12. Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) Ģenerālasambleja, Vindhūkā, Namībijas Republikā 2017. gadā no 10. – 17. maijam
ŠEIT ES CEĻOJU! Es citādi nevaru
Ja Dr. Mārtiņš Luters iepazītos ar to, kādā veidā viņa slavenie vārdi, “Šeit es stāvu” tiek pārprasti Baznīcā, tad jātic, ka viņš atļautu tos mazliet koriģēt. Viņš pabrīnītos: “Vai tiešām mans sacītais bija ielūgums Dieva žēlastības atpestītajiem stāvēt uz vietas?” Luters rūktu: “Nevis ‘Šeit es stāvu’ drīzāk -Šeit es ceļoju!”
[...]
Ņemsim vērā Israēla klējošanu tuksnesī. Visus 40 gadus tie bija kā svešinieki un piedzīvotāji citu ļaužu zemēs. Tomēr tiem rokās nebija pases un iebraukšanas dokumenti. Sinajā Dievs gan pie iedevis citādu ieceļošanas dokumentu – tādu ar kuru varētu iesoļot Apsolītā zemē. Bet ne arch. Laumai Zušēvicai nedz man nebija lemts tik lielu laika posmu atrasties ceļā (paldies Dievam!) un tomēr, kad ieradāmies Āfrikas dienvidos, Vindhūkas lidostā, mēs katrs ar dziļu pateicību nopūtāmies un devāmies uz Pasaules Luterāņu Federācijas XII Ģenerālasamblejas telpām.
Vindhūka, Namībija tiek apzīmēta kā “Sausa vieta starp diviem tuksnešiem”. No putna lidojuma, tās apkārtne man atgādināja Dienvidkalifornijas tuksneša biosfēru. Pilsēta atrodas 1700 metru līmenī virs jūras līmeņa starp reti apaugušiem kalniem. Krāsu toņi rūsgani pelēki ieži slejas dažus simts metrus pret debesīm dažādos leņķos. Vindhūkā dzīvo apmēram 350000 iedzīvotāju bet visā valstī – tikai ap 2.5 miljonu. No tiem, apmēram 1150000 pieskaita sevis pie luterticīgiem.
Uz asambleju ielūgumu laipni sniedza Namībijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Apvienības (tā apvieno trīs Baznīcas) padome (izveidota 2007. gadā). Mazākā no tām ir vāciski runājošā Baznīca ar 4,300 locekļeim. Faktiski, katra no trim Baznīcām atšķiras ētniski cita no citas, bet tas nekavē arvien ciešāku sadarbību un iespējamu apvienošanos laika gaitā.
Pēdejā laikā Vācijas valdība strādā pie savas atbildības atzīšanas lai panāktu izlīdzināšanu un samierināšanu ar Namībijas valdību par vācu izdarītajiem noziegumiem pret iezemiešiem koloniālā laikmetā. Namībija arī sirga Dienvidāfrikas okupācijas laikā, kad Aparthīda polītika apspieda iezemiešus pat varmācīgi izvietojot tos, kas dzīvoja Vindhūkas centra rajonos uz nomali, uz vietu, ko iezemieši nosauca – Katutura (Herero valodā: “Vieta, kur cilvēki nevēlas dzīvot”).
Patreiz no vērotā var spriest, ka Namībija kļuvusi par samērā populāru gala punktu tūristiem. Valsts polītika arvien samērā stabila, daba tur ir daudzveidīga un bezgala interesanta, kaimiņos atrodas slavenie Viktorijas ūdenskritumi u.t.t. Tūristi iecienījuši gan safari gan citus aktīvās atpūtu veidus.
Varbūt raudzīmisies uz Baznīcu, kā ļaužu pulku, kas dodas ticības safari? Tādu kurā “teļš un jauns lauva, un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs.” Jes. 11:6b
2017. gada 10. maijs - Pirmā asamblejas diena: DIEVA ŽĒLASTĪBAS ATPESTĪTI
Pirmais jautājums ko jāpaceļ ir: “No kā tad esam atpestīti?” Uzreiz ierodoties pielūgšanas teltī ir: No visiem iepriekšējiem spriedumiem par to, kādam jāizskatās dievnamam. Otrs – no nelokāmas izpratnes kādam jābūt dievkalpojumam. Otrs līdzīgs un radniecisks jautājums ir: “Uz ko tad esam atpestīti?” Protams, to grūtāk atbildēt, jo tās rezultāti vēl nav pilnībā realizēti. Tomēr varam spriest, ka šis process rodas pakāpeniski, pa posmiem līdzīgā ritmā, kādā Dievs piesaka atsevišķās radīšanas dienas. Un tas nav no manis atkarīgs kā uztveru šo procesu. Kad Dievs saka: “Lai top” – tad tas top – bez manas teikšanas!
Vismaz apziņa vēstīja: piederība jebkurai ciltij šajā dievkalpojumā izsīkst. Ap Dzīvības koku - krustu, kura zari paceļas pretīm Dievam lūgšanā, pulcējās tautas no malu malām. Šis taču ir Globāls moments, kas nepagāja garām nepamanīts, kad ļaudis no četrām debesu malām sanāca kopā, un ielēja kristāmā traukā dzīvo ūdeni. Tās sanāca, kā Dieva žēlastības atpestīta tauta, brīva dzīvot, brīva kalpot.
Bābelei vairs nav teikšanas: Plenārsēdē piedalījās aptuvenis 800 personu no kurām apmēram 300 bija balstiesīgi delegāti. Runāja galvenokārt angliski, vāciski, spāniski un ik pa laikam franciski. Kā lai saprotam cits citu? Nav problēmu. Uzvelci radioaustiņas un klausies, ko tulkotājs ierunā!
Arī no Patmosas cerības vārdi skan! PLF prezidenta bīskapa Dr. Munib A Younan runa atslēdza durvis ieskatam uz tālāku saprašanu par Reformācijas 500 gades devīzi: Dieva žēlastības atbrīvoti! (Liberated by God’s grace). Tajā viņš virspusēji izskaidroja šīs jubilejas atzīmēšanas 3 galvenām saukļus: Pestīšana – nav pārdodama! Cilvēki – nav pārdodami! Radība – nav pārdodama!
Cauri tām saprotam mazliet precīzāk savas Dieva līdzstrādnieka lomas – ko nozīmē būt atpestītam uz kaut ko jaunu! Dieva apsolījumiem laikā un telpā piepildoties, atskan Kunga vārdi, ko pierakstīja apustulis Jānis, kad Romas impērija viņu izsūtīja uz Patmosas salu: ‘Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu."’ (Atkl. 21:5)
HARAMBE Vakariņu laikā uzzinājām, ko nozīmē šis svahīliešu vārds. Dienas darba gaitas otrajam cēlienam noslēdzoties, Dr. Junge savos ziņojumos mums stingri lika pie sirds, lai nepazaudējam ielūgumus un valsts akreditācijas kartiņas. Bez tām nebūs piedalīties valsts prezidenta Dr. Hage Geingob sarīkotajā pieņemšanā. Kā par laimi nevienam tās arī nenoklīda!
Valsts prezidents ir otrs pēc valsts neatkarības iegūšanas pēc Sam Nujoma. Viņš pēc konfesionālas piederības ir luterticīgs. Prezidents Geingob izskaidroja, ka Harambe ietvaros ekonomisko polītiku centīsies saskaņot, lai kolonizācijas sekas pārvēstu par taisnību visiem valsts iedzīvotājiem. Harambe nozīmē visiem satvert virvi un vilkt kopīgā virzienā. Mūsu ausīm tāda jēga šķiet pazīstama un izmēģināta, taču – lai veicas! Tomēr Dievs neatceļ pravietisko vārdu ja, piemēram Dievam atrodoties ļaužu starpā un vērojot netaisnības mūsu starpā, arī Viņam sāp sirds par malā atstumto asarām. Dievs arī darbojas un sauc uz piedošanu un atkalsavienošanos! Harambe.
OMATALA, (Ošivambas valodā– Tirgus laukums) – nav jau domāts precēm vien! Iedomājaties Rīgas tirgus milzīgos paviljonus, kur pircējs spēj atrast vienalga ko galdam un kur ziņkārīgais atradīs plašu smaržu un krāsu klāstu; tāpat miniatūrā OMATALA paviljons piedāvā ienākušajam informācijas un piedzīvojumu bagātību. Tur sastapāmies ar PLF dalībbaznīcu informācijas kiosku pārstāvjiem, pārsvarā no Āfrikas valstīm: Gānas, Tanzanijas (6 miljonu locekļi!), mājas mātes Namībijas, u.c.
Publicēts 20|07|2017
Prāv. emer.
Dāvis Kaņeps
Pasaules luterāņu federācijas asambleja Namībijā no 10. līdz 16. maijam
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
Pēc dažām dienām prāv. Dāvis Kaņeps un es dosimies uz Windhoek, Namībijā, lai piedalītos Pasaules luterāņu federācijas (PLF) asamblejā. Tā notiks no 10. līdz 16. maijam. PLF asamblejas notiek ik pa septiņiem gadiem, pēdējā bija Štutgartē. Aicinu jums izsekot asamblejas norisei. Zemāk minētas vairākas saites. Atcerēsimies, ka Windhoek laiks no Čikāgas laika ir sešas stundas uz priekšu.
[...]
Asamblejas programma solās būt ļoti nozīmīga, interesanta un celsmīga. Gadiem ilgi rīkotāji jau ir strādājuši, lai tā būtu. Asamblejas nosaukums “Liberated by God’s grace.” Salvation – Not for Sale; Human beings – Not for Sale; Creation – Not for Sale.” Asamblejas laikā paredzēts mums arī piedalīties Reformācijas 500. gada dienas atzīmēšanā, kā arī ceturtdienas, 12. maija ‘melno apģērbu dienā’. Tajā dienā lūgts visiem vilkt melnu, lai izrādītu solidaritāti ar tiem, kas piedzīvo jebkādu seksuālu vardarbību.
Sevišķi aicinu sekot līdz rīta, vakara svētbrīžiem un dievkalpojumiem. Šie visi ir ārkārtīgi skaisti, vienojoši garīgi pārdzīvojumi! Profesionāli sagatavoti, manāms Dieva Svētais Gars, kad tik daudz sanāk kopā Dievu slavēt un Kristu godināt dziesmās, lūgšanās, pārdomās.
Aicinu lūgt par šo asambleju un PLF darbu plašā pasaulē. Mēs varam būt patiesi pateicīgi, ka piederam tādai organizācijai, pie kuŗas dibināšanas bija klāt arī archibīskaps Teodors Grīnbergs. Paldies visiem iepriekšējiem archibīskapiem, mūsu Baznīca tiek atzīta un arvien izjūtam PLF vadības atbalstu. Šoreiz man uzticēts vadīt nominācijas komisiju. Tiks pārvēlēts PLF Prezidents un visi 48 Padomes locekļi.
Pāvils rakstīja Titam: “Dieva glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem.” (Tit. 2:11) No 98 pasaules valstīm sabrauks māsas un brāļi Kristū no 145 luterāņu baznīcām, lai kopā lūgtu, lai šī Kristus glābēja žēlastība patiesi atspīdētu visus cilvēkus un atbrīvotu katru dzīvot drošībā, mierā ticības, cerības un kristīgās mīlestības spēkā. Dodaties līdz!
Pateicībā par jūsu uzticību, Kristus mīlestībā, jūsu +Lauma
Assembly hashtag #LWFAssembly
Publicēts 05|05|2017
Archibīskape
Lauma Zušēvica
2017. gada iesvētāmo jauniešu saiets Garezerā
Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā
(LELBA) iesvētāmo jauniešu
saiets “Meklējot sevi V”
notika no 21. līdz 23. aprīlim Garezerā. Saietā piedalījās
7 jaunieši no Čikāgas, Milvokiem un Grand Rapidiem. Saietu vadīja mācītāja
Helēne Godiņa.
[...]
Ierašanās notika piektdienas vakarā, bet viss tā nopietni sākās sestdienas rītā ar garšīgām brokastīm. Iesvētes saieta tēma bija: “Meklējot sevi.”
Tad nu mēs arī devāmies “ceļā”, lai meklētu gan sevi, gan kādu, kam sekot, kas ir Jēzus, gan meklējām arī Dievu šajā pasaulē.
Sevis meklēšanā mēs noskatījāmies Nooma īsfilmiņu “Name”, kas runā par katra cilvēka vārdu un identitāti. Tad diskutējām par dažādiem jautājumiem un īpaši jau par jautājumu: “Kas nosaka manu, kā cilvēka, vērtību?” Bija interesantas atbildes un diskusijas.
Meklējot kādu, kam sekot, mēs sākām ar spēli “Džungļu taka”, kuras mērķis bija palīdzēt saprast, ka mums ir vajadzīgs kāds, kurš mūs var dzīvē vadīt, kam mēs varam sekot, lai neizdaram sliktas izvēles un neaizejam nepareizā ceļā.
Mēs visi kādam sekojam. Cik gan labi, ka tas var būt kāds, kurš mūs pazīst, mūs mīl un ir ieinteresēts mūsu dzīvē! Un tas
kāds ir Jēzus. Viņš ir tas, kurš vēlas mūs vadīt ik dienas! Jaunieši noklausījās prezentāciju par Jēzus dzīvi un kalpošanu, kā arī aktīvi piedalījās diskusijās par to.
Pēc pusdienām pie mums ciemojās Pēteris Aļļe no Čikāgas. Kā aktīvs kristietis, viņš dalījās savā dzīvē un pieredzē ar šiem jauniešiem. Pēteris dalījās ar to, kā viņš lasa Bībeli ik dienas un kā Dievs viņu caur to uzrunā. Viņš arī stāstīja, kā ir aktīvs kristietis ne tikai svētdienās, bet arī ikdienā un darbā.
Pēcpusdienā mēs meklējām Dievu šajā pasaulē un to mēs darījām vispirms noskatoties Nooma īsfilmiņu par to, cik svētīti mēs esam. Tad jaunieši dzirdēja par LELBA Jaunatnes nozares projektiem. Mums bija prieks, ka mūsu pašu vidū bija jauniete, Erika Heinz, kura bija piedalījusies projektā “Mīlestība mammām” un varēja mums pastāstīt par viņas pieredzi piedaloties šajā projektā Latvijā. Tad jaunieši tika aicināti paši domāt par jauniem projektiem, kurus varētu veikt Latvijā.
Sestdienu noslēdzām, kopīgi skatoties filmu “God’s Not Dead”, kam sekojas diskusijas.
Svētdiena iesākās ar nedaudz aktīvākiem uzdevumiem - škēršļu gājienu un fotosesiju. Šo Iesvētes saietu nobeidzām ar kopīgu svētbrīdi.
Vēlos pateikties visiem, kuri palīdzēja, lai šis Iesvētes saiets varētu notikt un labi izdoties! Paldies Mārītei Grīnbergai, kura mūs lutināja ar garšīgiem ēdieniem un pat uzcepa plānās pankūkas svētdienas brokastīm! Paldies Uģim Grīnbergam par transportēšanu un visāda veida palīdzēšanu! Paldies Pēterim Aļļem par braukšanu pie mums un dalīšanos ar savu dzīvi un ticību! Paldies Dāgam Demandtam par idejām, palīdzību un iedrošinājumu!
Liels paldies Garezeram un vadībai par to, ka varējām izmantot telpas un, ka viss tik brīnišķīgi mums tika sagatavots!
Un īpašs paldies visiem jauniešiem, kuri atbrauca un piedalījās un padarīja šo Iesvētes saietu tik jauku un svētīgu!
Mācītāja Helēne Godiņa
Bildē saieta jaunieši.
Publicēts 02|05|2017
Mācītāja
Helēne Godiņa
Viņam lai ir gods un slava!
Nāve ir uzvarēta! Cik ļoti man šī patiesība šogad vajadzīga! Šis svētais Kristus apsolījums, šī Lieldienu cerības un prieka Vēsts!! Kristus uzvara pār to, kas ir tas ienaidnieks, kas salauž sirdis, no mums atrauj cilvēkus, ko mīlam, un bez kuŗiem negribam un pat domājam, ka nevaram dzīvot, kamēr. Kamēr mēs ticības un tikai Dieva mīlestības un žēlastības spēkā iedomājamies, ka varbūt viņi mums vēstītu, ka ir brīvi no visa, kas ir tik nepilnīgs un sāpīgs šajā dzīvē? Kamēr viņi mūs mierinātu – neskumstiet, es esmu ar Viņu, kas mani aicinājis mūžīgā dzīvībā. Ar Jēzu – jaunā dzīvībā, citā valstībā! Vai tad mēs sauktu viņus atpakaļ, kuŗus tik dziļi esam mīlējuši un kuŗu nāves atstājušas tādu tukšumu un sāpes mūsu sirdīs?
[...]Pie krusta mirstot, sešos neaizmirstamos vārdos Kristus noziedzniekam saka: “Šodien, Tu būsi ar mani paradīzē!” Tur, kur nekad vairs nebūs jāraud, jo tik ļoti kāds mums pietrūkst. Kur nebūs jāpiedzīvo to elli, kas ir ap mums, kad ģimenei jālemj atvienot no dzīvības uzturošām sistēmām, jo mums saka, ka nav vairs iespējams dzīvot kā Dievs to savā žēlastībā un mīlestībā mums paredzējis. Kristus saprot tādas ciešanas un mokas! Viņš neatstāj mūs vienus, bet ir Pats klāt, kad sirdī liekas, ka kāds mums čukst: Dieva mīlestība nekad nebeidzas. Nāve būs aprīta uzvarā.
Kristus augšāmcelšanās vēsts manā dzīvē bijis kā cements dzīves ēkai. Šogad, kad šī ēka tiek kārtīgi pārbaudīta, Kristus mūžīgās mīlestības un žēlastības apsolījumos, līdz ar ģimeni un draugiem esam smēlušies kā ļoti izslāpuši Dieva bērni. Daži zinat, ka mazliet vairāk kā pusgada laikā Dievs mūžībā aizsauca septiņus mūsu ģimenes locekļus, starp tiem manu māmiņu un vairākus, kas patiesi mira daudz par agru un pēkšņi. Ieraugot fotogrāfiju, kas raksta sākumā, iedomājos viņus dodoties, ejam aiz Jēzus – ārā no kapa! No nāves valstības dzīvībā! Pateicos Dievam, ka tā drīkstu domāt, jo Viņa Dēls, Pats mūžīgi dzīvais Kristus vēsta: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!” (Jņ. 11:26)
Dievs lai dāvina jums gaišus, dzīvības apliecinošus Kristus Augšāmcelšanās svētkus! LELBĀL Virsvaldes un savā vārdā katram novēlu cerību! Tiem, kam sāp vai ir grūti, lai šie svētki palīdz sirdīm dzīt un ticēt, ka mīlestība nekad nebeidzas. Kristus iet ar mums caur visām grūtībām un sāpēm un arvien aicina sekot Viņam no tumsas gaismā, pretīm dzīvības uzvarai! Viņam lai ir gods un slava!
Kristus mīlestībā, Jūsu
+ Lauma
Publicēts 15|04|2017
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Kristus augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!
Mīļās māsas un mīļie brāļi!
Jau agri no rīta mēs uzrunājam viens otru ar šiem svētajiem un mūžīgajiem vārdiem: „Kristus augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!” Šis sveiciens ir saistīts ar Jēzus Kristus sāpēm un ciešanām, nāvi pie krusta un augšāmcelšanās brīnumu.
[...]
Eņģelis uzrunāja sievietes pie kapenēm, kur tika apglabāts Jēzus: „Nebīstieties!” (Мt. 28:5). Šis aicinājums blakus tukšajam zārkam kļuvis par galveno dzīves devīzi mūsu kalpošanas laikā. Kā kristīgie bieži tos atkārtojam, uzrunājot Baznīcu un cilvēci. Tāpēc priecīgā vēsts par Jēzus augšāmcelšanās brīnumu arī pēc daudziem gadsimtiem nav zaudējusi savu pievilkšanas spēku. Tā priecē mūsu sirdis un stiprina mūsu cerību uz mūžīgo dzīvi, pār kuru nāvei vairs nav varas.
Šie svētki mudina katru kristieti ziedot savu laiku un kalpot Dievam, lai glābtu līdzcilvēkus. Mēs apzināmies, ka mūsu pasaule vēl joprojām ir pilna ciešanu un bēdu. Šodien mūsu tuviniekiem kā nekad agrāk ir nepieciešams mierinājums, atbalsts, drošsirdība un arī cerība, kuru mums dod Kristus augšāmcelšanās.
Lieldienu laikā mums ir brīnišķīga iespēja dalīties ar līdzcilvēkiem savā ticībā Kristum un savā dzīvespriekā. Šajās svētku dienās vēlu saticību Jūsu ģimenes lokā, veselību Jums un Jūsu tuviniekiem.
Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!
Jūsu,
LELBA priekšnieks, prāvests Gunārs Lazdiņš
Publicēts 15|04|2017
LELBA pārvaldes priekšnieks
Prāvests Gunārs Lazdiņš
LELBA LIRS Nozares Ciešanu laika vēstule
2017. gada 1. martā – Pelnu dienā
Teicami ir iekaist par labu vienumēr. Gal. 4:18
Mīļā LELBA saime!
Klāt ir
atkal Kristus Ciešanu laiks, kad sava gara skatu vēršam uz Jēzus ceļu pretī
krustam pasaules vienaldzības un alkatības priekšā. Pasaules aizmirsts,
apmelots, un atstumts, Kristus nesa netaisnības un pamestības nastu. Kad raugāmies
uz krustu, atceramies divas lietas: pirmkārt, Dieva mīlestību, ko pat netaisnība,
naids, un nāve neizdzēš mūsu nežēlīgajā pasaulē; un otrkārt, Kristus līdzcietību,
kas solidaritātē plūst pie visiem, kam smagas nastas nesamas šajā dzīvē. Sekot
Kristum – kā Ciešanu laiks arvien no jauna atgādina – nozīmē, ka esam aicināti pateikties
Dievam par Kristus žēlastības veltēm mūsu pasaulei. Bet tas arī nozīmē saredzēt
tos, ko Kristus arvien pamanīja un iekļāva savas mīlestības lokā – atstumtos,
pieviltos, apmelotos, aizmirstos, neievērotos. Tos, kas šajā pasaulē “neskaitās.”
[...]
Kā LELBAs
luterāņu saime, mēs Ciešanu laikā jo īpaši atceramies arī bēgļus, jo arī viņi
mūsu pasaulē tik bieži “neskaitās.” LELBAs LIRS nozares vārdā pateicos visiem,
kas pēdējā gada laikā ir lūguši par bēgļiem visās pasaules malās un arī mūsu vidū,
gan personīgi, gan draudžu dievkalpojumos. Pateicība visiem, kas ir līdzjūtībā
ziedojuši LIRS darbam! 2016. gadā LIRS palīdzēja uz dzīvi ASV pārcelties vairāk
nekā 13,000 bēgļu, ko Apvienotās Nācijas un ASV valdība bija pārbaudījusi un apstiprinājusi.
Skaitliski visvairāk begļu ieradās no Kongo Demokrātiskās Republikas, Birmas/Mianmaras,
un Afganistānas. LIRS sociālie darbinieki arī aprūpēja gandrīz 3000 bēgļu un
imigrantu bērnus, tai skaitā atrodot viņiem piemērotas audžu ģimenes.
Šogad
bēgļu aprūpes darbs turpinās apzinoties to, ka bēgļu problēma mazāka nepaliek. Vairāk
kā 65 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest mājas un doties bēgļu gaitās vai
nu savas valsts robežās, vai ārvalstīs. Visi zinām, ka pašlaik ir liela
neskaidrība bēgļu uzņemšanas vadlīnijās. Prezidents D. Tramps ir samazinājis
šogad paredzēto bēgļu skaitu līdz 50,000. LIRS turpinās aprūpēt tos bēgļus, kas
varēs ierasties mūsu valstī pēc visām nepieciešamām drošības pārbaudēm. Kā
iepriekšējos gados, LIRS sniegs atbalstu arī imigrantiem speciālajā kategorijā
– cilvēkiem, kas ASV militārajam personālam ir palīdzējuši kā tulki un palīgi
Irākā un Afganistānā. LIRS turpina aprūpēt patvēruma meklētājus (asylum
seekers) dažādos legālā procesa posmos. Savā kalpošanā LIRS apliecina, ka
Kristus iedvesmoti un vadīti, luterāņi cenšas nepaiet garām bēgļiem, kuri pasaules
vareno acīs tik bieži vienkārši “neskaitās.” Gluži pretēji, sekojot Kristus
pēdās un apustuļa Pāvila aicināti, mēs arī “iekaistam” un darām labu vienumēr
un jo īpaši starp tiem, kas dienu no dienas dzīvo karu, varmācības un trūkuma ēnā,
un kas zaudējuši mājas, un bieži vien arī savus mīļos.
Pateicībā
par jūsu visu atbalstu arī šogad aicinu visu LELBA saimi Ciešanu laikā aizlūgt
par bēgļiem kā personīgās lūgšanās, tā arī kopā pulcējoties dievkalpojumos.
Ieslēgsim savās lūgšanās arī tos, kas mūsu zemē un tik daudzās valstīs pasaulē
praktiski palīdz bēgļu aprūpē. Aicinu jūs arī šinī Ciešanu laikā atbalstīt LIRS
darbu ar ziedojumu velti. Katrs dolārs lieti noder, kas ar mīlestību ir
ziedots, kad mēs, kā Pāvils saka, “iekaistam” darīt labu! Savu velti LIRS
darbam varat nosūtīt lietojot drukatai vēstulei pievienoto aploksnīti (caur
pastu), nosūtot ziedojumu LELBA kasierim (ar norādi LIRS), vai arī apmeklējot
LIRS mājas lapu: www.lirs.org.
Pateicībā
un svētību novēlot,
Māc. Dr. Kristīne Sūna-Koro, LELBA LIRS Nozares vadītāja
Publicēts 15|03|2017
LELBA LIRS Nozares vadītāja
Māc. Dr. Kristīne Sūna-Koro
LELBA 2017. g. iesvētes saieta datuma maiņa
Esam nolēmuši mainīt jauniešu iesvētes saieta datumu, lai vairākiem jauniešiem būtu iespēja piedalīties.
Saiets notiks no 21. līdz 23. aprīlim Garezerā. Ierašanās piektdienas vakarā, 21. aprīlī, un prom došanās svētdien, 23. aprīlī, pusdienas laikā. Saietu vadīs mācītāja Helēne Godiņa (Denveras mācītāja). Būs radoša programma un brīnišķīga iespēja mūsu jauniešiem veidot jaunas draudzības un augt ticībā.
Lūdzam pieteikties pie mācītājas Helēnes līdz 31. martam: helene.godina@amnis.lv. Dalības maksa ir $40. Čeki rakstāmi "LELBA". Iesakām draudzēm segt dalības maksu.
Drīzumā tiks izsūtīta saieta programma.
Mudiniet jūsu jauniešus piedalīties un augt ticībā!
Publicēts 22|02|2017
Jaunatnes nozares vadītājs
Mācītājs Dāgs Demandts
Līdzjūtībā mūsu arhibīskapei
„Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisīijis visiem ļaudīm...”
(Lūkas ev. 2: 29 – 31)
„Un Viņa kungs sacīja tam: labi, Tu godīgais un uzticīgais kalps.
Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu par daudzumu.
Ieej sava Kunga priekā!”
(Mat. ev. 25: 21)
Mīļām māsām un brāļiem Kristū!
Vakardien, 9. februārī mūsu Archibīskapes Laumas mammiņa, Līvija Eidemanis mira savas mīļās ģimenes lūgšanu pavadīta, miera pilnā paļāvībā savam Pestītājam.
Līvijas Eidemanes izvadīšanas dievkalpojums ir paredzēts pirmdien, 13.februari Klīvlandē. Vizitācija no 9:00, bēres 11:00 Klīvlandes Apvienotās draudzes dievnamā, 1385 Andrews Ave, Lakewood, OH 44107.
Lūgšanās būsim ar mūsu archibīskapes Laumas ģimeni un visiem, kas Līviju Eidemani nekad neaizmirsīs un par viņas uzticību Dievam pateiksies vēl ilgus, ilgus gadus.
Kristus mīlestībā,
Publicēts 11|02|2017
Prāvests
Gunārs Lazdiņš
Arch. Laumas Zušēvicas Ziemassvētku vēsts 2016
Bija 1946. gads. Latvieši pulcējās bēgļu nometnēs rīkotajos
dievkalpojumos. Viņu mācītāji centās sagādāt ilustrācijas dziesmu lapiņām. Starp
daudzām citām, kartiņā redzam Anša Bērziņa ilustrāciju, kur svētā ģimene ir
ceļā uz Ēģipti. Pretim pūš stiprs vējš. Zem zīmējuma lasām divus vārdus no
Mateja ev. 2:14
: “…un bēdza…” angļu
valodā un citās, parasti tulko “devās prom” vai “aizgāja” uz Ēģipti. Paši
būdami bēgļi, latviešu tulkotāji un šis mākslinieks
gribēja atgādināt, ka ir liela atšķirība starp to, vai dodies prom vai bēdz. Vienā gadījumā liekas, pats
izvēlies, kurp doties, otrā, citu rīcība nosaka tavējo.
Mīļās māsas un
mīļie brāļi Kristū!
Priekā
atzīmējot Kristus piedzimšanas svētkus un lūdzot, lai Dievs bagātīgi svētī
visus savus bērnus 2017. gadā, aicinu īpaši pieminēt pasaules neskaitāmos
bēgļus. Kā reiz Kristus Bērna ģimene, tā tagad, viņi dodas pretī vējam – briesmās
un grūtībās. Dodoties pretī nezināmai nākotnei, lai stiprina apustuļa Pāvila
vārdi: “Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi
bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.” (Rom. 12:12) Atcerēsimies lūgt par
tiem, kuŗiem mēs, latvieši, varētu sniegt iedrošinājumu, jo mūsu tautas un
Baznīcas vēsture apliecina Dieva uzticību vishaotiskākajos laikos.
[...]
Tā notika arī
pirms 70 gadiem, kad māc. Kārlis Purgailis devās no kalpošanas ASV uz Santpaulu,
pie latviešiem. Domājot par bēgļiem, kas dodas jūŗā, mācītāja vārdi liekas tik
mūsdienīgi: “Ārā aurē vējš un šļakst
viļņi, kuģis grīļojas kā piedzēris. Un šis ir Ziemsvētku vakars, kad ģimenes
sapulcējas gan mājās, gan arī baznīcās pie eglītes, pieminot Kristus dzimšanu. “Miers
virs zemes” – bet ne uz jūras. Aiz apaļā
lodziņa, kur mana vieta, trako saniknotā
jūra. Kad Kristus piedzima, tam nebija vietas. Mūsu dienās ir daudz vietu, bet,
kas mums tagad trūkst, ir Kristus.”
Tas ir tāpat kā
tagad, kad tik daudziem trūkst Kristus, bet, paldies Dievam, netrūkst arī, kas
Viņam tic un kalpo! Un vēl pasaules malu malās atskan vēsts, kam spējas
pārvērst cilvēkus: “Nebīstieties,
redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien
Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” (Lūkas ev.
2:10-11) Un Viņš dala veltes, kuŗu skaits aug, jo vairāk tās atdodam! Tā
darbojas Dievs un jūs, kas kopā esiet mūsu Baznīca! No sirds pateicos LELBāL
prezidijam, Virsvaldei, Tijai Abulai, savai draudzei un katram jums par
uzticīgo darbu, lūgšanām, ziedoto laiku un līdzekļiem! Jūsu kalpošana ir
dāvana, kas nes godu Dievam un svētību neskaitāmiem mūsu draudzēs un latvju
tautā.
Latvijas
evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā šajos
Ziemsvētkos un 2017. gadā novēlu ticību, cerību, spēku, laimi, izturību un
mīlestību! Šogad liels prieks sveikt jaunus draugus, jo mēs esam auguši! Ar
jauno apgabalu Latvijā, ar jaunu draudzi Īrijā! Turpinot augt, lūgsim, lai
Dievs sargā no visa, kas vairotu sāpes vai liegtu latvju tautai vai mums garīgi
augt, saņemt Viņa žēlastību vai piedzīvot Kristus mīlestību. Viņš lai dziedina,
saved kopā, pasargā un dāvina mieru. 2017. gadā atzīmēsim Reformācijas 500.
gadadienu! Arī tādēļ noslēdzu ar Mārtiņa Lutera atgādinājumu. Atceries – “Eņģelis nesaka tik vien, ka Kristus ir
dzimis; viņš teic: jums, jums Viņš ir dzimis!”
Lūgšanās vienota ar jums
Kristus mīlestībā un Ziemassvētku priekā!
Publicēts 24|12|2016
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Prāv. Gunāra Lazdiņa Ziemassvētku vēsts 2016
“Tā nu paliek ticība, cerība (miers, prieks). Mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir MĪLESTĪBA.”
Pāvila vēst. korintiešiem 13:13
To visu mēs kopīgi izlūdzamies mūsu pasaulei šajā svētajā
Adventa laikā. Katru svētdienu mēs sanākam kopā pielūgt Dievu, slavēt Dievu,
atcerēties Dieva apsolījumus, raudzīties uz priekšu ticībā. Man šķiet, ka vajag
daudz drosmes un daudz ticības, lai spētu sanākt kopā un sacīt “JĀ” ticībai
,cerībai, mieram, priekam un mīlestībai.
[...]
Mēs lūkojamies visapkārt uz šo salauzto pasauli un saprotam, ka daudziem “jaukākais gada laiks” ir viens no visgrūtākiem. Daudzus moka mīļas atmiņas par to, kas sen pagājis. Lieli ģeogrāfiski attālumi šķir daudzus no saviem mīļajiem. Abos gadījumos ir vēlēšanās atgriezties, ilgas tuvoties tam, kas liekas tik tāls.
Sāpes, kuŗas daudzi cenšas maskēt, dziedot “Prieks pasaulei!”, savādā kārtā, ir galvenā motivācija Ziemassvētkiem. Dieva iemiesošanās cilvēkā -- Kristus piedzimšanas -- īstenais cēlonis ir sāpes, attālums, un ilgas atgriezties uz to laiku, kad attiecības starp Radītāju un visu radību bija tuvākas. Dieva ienākšana pasaulē, kuŗu mēs svinam Ziemassvētkos, notiek tieši tādēļ, ka radītā pasaule ir atšķirta no Dieva, ka tā aizklīdusi un pametusi novārtā savas attiecības ar Radītāju. Svētie Raksti mums vēstī, ka, izmisīgā mēģinājumā uzveikt šo atšķirtību un tuvoties mums, Dievišķais uzņemas miesu un “dēls mums ir dots”.
Tādēļ Ziemassvētki ir mīlestības stāsts līdzīgs citiem, bet gan dievišķīgi kosmiskā lielumā. Tas, ka Dievišķais ir iemiesojies, mums taču vēsta kaut ko par Dieva mīlestību pret mums un Viņa vēlēšanos tuvoties mūsu pilnīgai būtībai – prātam un miesai. . . Ticīgajiem šis iemiesojums Ziemassvētkos atgādina, ka Radītāja mīlestības dziļumiem jākļūst par modeli tai mīlestībai, kuŗu parādām sev un viens otram, ja mēs atveram savas sirdis un dodam Viņam tur vietu.
25. decembris ir atkal viena diena 2016. gada 366 dienu kalendārā. Mūsu planēta turpinās griezties rītdien tāpat kā vakardien. Bet kā diena, kuŗu mēs esam izvēlējušies, lai atzīmētu Jēzus piedzimšanu, lai 25. decembris arī būtu diena, kad atceramies un gavilējam, ka Dievs mūs tā mīlējis, ka Viņš kļuva cilvēks un nāca uz šo virpuļojošo zemeslodi mūs atpestīt no mūsu virpuļojošo dvēseļu grēku mūžīgajām sekām.
Lai Dievs svētī visus mūs, Baznīcu, cilvēci ar ticību, izlīgšanu, mierinājumu un cerību Kristū Jēzū, kas ir Viņa mīlestības dāvana pasaulei!
Publicēts 24|12|2016
Prāvests
Gunārs Lazdiņš