BLUM nozares ziņojums LELBA XV sinodei
BLUM – Baznīcas Liturģijas un Mūzikas nozare gatavo un sakopo materiālus mūsu Baznīcas dievkalpojumiem. Dievkalpojums, kā arī garīgās dziesmas kuŗas dziedam, audzina Dieva bērnus, Kristus sekotājus, Dieva prāta īstenotājus - mūs. Dziesmas un liturģijas mums palīdz raudzīties uz pasauli un dzīvi no cita perspektīva, saprotot, ka atrodamies Dieva priekšā. Tas ir it kā esam uzkāpuši kalnā, lai paplašinātu savu redzes loku. Dievkalpojums palīdz mūsu redzes lokā ienākt visuvarenajam Dievam - Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam - un Viņa valstībai. Šo piedzīvojumu nesam sev līdz, izejot savā ikdienā kur piedalāmies Dieva valstības īstenošanas darbā. Darbs veikts dažādos laukos:
LELBA
Atsaucoties uz Rīcību komiteju lūgumiem veidoju un koordinēju dievkalpojumus mūsu Baznīcas pasākumiem. LELBāL aicināta, saliku dievkalpojumu Archibīskapes konsekrācijai. Kur vien aicina, stāstu par Baznīcas liturģiju un mūziku, kā arī vadu īpašus Dziesmu pēcpusdienas. (North American Hymn Society vadīju sesiju par latviešu luterāņu garīgām dziesmām: meldijām un tekstiem.)
Baznīcas gada grāmata
Katru gadu atbildu par kalendāra
sadaļu, kas attiecas uz Liturģisko gadu, kā arī par svētdienas un svētku
dievkalpojumiem. 2018. gada grāmatai izveidoju dievkalpojumu Latvijas 100 gadu
atcerei.
Darbs pie
liturģijas
Dievkalpojums ir tas, kas mūs
vieno kā Baznīca. Bez dievkalpojuma mums nebūtu ne draudžu, nedz Baznīcu, jo
tas ir process kur Dievs mūs vada, audzina, māca un stiprina kalpot Viņam un
mūsu līdzcilvēkiem. Dievkalpojums palīdz mums augt ticībā un padziļināt savas attiecības
ar Dievu. Vai tad nav interesanti, ka daudzi vēlas lai dievkalpojuma kārtība (liturģiskie
teksti un meldijas) paliktu nemainīgas? Tas norāda uz apstākli, ka dievkalpojuma
mērķis uzskatīts galvenokārt, lai rastu mūsos mieru vai labsajūtu. Izpaliek
attīstība vai tapšana par Kristus sekotājiem.
Mūsu draudzēs valda maldinošs
uzskats, ka mums esot viena iemīļota
kārtība. Pirms iznāca LELB jaunā Dziesmu
grāmata 2015. gadā, Latvijā vairums mācītāju lietoja 1900.vai 1928. gada Agendas. Ārpus Latvijas liela daļa garīdznieku
svētdienas dievkalpojumu vada pēc nelaiķa archibīskapa Arnolda Lūša 1980. gadā
izdoto Agendu, kādi lieto Pagendi, citi
lieto 1992. gadā izdoto Dziesmu grāmatu
un daži arvien izmanto Veco Dziesmu grāmatu.
Piedaloties dievkalpojumā Toronto, Milvokos, Los Angeles, Linkolnā, Hamiltonā, Ņujorkā,
Denverā vai Latvijā – mēs piedzīvotu interesantu dažādību, kas grūti būt
aprakstāma kā viena iemīļota kārtība.
Skaidrs,
ka aiz mūsu dažādības ir viena pamatkārtība ar četriem posmiem. Norma ir, ka katrā
draudzes dievgalda dievkalpojumā ir: Ievada liturģija: Dievs mūs aicina – Mēs sanākam, Dievvārdu liturģija: Dievs mūs uzrunā – Mēs uzklausām, Svētā
vakarēdiena liturģija: Dievs mūs mielo –
Mēs pateicībā saņemam un Noslēguma liturģija: Dievs mūs sūta kalpot – Mēs izejam. Tomēr, katrs no šiem posmiem
var būt liturģiski dažādi veidots un dažādība var izpausties, gan daļu secībā,
gan arī tekstu un muzikālajā daudzveidībā.
Liturģija attīstās. Luteriskās
baznīcas liturģijas attīstībā verā ņemts nevien luterāņu teologu darbs, bet arī
II Vatikāņa konsila pētījumi (1962-65), kas atzīst vairākus Reformācijas pamatprincipus:
Dieva žēlastības būtiskums; Dieva Vārda centralitāte; svētās sadraudzes
izpratne - viss saprotamā valodā.
Mūsu dievkalpojuma kārtība arī
attīstījusies laiku gaitā:
·
draudze balsī lūdz grēksūdzi un Tēvreizi, apliecina
savu ticību (agrāk vienīgi mācītājs tā darīja)
·
Dievgalds pieejams biežāk
·
svētdienas dievkalpojumā paredzēti trīs
Dievvārdu lasījumi – sekojām trīs gadu lasījumu rindai
·
lietojām Propriumus
(katras svētdienas dievkalpojuma mainīgās daļas: introits, kollektas un
noslēguma lūgšanas un dievgalda prefācija)
·
Altāŗa segas – krāsu iespēja paplašināta, lai
atspoguļotu Liturģisko gadu (agrāk 2 krāsas)
·
laju līdzdalība dievkalpojuma vadīšanā – lasot
dievvārdus, palīdzot izdalīt dievgaldu u.t.l.
2012. gadā iznāca jauns Bībeles
tulkojums, kur tulkotāji raudzījās nevien precīzi tulkot tekstus no oriģinālām
valodām, bet arī pārbaudīt kur valoda mainījusies.
Jautājums par valodu ietver sevī laikmetīgumu – dievkalpojumā būtu jāizvairas
no archejiskiem izteicieniem, kas daudziem nav saprotami. Labs piemērs ir vārds
žēlastība, ko lietojām tulkojot gan
vārdu grace, gan arī mercy. Zīmīgi, ka vairums latviešu saprot
žēlastību kā mercy kad bieži tās nozīme ir grace
vai kā Vecajā derībā to reizēm tulko loving
kindness. (Katoļi VD lieto žēlsirdību
žēlastības vietā – piemēram 136. psalms 1. pants 2012. gada tulkojumā skan: Pateicieties Kungam, jo viņš ir labs, uz
mūžiem viņa žēlastība… toties Katoļu tulkojumā: Slavējiet Kungu, jo viņš ir labs un Viņa žēlsirdība pastāv mūžam.) Valodas neprecizitātes var izraisīt
pārpratumus par Dievu, kā arī par to pēc kā lūdzam vai ko sludinām. Piemēram kā saproti: Želastība un miers, no Tēva… vai Es Tev pasludinu Dieva žēlastību?...
2006. gada rudenī iznāca grāmata
ar Propriumiem. Visas grāmatas
izdalītas. Šo izdevumu būtu jārediģē, ietverot 2012. gada Bībeles tulkojumu, un
no jauna jāizdod, jo Propriumi palīdz
pilnveidot mūsu dievkalpojumus, un sniedz dziļāku izpratni par liturģisko gadu,
atspoguļojot to īpašo nokrāsu un devumu ticības izpratnē un piedzīvojumā par
Dieva neizmērojamo žēlsirdību.
Darbs ar un pie liturģijas
turpinas. Der palīgi!
Dziesmas
·
Angļu valodas tulkojumi /
oriģinālteksti
Arvien biežāk noturām divvalodīgus
dievkalpojumus. Esmu atradusi tekstus
angļu valodā vairāk kā 160 mūsu dziesmām. Tās ievietotas LELBA mājas lapā garīdznieku
sadaļā. Ja neesi garīdznieks un vēlies saņemt sarakstu vai dziesmu tekstus
angļu valodā, atsūti man epastu un nosūtīšu elektroniski.
·
Pielikums Dziesmu grāmatai
Mūsu Dziesmu grāmatai ir savi robi.
Mums trūkst dziesmu par kristīgo kalpošanu (Social
ministry), kristīgo namturību (stewardship),
kristīgā sadraudze, kā arī par kā dzīvot kā Kristus sekotājam (Svētdzīve? - discipleship), un par tēmu, ka Dieva
valstība atrodas mūsu vidū (realized
eschatology). Tādēļ mums top pielikums mūsu Dziesmu grāmatai. Tai topot, jaunās dziesmas ievietoju LELBA mājas
lapā. Mēklēju dziesmas īpaši par pieminētām tēmām, kā arī jaunas meldijas.
Caurmērā darbs pie kādas Dziesmu
grāmatas pielikuma ilgst 3 gadus, kur komitejā darbojas ap 10 locekļu. Ārpus
komitejas papildspēki veic praktiskos darbus, piemēram: dziesmas saliek ar
notīm, katrai dziesmai izpēta un nokārto autortiesību jautājumu utt. Mini cik darbinieku
ir LELBĀ…
Ērģeļu
dienas
Ērģeļu dienas notiek jau 30. gadus
un tās rīko Latviešu Ērģeļnieku Ģilde Amerikā, kuŗa mērķis ir veicināt latviešu
draudžu ērģeļnieku darbošanos latviešu draudzēs Ziemeļamerikā. Paldies mācītājiem
Anitai un Ivaram Gaidēm, kas šo darbu koordinē, veic, vada un atbalsta. 2015.
gadā notika 15. Ērģeļu dienas, kuŗās atzīmēja LEGA 30 gadu pastāvēšanu. Aicini
savas draudzes ērģlnieku iestāties LĒĢA.
BLUM nozares
sadaļa LELBA mājas lapā
LELBA mājas lapā ievietoti: Pagenda, Dziesmu grāmatas dziesmu teksti, Propriumi un eicharistiskās lūgšanas. Pamatu eicharistiskām
lūgšanām izstrādāja mācītāja Kristīna Sūna – paldies.
Pieeja garīdznieku nodaļai
nepieciešama parole dēļ tā, ka tur ievietotas dziesmas,
kas ir pasargātas ar autortiesībām – copyright.
(Ieteikums draudzēm ASV lietot One
License.) Tur arī ievietota informācija par dziesmām – piemērām dziesmas
nosaukums angļu valodā, ja tāds ir. Ievietoju arī kādas manis izveidotās liturģijas
-vairākus variantus Lielajai piektdienai, kā arī Kristus piedzimšanas svētku
laikam tulkojumu no Lessons and Carols.
Prieks, ka tās šur tur jau lieto. Ceru, ka citi dalīsies ar savām īpaši
izveidotām liturģijām. Izmantojot cita darbu, lūdzu to atzīmēt dziesmu lapiņā.
Ārpus LELBA
Piedalos vietejās un starptautiskajās konferencēs par Baznīcas dziesmām un liturģiju, veidojot noderīgus kontaktus un mācoties no citu Baznīcu pieredzes. The Canterbury Dictionary of Hymnody ir publicēts mans raksts par Latvian Lutheran Hymnody.
Sarma Eglīte, BLUM nozares vadītāja
Šī sadaļa ir aizsargāta ar paroli.