"Mūžu dzīvo, mūžu mācies!" Vērtīgs latviešu sakāmvārds, kuŗu mums ne tikai jāņem vērā, bet jāliek kā pamats kristīgās audzināšanas veidošanā.

Kristīgā audzināšana ir svarīga visām paaudzēm, visiem vecumiem. Tā veidojas jau no bērnu dienām un turpinās visu mūžu. 

Pedagoģiskā filozofija 21. gadsimtā pilnīgi atšķirās no tās, kāda tā bija tad, kad LELBA iesāka savu darbību. Taču šis pēdējais gads mums dāvinājis vēl vairāk pieredzes un (reizēm sāpīgu) mācību par pedagoģiju un audzināšanu šodienas pasaulē. Šie fakti nebūt nenozīmē, ka viss bijušais ir jāatmet, bet jāizmanto un/vai jāpārveido. Jāiet laikiem līdzi, bet jāsmeļas no pagātnes.

Kristīgajai audzināšanai jāiet roku rokā ar citām nozarēm. Tā ir cieši saistīta ar evaņģelizācijas, informācijas, jaunatnes, liturģijas un mūzikas, kā arī teoloģijas nozarēm. Tikai ar sadarbību spēsim sniegt efektīvu un pilnīgu garīgo audzināšanu.

Būtu svētīgi, ja mēs vairs nebūt spiesti veikt "jauna riteņa veidošanu" katrs savā draudzē, bet vairāk varētu sadarboties un dalīties ar jau izveidoto. Sinodes un apgabala konferences ir vērtīgas ne jau tikai ziņojumu un rezolūciju dēļ, bet arī tādēļ, ka varam dalīties ar citiem un smelt gudrības, spēku un idejas vienam no otra. Mēs visi esam tajā pašā laivā - kāpēc katram jālieto pašam savs airis un jāliek laivai griezties tikai apkārt un nekur tālāk netikt, nemaz nerunājot par laivas cauruma vai nenostiprinātas zēģeles ignorēšanu?

Ir skumja patiesība, ka mūsu draudzes locekļu skaits ir sarucis un daudzām draudzēm pat nav vairs svētdienas skolas programmas. Bet tas nenozīmē, ka kristīgā audzināšana jāatmet vai ka tā nav vajadzīga. Cilvēks aug un attīstās katru dienu, tātad ir vajadzīga garīga barība. Ko mēs varam darīt, kā mēs varam sniegt to, kas katram vajadzīgs?

Ir arī taisnība, ka liela daļa mūsu draudzes locekļu ir novecojuši vai veselības dēļ vairs nespēj tikt uz dievkalpojumiem. Taču mums šodien ir pieejama visāda veida technoloģija, kas atļauj mums tikt pie viņiem! Skaidrs, daudziem nav pieejams dators, bet viņu bērniem un bērnu bērniem ir! 

Kristīgā audzināšana ir plaša un mums jāizkāpj no ierastās "kastes". Kā cilvēks mācās? Ne jau tikai caur grāmatām un darbu burtnīcām! Dažam jālasa, lai saprastu. Citam jādzird, lai atcerētos. Vēl citam jāiesaistās projektā vai darba darīšanā, lai tiešām kaut ko iegūtu. Un tieši kristīgā vai garīgā audzināšana iet daudz tālāk. Tā nav tikai mācīšanās, bet saprašana un izjušana. Dvēsele jābaro ar visāda veida barību. Mums jāskatās dziļāk un jādomā citādāk.

Mēs šodien atrodamies vietā, kas reizē dod neticamas iespējas, bet arī rada lielu izaicinājumu. Ko mēs kā LELBA varam darīt, lai palīdzētu mūsu draudzēm? Kas tām ir vajadzīgs? Bet mums arī jāskatās ārpus LELBAs. Kā mēs varam sasniegt arī tos, kas alkst garīgas audzināšanas latviešu valodā, bet viņi nedzīvo pilsētās, kur ir latviešu draudzes? Ko mēs varam darīt, lai nodrošinātu, ka piedāvājam visu iespējamo, lai katrs, kam interesē kristīgā audzināšana, var atrast atbildes pie mums?

“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.”  Mateja ev. 5:13-16

Silvija Kļaviņa-Barshney

Kristīgās audzināšanas nozares vadītāja