petrovski, Vilmaru Beiniķi un māc. Aivaru Peldu izstrādāt
fonda apsaimniekošanas vadlīnijas, kas ir sekojošas.
• Šis fonds
domāts tiem bīskapiem vai archibīskapiem, kas sekos E. E. Rozīša pēdās.
• Fondu pārskatīs
LELBA un LELBĀL kasieri, un viens Virsvaldes izraudzīts ieguldījumu speciālists.
• Bīskapa
algu nosaka LELBĀL Virsvalde, atbilstoši paredzētai bīskapa darba slodzei.
• Tādēļ, ka
sagaidāmie algas fonda līdzekļi nebūs pietiekoši, lai izmaksātu pilnu algu nākošajam
bīskapam, uzskatām, ka bīskaps būs arī kādas draudzes mācītājs, kas viņam maksās
vismaz daļēju pamatalgu.
• Izmaksāt
drīkst tikai fonda augļus.
• Alga
izmaksājama tajā valstī, kur bīskaps dzīvos, saskaņā ar vietējiem likumiem.
• Par fonda
likvidāciju lemj Baznīcas Virsvalde.
Mudinām
draudzes locekļus atcerēties šo fondu arī savos testamentos.
Ziedojumus
vēlams sūtīt LELBĀL kasierim Ivaram Petrovskim:
5239 E Woodmeade Ct SE
Ada, MI 49301
USA
Tālr. (616) 975-2705
zipetro@att.net
JA VĒLAMIES
UZTURĒT LATVIEŠU DRAUDZES UN BAZNĪCU NĀKOTNĒ, MUMS PAR TO IR JĀGĀDĀ JAU TAGAD!
Publicēts 12|09|2013
LELBA pārvaldes priekšnieces laicīgā vietniece
Baiba Liepiņa
Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru!
Garezera padomes locekļa Mārtiņa Pūteļa uzruna prāv. Viļa Vārsberga piemiņas akmens un plāksnes iesvētīšanā Garezerā šī gada 10. augustā. Vairāk uzrunu un bilžu atradīsiet sadaļā "Jaunumi".
Esam šodien pulcējušies, lai iesvētītu piemiņas akmeni Gaŗezera dibinātājam,
prāvestam Vilim Vārsbergam. Akmens, plāksne, vārdi, cilvēks; šis piemiņas
akmens saliedē divas ļoti atšķirīgas Dieva radības: akmeni un cilvēku.
[...]
Dievs ir radījis pasauli, un kaut kur pasaules klēpī šis akmens tika
radīts. Akmens varbūt ir viena no viszemākā līmeņa Dieva radībām. Mēs šo akmeni
esam 'aizņēmušies' no zemes klēpja un uz tā pielikuši piemiņas vārdu plāksni cilvēkam
- Dieva augstākai radībai. Akmenim līdzīgā veidā, prāvests Vārsbergs arī tika
pārcelts no savas dzimtās zemes uz citu zemi. Kaŗa un okupācijas apstākļu dēļ
viņš bija spiests pārcelties no savas dzimtās zemes uz šejieni.
Šeit, Amerikā, prāvestam Vārsbergam veidojās domas, idejas, un radās vīzija
mūsu Gaŗezeram ar devīzi "Dievam un Latvijai". Pateicoties viņam, mums
ir mūsu Gaŗezers šodien. Visspilgtākais punkts par šo brīdi, kad iesvētām piemiņas
akmeni, ir "cik cilvēku dzīves nav mainītas un ietekmētas ar to, ka mums
šodien ir mūsu Gaŗezers". Vai kāds no jums var iedomāties, kā tas būtu šodien,
ja mums nebūtu mūsu Gaŗezers?
Minēju, ka esam 'aizņēmušies' šo akmeni no zemes klēpja. Cik ilgi stāvēs šis
piemineklis? Kad akmens atgriezīsies zemes klēpī? Cik ilgi pastāvēs Gaŗezers? Kuŗš
no jums, jauniešiem, atgriezīsies Gaŗezerā kā talcinieks, strādnieks, audzinātājs,
skolotājs, padomes loceklis vai administrators. Gaŗezera nākotne ir pilnīgi
attiecīga uz jūsu atbildi.
Viens cilvēks, viena ideja, strādāt un veidot to, ko viņš juta, kas bija
nepieciešams tautai. Autors Joel Barker ir rakstījis: "Vīzija bez
attiecīga darba ir vienkāršs sapnis. Vienkāršs darbs bez vīzijas tikai aizņem
laiku. Bet vīzija ar attiecīgu darbu spēj mainīt pasauli." Mums katram ir
dota spēja sapņot, strādāt un mainīt pasauli. Paldies, prāvest Vārsberg! Tu
mainīji mūsu pasauli.
Publicēts 11|09|2013
Garezera padomes loceklis
Mārtiņš Pūtelis
Ar nelielu svētceļojumu uzsāk projektu "Priecīgas pēdas"
Šā gada Garezera
vasaras vidusskolas 3. klases audzēkņi kopā ar savu ticības mācības skolotāju,
māc. Dāgu Demandtu, piedāvāja LELBAi jaunu projektu „Priecīgas pēdas”, kas
paredz sagādāt apavus Kurzemes mazturīgajiem bērniem. Vairāki GVV jaunieši jau
bija sarūpējuši pirmos ziedojumus šim projektam.
[...]
Tieši tādēļ, gatavojoties
pēdējam Svecīšu dievkalpojumam, kas notika tikai divas dienas pirms izlaiduma,
nolēmām svinīgi atklāt šo projektu, šoreiz – pašiem GVV jauniešiem dodoties
nelielā svētceļojumā, tādējādi dodot iespēju pateikties Dievam par iespēju
staigāt, par iespēju būt apģērbtiem un pats galvenais – par iespēju par citiem
domāt un palīdzēt.
105 jaunieši, viņu
audzinātāji, skolotāji un daži interesenti devās vienotā gājienā no
„Saulgriežiem” līdz „Atbalsīm”, tad pa Delihant ceļu līdz pat meža takām, kas
mūs savienoja ar Garezera brīvdabas baznīcu, kopā noejot 2 jūdzes.
„Šodien mēs
dosimies nelielā svētceļojumā pa mūsu mīļoto Gaŗezeru. Šoreiz mēs dosimies uz
baznīcu pa citu, neierastu ceļu, pa kuru mūsu kājas ikdienā nestaigā. Šovakar,
ejot šo ceļu, pateiksimies Dievam, ka mums ir iespēja staigāt. Ka
mēs varam iet, skriet. Mēs ik dienas to pieņemam par tik saprotamu, ikdienišķu lietu.
Bet būtībā tā ir dāvana,“ teica māc. Aija Graham, kas kopā ar jauniešiem vadīja
šo svētceļojumu.
Svētceļojuma laikā jaunieši dziedāja dažādas
svētceļnieku dziesmas, priekā plaukšķinot un izdziedot savu pateicību, arī savu
lūgšanu. Nelielā ceļojuma laikā bija piecas apstāšanās ar pārdomām un lūgšanu.
Tā vienā no tām
māc. Aija Graham saka: “Šajā brīdī es jūs visus aicināšu paskatīties uz jūsu
kājām, uz jūsu pēdām. Vai tās ir nogurušas vai tās ir priecīgas pēdas? Noputējušas
vai tīras? Bet galvenais - vai mēs novērtējam, ka mūsu visu kājas ir apautas?
Dievs par mums tik ļoti gādājis un devis apstākļus, ka mūsu kājas ir apautas un
ērtas. Lai šajā brīdī pateicība Dievam par to, ka Viņš vienmēr par mums ir
rūpējies.”
Citās pārdomu vietās jaunieši aizdomājās par
līdzjūtību, par to, lai mūsu katra acis vienmēr paliek redzīgas un spējīgas
pamanīt otra cilvēka vajadzības, ka mēs varam pamanīt, kad otram kājas ir basas
vai nosalušas. Un visbeidzot – pateikties par iespēju otram palīdzēt.
Jaunieši, ieejot nelielajā mežā, katrs aizdedza
sveci un to ienesa brīvdabas baznīcā, apliecinot sev un Dievam, ka viņiem
katram ir savs gaišums, ko viņi var pasaulei dāvāt. Jaunieši ar sveces liesmām
apgaismoja altāri, tā apliecinot, ka viņi ir gatavi cilvēkmīlestības darbiem.
Cerams, ka projekts “Priecīgas pēdas” gūs arī LELBA draudžu locekļu atsaucību,
un ka mēs visi kopā darīsim priecīgas arī Kurzemes bērnu pēdas. Gluži tikpat
priecīgas, kā tās bija GVV jauniešiem, ejot viņu pirmajā svētceļojumā pa
Garezeru!
Publicēts 06|09|2013
Iespaidos ar mājas lapas redaktori dalījās
māc. Aija Graham
Intervija ar Čikāgas Sv. Pētera draudzes jauno mācītāju Ojāru Freimani
1. Vispirms, lūdzu,
iepazīstiniet lasītājus ar sevi, savu ģimeni un savu iepriekšējo kalpošanu.
Dzimis esmu Liepājas
apkārtnē, mazpilsētā Priekulē, 1961. gada 9. augustā. Divarpus gadu vecumā
vecāki pārcēlās uz dzīvi Liepājā, tādēļ uzskatu sevi par īstu liepājnieku, par
liepu un vēju pilsētas iedzīvotāju.
[...]
Liepājā mācījos skolā un vēlāk koledžā, kur
apguvu „dzelžu pavēlnieka” profesiju jeb tehniskā inženiera specialitāti. Pēc
studijām 2 gadus pavadīju dienestā armijā netālu no Maskavas, kas bija obligāti
visiem jauniem vīriešiem tā laika padomju sistēmā. Pēc dienesta ilgāku laiku
strādāju savā profesijā, pārraugot 130 strādnieku darbu vienā no lielākajiem
Liepājas uzņēmumiem. Sākoties pārmaiņu vējiem 80. gadu beigās, pievienojos
„Tautas frontei” un izplatīju latviski-patriotisko laikrakstu „Atmoda” gan
rūpnīcā, kur strādāju, gan Liepājas pilsētā.
Laikiem mainoties,
darbs rūpnīcā ar daļēju tās likvidāciju beidzās, un tad vairākus gadus strādāju
vienkāršo metinātāja darbu nelielā firmā, mainot un ierīkojot apkures sistēmas
un ūdensapgādi daudzām mājām Liepājā un tās apkārtnē.
1991. gada vasarā
tiku kristīts un iesvētīts Liepājas Sv. Annas draudzē, kur sākumā nedaudz
darbojos, darot kādas praktiskas lietas. 1995. gadā draudzes mācītājs mani
uzrunāja, aicinot kalpošanas darbā draudzē. Sāku mācīties evaņģēlistu (diakonu)
sagatavošanas kursos un 1996. gadā iestājos Latvijas Bruņoto spēku Jūras spēku
Liepājas mācību centrā un, pabeidzot evaņģēlistu kursus, tiku nozīmēts kapelāna
amatā, kur kalpoju jeb dienēju līdz 2006. gada rudenim. 2000. gada vasarā
iestājos Lutera Akadēmijā Rīgā, lai pabeigtu savu teoloģisko izglītību, taču
2000. gada septembrī dienesta uzdevumā devos uz ASV, kur vienu gadu mācījos
pieredzi kapelānu darbā no kolēģiem ASV.
2003. gadā tiku
aicināts atkal uz ASV uz teoloģijas studijām. Un tā 2005. gada maijā pabeidzu Association
Free Lutheran Theological Seminary, Minneapolis, Minnesota, iegūstot Master of
Divinity grādu. Atgriežoties Latvijā, turpināju dienestu kapelāna amatā
un 2005. gada 14. augustā Rīgas Doma baznīcā tiku ordinēts mācītāja amatā. Kopš
1997. gada, paralēli dienestam Jūras spēkos, esmu kalpojis vairākās Liepājas un
tās apkārtnes draudzēs, pildot visus mācītāja pienākumus.
Pēc ordinēšanas
turpināju kalpot Sakaslejas draudzē, kurā kalpoju no 2001. gada. Vēlāk arī
Apriķu, Ulmales-Labraga un Vērgales draudzēs. No 2010. gada vasaras kalpoju kā
otrs mācītājs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, pārsvarā darbā ar
jauniešiem. No 2007. gada līdz 2010. gadam vadīju LELB Misijas nozari un biju
Virsvaldes loceklis. Pēdējos 2 gadus kalpoju Bunkas un
Priekules draudzēs Liepājas pusē. Brīvajā laikā patīk spēlēt ģitāru un ceļot.
2006. gadā izjuka manas
pirmās laulības un, pēc laulības izjukšanas 2007. gadā, satiku jauku sievieti
vārdā Elizabete, kuru pazinu no 1978. gada beigām, un 2007. gada augustā
salaulājāmies vienā no draudzēm, kurā kalpoju (Sakasleja). No pirmām laulībām
man ir divi pieauguši bērni: dēls Raitis un meita Krista.
Manai sievai Elizabetei
Freimanei no pirmajām laulībām arī ir divi pieauguši bērni: meita Kristīne un
dēls Arturs. Elizabetes pirmā profesija ir ādas māksliniece, taču pēdējos 28
gadus viņa strādāja par bērnudārza bērnu skolotāju. Izglītība: pedagoģijas
bakalaurs.
2. Kā jūs nonācāt pie
slēdziena kalpot tieši Amerikā?
Pēdējos trīs gadus
piedzīvotās finansiālās problēmas LELB, kā arī ne pārāk veiksmīgie mēģinājumi
šo situāciju uzlabot, noveda mani pie domas, ka kaut kas ir jāmaina. Tāpat pēc
dabas esmu neliels avantūrists, jeb man patīk dzīvē izaicinājumi. Protams, ka
Amerika vienmēr ir bijusi manā sirdī tuva, pazīstot te vairākus brīnišķīgus
cilvēkus gan no amerikāņu, gan latviešu sabiedrības. Studējot Mineapolē, biju
ciešos kontaktos ar Mineapoles draudzi un tās garīdzniekiem. Esot šajā zemē un
iepazīstot šejienes latviešu sabiedrību, nonācu pie interesantas atziņas:
patriotisms un Latvijas mīlestība Amerikas latviešiem ir daudz varenāka par
Latvijā dzīvojošajiem. Tas ir tas, kas man Latvijā bija pietrūcis pēc
aiziešanas no militārā dienesta. Otrkārt, apzinoties, ka pēdējos 20 gadus ASV
uz dzīvi ir ieradušies daudzi latvieši, domāju par to, kā palīdzēt viņiem
atrast Dievu un pievienoties kādai no Čikāgas latviešu draudzēm. Neapšaubāmi,
ka tā ir mūsu nākotnes vīzija un iespēja.
3. Pirmie iespaidi par
Ameriku.
Par pirmajiem
iespaidiem tos jau vairs nevarētu nosaukt, jo esmu Amerikā bijis vairākas
reizes, vismaz 6-7, arī Elizabete šeit ir otro reizi, tomēr tagad šie iespaidi
ir savādāki, tādēļ, ka ieradāmies, lai paliktu te uz ilgāku laiku. Šoreiz
Amerika mūs sagaidīja ar lielu svelmi: ap 90F, ierodoties Čikāgas lidostā, kā
arī turpmākajās dienās. Pēc nogurdinošās ceļošanas mīļa sagaidīšana ar siltu
zupu un citiem gardiem cienastiem kuplā draudzes locekļu pulciņā Sv. Pētera
draudzes telpās visu nogurumu izkliedēja. Atkal mīļi un laipni cilvēki, gatavi
palīdzēt visos jautājumos, atkal sirsnīga sagaidīšana un klāti galdi.
4. Kā jūs jau esiet paspējis
iejusties Sv. Pētera draudzē?
Jau tad, kad kā
kandidāts uz mācītāja vietu tikos ar Sv. Pētera draudzi marta vidū, kļuva
skaidrs—šie cilvēki, šī draudze ir ĪSTĀ. Protams, ka savā kalpošanas pieredzē
kopš 1997. gada, esmu kalpojis vairākās draudzēs, iepazinies ar cilvēkiem un
atradis saskaņu, lai Tā Kunga darbs labi veiktos. Tomēr līdz šim nebiju
piedzīvojis tādu absolūtu atklāsmi, ka tieši šī ir tā draudze, kurā Dievs mani
ir aicinājis. Šķiet, ka arī draudze piedzīvoja kaut ko līdzīgu. Tagad pēc pirmās šeit, draudzē, pavadītās nedēļas
un pēc pirmā dievkalpojuma ar bērna kristībām, šī sajūta nav mani pametusi, kas
apstiprina tās īstumu. Paļaujoties uz Dievu arī turpmāk un uzticoties Viņa
vadībai, esmu pārliecināts, ka mūsu turpmākā kalpošana kopā ar Sv. Pētera
draudzi nesīs labu augļus Čikāgas latviešu sabiedrībā.
Publicēts 29|08|2013
Interviju sagatavoja
Edija Banka-Demandta
Sveiciens
Mūsu Baznīcas
Virsvaldes vārdā un arī personīgi no sirds sveicu LELBA, tās jauno redaktori
un visus, kas pie jaunās LELBA mājas lapas palīdzējuši un palīdzēs!
Mateja evaņģēlija
beigās Jēzus saviem mācekļiem dod uzdevumu “Eita un darait par mācekļiem visas
tautas” un reizē arī apsolījumu “Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules
galam”.
[...]
Zinot par Dieva klātbūtnes iespēju daudzveidību, priecājamies par to, ka
LELBA mājas lapa ar atjaunotu iedvesmu to apņēmusies īstenot tanī veidā, kur
ārējais atstatums mūs vairs nešķir. Priecājos, ka šādā veidā mūsu Kungs un
Pestītājs tiek apliecināts daudziem, kas iekšēji vai ārēji mums ir tālu, un ka
kopība Viņā var parādīties savā informatīvā un garīgā bagātībā. Novēlu, lai šo
mājas lapu pavadītu Viņa apsolījums, lai Dievs svētī šo darbu un tā darītājus –
un lai tas būtu par svētību!
Publicēts 30|07|2013
Archibīskaps
Elmārs Ernsts Rozītis
Esi sveicināts LELBA jaunajā mājas lapā! Ceru, ka šī kļūs par mūsu iemīļotu satikšanās un iepazīšanās vietu.
Caur mājas lapu
turpināsim informēt par to, kas notiek LELBA un katrā no tās draudzēm, tāpat centīsimies atrast jaunus veidus, kā lasītājus iedvesmot un
iesaistīt! Cerība ir, ka iepazīstoties ar LELBA darbu, katrs arī saredzēs
Kristus darbību mūsu katra dzīvē.
Daudzu gadu
ritējumā mūsu Baznīca likusi drošus pamatus, un Dievam esam pateicīgi par katru
tās pamata licēju.
[...]
Nākotnē raugoties, aicinām katru – un arī Tevi – nākt palīgā
celt šo baznīcu tālāk! Pamats paliek tas pats, jo, kā Pāvils teica: „Citu
pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus!” (1Kor 3:11)
Bet ir tik dažādas iespējas celt uz
šī viena pamata. Iespēju ir tikpat daudz, kā to cēlāji!
Veidosim dzīvu,
vienreizēju Baznīcu! Celsim kopā!
Vēlot katram Dieva
svētību!
Publicēts 26|07|2013
Prāveste
Lauma Zušēvica