Teksta izmērs A A A
LV | EN
Jaunumi
PIETEIKTIES JAUNUMIEM

BAZNĪCAS / LITURĢISKAIS GADS 

Labi pārzinām civilā gada iekārtojumu, kur laika iedale pamotota dabā. Skaitām 12 mēnešus vai arī 4 gada laikus - pavasaris, vasara, rudens un ziema. Arī baznīcas gadam savs iekārtojums, lai palīdzētu cilvēkam raudzīties uz Dieva apvāršņiem, tā turot garīgo pasauli savu acu priekšā. Baznīcas gads ir veidots ap pestīšanas notikumiem un Bībeles atstāstiem par tiem. Tas dod vienotību mūsu liturģijai - dievkalpojumu kārtībai. Rodas tēmas katrai svētdienai un svētku reizei, kas izteiktas caur introitu, lūgšanu, Dievvārdiem, dziesmām un dabīgi arī caur sprediķi. Baznīcas gada degpunktā stāv viszīmīgākie notikumi pestīšanas drāmā: Kristus piedzimšana - Ziemsvētki, Kristus augšāmcelšanās - Lieldienas un Svētā Gara izliešana pasaulē - Vasarsvētki.

            Baznīcas gads sākas ar Adventa laiku - Adventa pirmā svētdiena iekrīt 4. svētdienā pirms Ziemsvētkiem. Tas tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai mūsu pasaulē. Mēs gatavojamies pieminēt Viņa piedzimšanu, bet arī Viņa otrreizējo atnākšanu un pastara dienu. Tekstiem ir šis beigu laiku noskaņojums. Baznīcas pieņēmums bijis, ka gavēņa laikā nedzied 'Gods Dievam'. Adventa laika tradicionālā krāsa bijusi violeta - norādot, ka gaidāms ķēniņš, kā arī, ka tas ir gavēņa laiks. Pēdējos gados baznīcas tradīcijā Adventa laikam lietošanai ieteikta debesu zilā krāsa, norādot uz cerību un uz nākamo laiku, reizē arī norādot, ka Adventa laikam ir cits noskaņojums nekā Ciešanu laikam.

            Ziemsvētkos - 24. un 25. decembrī, un svētdienās pēc tam, mēs pievēršam savu uzmanību Kristus piedzimšanas notikumam, kad Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū - inkarnācijas brīnumam. Ziemsvētki ir prieku svētki un liturģiskā krāsa ir balta, simbolizējot gaismu, skaidrību, mirdzumu un prieku. Ziemsvētku laiks ilgst 12 dienas.

            Agrāk Ziemsvētkus atzīmēja 6. janvārī, kā to dara vēl arvien Pareizticīgo baznīca. 4. gadsimtā pieņēma 25. decembri par datumu Kristus piedzimšanai, tā apvienojot Kristus piedzimšanas atzīmēšanu ar ziemas saulgriežiem. Gada vistumšākajā laikā piedzimst 'Pasaules gaisma'.

            6. janvārī atzīmējam Zvaigznes dienu - Mūsu Kunga Epifānija - kas ir dievišķās gaismas atspīdēšanas diena. Atzīmējam to, ka valstība, kas pēc savas būtības ir neredzama, atspīd mūsu vidū, un tā, sekojot zvaigznes mirdzumam, pie Kristus bērniņa ieradās gudrie vīri no austrumu zemēm. Šiem svētkiem un svētdienām pēc tās, kuŗus apzīmējam kā 'Svētdienas Epifānijas laikā', ir misijas uzsvars - Kristus vēsts izplatīšana pasaules tālēs. Zvaigznes dienas krāsa ir balta, bet svētdienas Epifānijas laikā - zaļa.

            Baznīcas gada iedalei ir vairākas tradīcijas, mēs to īpaši manām svētdienās pirms Lieldienām. Ir baznīcas, kuŗas atzīmē svētdienas Epifānijas laikā, pēdējo svētdienu atzīmējot kā 'Mūsu Kunga apskaidrošanas dienu' un tad ar pelnu trešdienu pārejot Kristus Ciešanu laikā. Ir baznīcas, kuŗas saīsina Epifānijas laiku, skaitot svētdienas pirms Lieldienām. Tādas ir 9, to rindā ieskaitot 6 svētdienas Ciešanu laikā. Šī sistēma atbilst seno mūku gavēņa laikam, kas ilga 70 dienas, un iekārtota tā, lai nepārprotami saprastu, ka Lieldienas ir baznīcas gada visaugstākie svētki. Krāsa Ciešanu laikā ir violeta un trim svētdienām pirms tās, tā ir zaļa.

            Senāk Latvijā Lielo Lūdzamo dienu atzīmēja starp 5. un 6. svētdienu pirms Lieldienām, pēdējos gados to apvienoja ar Pelnu dienu, atzīmējot to starp 4. un 5. svētdienu pirms Lieldienām, un ar to ievadot Ciešanu laiku. Lielā Lūdzamā diena pēc savas izcelsmes nav saistīta ar Baznīcas gadu, bet 4. gadā no Ķeizara nozīmēta kā piemiņas diena kādam notikumam valsts dzīvē. Latvijas neatkarības gados, kā raksta nezināms autors Latvju enciklopēdijā (1566. lp.), "Lielās Lūdzamās dienas raksturu piešķīra valsts svētkiem, bet trimdā par tādu kļuvusi lielā deportāciju diena - 14. jūnijs."

            Pelnu trešdienā pieminām to, ka esam pīšļi un mums būs atgriezties pīšļos. Dievkalpojums ir grēku nožēlas iezīmē, kur dievlūdzēji, kā īpašu simbolu var saņemt krusta zīmi uz pieres. Tas veidots no iepriekšējā gada palmu zaru pelniem. Domājams, no tiem palmu zariem, kas lietoti Pūpolu svētdienas dievkalpojuma procesijā. Altāra segas krāsa ir violeta vai melna.

            Kristus ciešanu laiks ir gavēņa laiks, kas ilgst 40 dienas. Skaitīšanā neietilpst svētdienas, jo tās nav gavēņa dienas. Skaitlis 40 atbilst Kristus gavēņa laikam tuksnesī, kur Viņš bija velna kārdināts. Lasījumu uzsvars ir uz atdzimšanu un atjaunošanos, gatavojoties Kristus augšāmcelšanās svētkiem, kā arī uz Kristus ceļu uz Jeruzālemi ar paskaidrojumiem par viņa priekšstāvošām ciešanām. Liturģiskā krāsa ir violeta, norādot uz gavēni. Baznīcas pieņēmums ir, ka gavēņu laikā nedzied 'Gods Dievam'. Vairākas draudzes sava dievnama krustus apsedz ar sēru šķidrautu melnā vai violetā krāsā.

            Nedēļu pirms Lieldienām apzīmējam par 'Kluso nedēļu', kad koncentrētā veidā iedziļināmies Kristus pēdējās mūža dienās un viņa nāvē. Šo nedēļu ievada Pūpolu svētdiena, kad Jēzus iejāja Jeruzālemē un ļaudis gavilējot viņu sagaida: "Ozianna, slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā! Ozianna, augstībā!" Pūpolu svētdienā pārejām uz tumši sarkano krāsu, norādot uz Kristus ciešanām un asins izliešanu.

            Zaļajā ceturtdienā atzīmējam Jēzus pēdējo mielastu ar viņa mācekļiem un Svētā vakarēdiena iestādīšanu. Šajā vakarā Jēzus tika nodots un apcietināts. Tradicionāli dievkalpojuma beigās noņem no altāra visu. To dara, klausoties 22. psalmu. Dievkalpojums beidzas bez svētības vārdiem, jo ceturtdienas, piektdienas un sestdienas dievkalpojumi veido vienu vienību. Tradicionāli Lielajā piektdienā dievkalpojums ir bez dievgalda - mums atgādinot par Kristus nāvi. Altāris stāv tukšs. (Latviešu luterāņu draudzēs, īpaši, kur dievgaldu nebauda katru svētdienu, Lielā piektdiena ir viena no 'lielajām' dievgalda reizēm. Šajos gadījumos liturģiskā krāsa ir melna.) Klusajā sestdienā notiek viģilijas dievkalpojums, kas ievada Kristus augšāmcelšanos svētkus. Lasījumi apcer radīšanas un pestīšanas drāmu, noslēdzoties ar gaviļu saucienu "Tas Kungs ir augšāmcēlies!", uz kuŗu draudze atbild "Viņš patiesi ir augšāmcēlies!"

            Lieldienās krāsa ir balta vai zelta, simbolizējot prieku un Kristus uzvaru pār nāvi. Dievkalpojumā atkal atskan gaviļu dziedājums 'Gods Dievam'. Šī diena un svētdienas Lieldienu laikā ir baznīcai svētku laiks. Lieldienas iekrīt pirmajā svētdienā pēc pavasaŗa pirmā pilnā mēness. Nīkajas koncīlā 325. gadā pieņēma, ka Lieldienu laikā draudze nemetīsies ceļos, bet paliks stāvus, tā pieminot un priecājoties par Kristus augšāmcelšanās brīnumu. Vairākās draudzēs Lieldienu laikā pie altāra, kanceles pusē, novietota īpaša Lieldienu svece. Tā simbolizē augšāmcelto Kristus klātieni un deg visu šo laiku. To izdzēš Debesbraukšanas dienā, evaņģēliju lasot. Šo sveci pārvieto pie kristību bļodas/statīva. Tā deg kristību reizēs. Debesbraukšanas diena atzīmējama 40 dienas pēc Kristus augšāmcelšanās. Laiks pēc Lieldienām ilgst 50 dienas, līdz sagaidām Vasarsvētku brīnumu - Svētā Gara izliešanu pār visu radību un tautu tautām. Baznīca šo laiku uzņem kā stiprinājumu sava darba turpināšanai. Krāsa ir sarkana, atgādinot dievišķo mīlestību un Svētā Gara iedarbību.

            Laiks pēc Vasarsvētkiem ilgst līdz baznīcas gada beigām un ietver sevī starp 23  līdz 28 svētdienas, atkarībā, kad iekritušas Lieldienas. Šajā laikā krāsa ir zaļa, norādot uz ticības augšanu un attīstību. Baznīcas vēsturē bijis posms, kad šo laiku iedalīja kā 'Svētdienas pēc Trīsvienības svētkiem', bet tā kā baznīcas gads veidots ap pestīšanas notikumiem, šis laiks iedalīts kā 'Svētdienas pēc Vasarsvētkiem'. Trīsvienības svētdiena ir atzīmējama 1. svētdienā pēc Vasarsvētkiem. Krāsa ir balta. Baznīcas gads noslēdzas ar 'Mirušo piemiņas' vai 'Mūžības svētdienu'.

            Baznīcas gadā ietilpst dažādas piemiņas dienas: apustuļu, evaņģēlistu, Jaunās derības personu vai notikumu, asins liecinieku un citu svēto dienas, kā arī Ticības atjaunošanas svētki (31. oktobrī), Bībeles svētki (septembrī), Pļaujas svētki (1. svētdiena pēc Miķeļdienas), Ģimenes diena (maija 2. svētdienā), kā arī citas dienas. Tad arī atzīmējam zīmīgus datumus savas tautas vēsturē: Strēlnieku svētki, Kalpaka piemiņas diena, Aizvesto piemiņas diena, Lāčplēša diena, Latvijas valsts dibināšanas atcere un citi.

                Sarma Eglīte

 

SVĒTIE RAKSTI MĒNESIM

Marts
Dievs savu mīlestību uz mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomiris, kad mēs vēl bijām grēcinieki.
Pāvila vēst.romiešiem 5:8

Sekojiet mums

 


Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā © 2013. Visas tiesības paturētas.
Dizains: Provincentrs; Izgatavoja: GlobalPRO »