BLUM nozares ziņojums LELBA XV sinodei

 BLUM – Baznīcas Liturģijas un Mūzikas nozare gatavo un sakopo materiālus mūsu Baznīcas dievkalpojumiem. Dievkalpojums, kā arī garīgās dziesmas kuŗas dziedam, audzina Dieva bērnus, Kristus sekotājus, Dieva prāta īstenotājus - mūs. Dziesmas un liturģijas mums palīdz raudzīties uz pasauli un dzīvi no cita perspektīva, saprotot, ka atrodamies Dieva priekšā. Tas ir it kā esam uzkāpuši kalnā, lai paplašinātu savu redzes loku. Dievkalpojums palīdz mūsu redzes lokā ienākt visuvarenajam Dievam - Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam - un Viņa valstībai. Šo piedzīvojumu nesam sev līdz, izejot savā ikdienā kur piedalāmies Dieva valstības īstenošanas darbā. Darbs veikts dažādos laukos:

LELBA

Atsaucoties uz Rīcību komiteju lūgumiem veidoju un koordinēju dievkalpojumus mūsu Baznīcas pasākumiem. LELBāL aicināta, saliku dievkalpojumu Archibīskapes konsekrācijai. Kur vien aicina, stāstu par Baznīcas liturģiju un mūziku, kā arī vadu īpašus Dziesmu pēcpusdienas. (North American Hymn Society vadīju sesiju par latviešu luterāņu garīgām dziesmām: meldijām un tekstiem.)

Baznīcas gada grāmata

Katru gadu atbildu par kalendāra sadaļu, kas attiecas uz Liturģisko gadu, kā arī par svētdienas un svētku dievkalpojumiem. 2018. gada grāmatai izveidoju dievkalpojumu Latvijas 100 gadu atcerei.

Darbs pie liturģijas

Dievkalpojums ir tas, kas mūs vieno kā Baznīca. Bez dievkalpojuma mums nebūtu ne draudžu, nedz Baznīcu, jo tas ir process kur Dievs mūs vada, audzina, māca un stiprina kalpot Viņam un mūsu līdzcilvēkiem. Dievkalpojums palīdz mums augt ticībā un padziļināt savas attiecības ar Dievu. Vai tad nav interesanti, ka daudzi vēlas lai dievkalpojuma kārtība (liturģiskie teksti un meldijas) paliktu nemainīgas? Tas norāda uz apstākli, ka dievkalpojuma mērķis uzskatīts galvenokārt, lai rastu mūsos mieru vai labsajūtu. Izpaliek attīstība vai tapšana par Kristus sekotājiem.

Mūsu draudzēs valda maldinošs uzskats, ka mums esot viena iemīļota kārtība. Pirms iznāca LELB jaunā Dziesmu grāmata 2015. gadā, Latvijā vairums mācītāju lietoja 1900.vai 1928. gada Agendas. Ārpus Latvijas liela daļa garīdznieku svētdienas dievkalpojumu vada pēc nelaiķa archibīskapa Arnolda Lūša 1980. gadā izdoto Agendu, kādi lieto Pagendi, citi lieto 1992. gadā izdoto Dziesmu grāmatu un daži arvien izmanto Veco Dziesmu grāmatu. Piedaloties dievkalpojumā Toronto, Milvokos, Los Angeles, Linkolnā, Hamiltonā, Ņujorkā, Denverā vai Latvijā – mēs piedzīvotu interesantu dažādību, kas grūti būt aprakstāma kā viena iemīļota kārtība.

      Skaidrs, ka aiz mūsu dažādības ir viena pamatkārtība ar četriem posmiem. Norma ir, ka katrā draudzes dievgalda dievkalpojumā ir: Ievada liturģija: Dievs mūs aicina – Mēs sanākam, Dievvārdu liturģija: Dievs mūs uzrunā – Mēs uzklausām, Svētā vakarēdiena liturģija: Dievs mūs mielo – Mēs pateicībā saņemam un Noslēguma liturģija: Dievs mūs sūta kalpot – Mēs izejam. Tomēr, katrs no šiem posmiem var būt liturģiski dažādi veidots un dažādība var izpausties, gan daļu secībā, gan arī tekstu un muzikālajā daudzveidībā.

Liturģija attīstās. Luteriskās baznīcas liturģijas attīstībā verā ņemts nevien luterāņu teologu darbs, bet arī II Vatikāņa konsila pētījumi (1962-65), kas atzīst vairākus Reformācijas pamatprincipus: Dieva žēlastības būtiskums; Dieva Vārda centralitāte; svētās sadraudzes izpratne - viss saprotamā valodā.

Mūsu dievkalpojuma kārtība arī attīstījusies laiku gaitā:

·      draudze balsī lūdz grēksūdzi un Tēvreizi, apliecina savu ticību (agrāk vienīgi mācītājs tā darīja)

·      Dievgalds pieejams biežāk

·      svētdienas dievkalpojumā paredzēti trīs Dievvārdu lasījumi – sekojām trīs gadu lasījumu rindai

·      lietojām Propriumus (katras svētdienas dievkalpojuma mainīgās daļas: introits, kollektas un noslēguma lūgšanas un dievgalda prefācija)

·      Altāŗa segas – krāsu iespēja paplašināta, lai atspoguļotu Liturģisko gadu (agrāk 2 krāsas)

·      laju līdzdalība dievkalpojuma vadīšanā – lasot dievvārdus, palīdzot izdalīt dievgaldu u.t.l.

2012. gadā iznāca jauns Bībeles tulkojums, kur tulkotāji raudzījās nevien precīzi tulkot tekstus no oriģinālām valodām, bet arī pārbaudīt kur valoda mainījusies. Jautājums par valodu ietver sevī laikmetīgumu – dievkalpojumā būtu jāizvairas no archejiskiem izteicieniem, kas daudziem nav saprotami. Labs piemērs ir vārds žēlastība, ko lietojām tulkojot gan vārdu grace, gan arī mercy. Zīmīgi, ka vairums latviešu saprot žēlastību kā mercy kad bieži tās nozīme ir grace vai kā Vecajā derībā to reizēm tulko loving kindness. (Katoļi VD lieto žēlsirdību žēlastības vietā – piemēram 136. psalms 1. pants 2012. gada tulkojumā skan: Pateicieties Kungam, jo viņš ir labs, uz mūžiem viņa žēlastība… toties Katoļu tulkojumā: Slavējiet Kungu, jo viņš ir labs un Viņa žēlsirdība pastāv mūžam.) Valodas neprecizitātes var izraisīt pārpratumus par Dievu, kā arī par to pēc kā lūdzam vai ko sludinām. Piemēram kā saproti: Želastība un miers, no Tēva… vai Es Tev pasludinu Dieva žēlastību?...

2006. gada rudenī iznāca grāmata ar Propriumiem. Visas grāmatas izdalītas. Šo izdevumu būtu jārediģē, ietverot 2012. gada Bībeles tulkojumu, un no jauna jāizdod, jo Propriumi palīdz pilnveidot mūsu dievkalpojumus, un sniedz dziļāku izpratni par liturģisko gadu, atspoguļojot to īpašo nokrāsu un devumu ticības izpratnē un piedzīvojumā par Dieva neizmērojamo žēlsirdību.

Darbs ar un pie liturģijas turpinas. Der palīgi!

Dziesmas

·      Angļu valodas tulkojumi / oriģinālteksti

Arvien biežāk noturām divvalodīgus dievkalpojumus. Esmu atradusi  tekstus angļu valodā vairāk kā 160 mūsu dziesmām. Tās ievietotas LELBA mājas lapā garīdznieku sadaļā. Ja neesi garīdznieks un vēlies saņemt sarakstu vai dziesmu tekstus angļu valodā, atsūti man epastu un nosūtīšu elektroniski.

·      Pielikums Dziesmu grāmatai

Mūsu Dziesmu grāmatai ir savi robi. Mums trūkst dziesmu par kristīgo kalpošanu (Social ministry), kristīgo namturību (stewardship), kristīgā sadraudze, kā arī par kā dzīvot kā Kristus sekotājam (Svētdzīve? - discipleship), un par tēmu, ka Dieva valstība atrodas mūsu vidū (realized eschatology). Tādēļ mums top pielikums mūsu Dziesmu grāmatai. Tai topot, jaunās dziesmas ievietoju LELBA mājas lapā. Mēklēju dziesmas īpaši par pieminētām tēmām, kā arī jaunas meldijas.

Caurmērā darbs pie kādas Dziesmu grāmatas pielikuma ilgst 3 gadus, kur komitejā darbojas ap 10 locekļu. Ārpus komitejas papildspēki veic praktiskos darbus, piemēram: dziesmas saliek ar notīm, katrai dziesmai izpēta un nokārto autortiesību jautājumu utt. Mini cik darbinieku ir LELBĀ…

Ērģeļu dienas

Ērģeļu dienas notiek jau 30. gadus un tās rīko Latviešu Ērģeļnieku Ģilde Amerikā, kuŗa mērķis ir veicināt latviešu draudžu ērģeļnieku darbošanos latviešu draudzēs Ziemeļamerikā. Paldies mācītājiem Anitai un Ivaram Gaidēm, kas šo darbu koordinē, veic, vada un atbalsta. 2015. gadā notika 15. Ērģeļu dienas, kuŗās atzīmēja LEGA 30 gadu pastāvēšanu. Aicini savas draudzes ērģlnieku iestāties LĒĢA.

BLUM nozares sadaļa LELBA mājas lapā

LELBA mājas lapā ievietoti: Pagenda, Dziesmu grāmatas dziesmu teksti, Propriumi un eicharistiskās lūgšanas. Pamatu eicharistiskām lūgšanām izstrādāja mācītāja Kristīna Sūna – paldies.

Pieeja garīdznieku nodaļai nepieciešama parole dēļ tā, ka tur ievietotas dziesmas, kas ir pasargātas ar autortiesībām – copyright. (Ieteikums draudzēm ASV lietot One License.) Tur arī ievietota informācija par dziesmām – piemērām dziesmas nosaukums angļu valodā, ja tāds ir. Ievietoju arī kādas manis izveidotās liturģijas -vairākus variantus Lielajai piektdienai, kā arī Kristus piedzimšanas svētku laikam tulkojumu no Lessons and Carols. Prieks, ka tās šur tur jau lieto. Ceru, ka citi dalīsies ar savām īpaši izveidotām liturģijām. Izmantojot cita darbu, lūdzu to atzīmēt dziesmu lapiņā.

Ārpus LELBA

Piedalos vietejās un starptautiskajās konferencēs par Baznīcas dziesmām un liturģiju, veidojot noderīgus kontaktus un mācoties no citu Baznīcu pieredzes. The Canterbury Dictionary of Hymnody ir publicēts mans raksts par Latvian Lutheran Hymnody.

Sarma Eglīte, BLUM nozares vadītāja