JOINT COMMEMORATION

Projekta izdalē piedalījās Garezera vasaras vidusskolas jaunietes, izdale notika no 14. līdz 21. augustam, kur tika atbalstītas 180 māmiņas 15 punktos. Sadarbojāmies ar vietējiem sociālajiem dienestiem  un draudzēm, lai noskaidrotu, kurām ģimenēm atbalsts būtu nepieciešams visvairāk. Atbalstā, ko izdales komanda izdalīja, ietilpa 810 autiņu pakas (48,600 autiņu), 1,596 mitro salvešu pakas, 504 formulu/maisījumu kārbas, 180 vitamīnu pakas, 48 bērnu ratiņi, 48 no bērza Latvijā ražotas gultiņas + matrači, gultas veļas un segas, 21 termometrs, karotes putriņām un ar mīlestību adītas drēbītes, zeķītes, sedziņas, kuras darināja ASV latvieši. Katra māmiņa arī saņēma Laimas šokolādes kasti un grāmatzīmi, uz kuras bija Tēvreize un otrā pusē mūsu izdales komandas paraksti.

Atklājām projektu dievkalpojumā Rīgas Jēzus draudzē, kam sekoja sagatavošanās darbi “Pilsētnieku” viesu mājā Slampes pagastā, kur saimniece Sarmīte Ruduka sagādāja mums telpas izdales organizēšanai un vienmēr bija gatava izpalīdzēt. Pirmā dienā izdalījām atbalstu Tukumā, kur sadarbojāmies ar vietējo sociālo dienestu, tad viesojāmies “Pakāpienu mājās”, kur atbalstījām divas māmiņas, kuras ir nonākušas krīzes situācijā, viņām sagādājām tālākai dzīvei gultiņas un ratiņus. Mēs saņēmām šo pateicību no “Pakāpienu mājām”: “Sirsnīgs paldies par Jūsu fantastisko projektu un par Jūsu nesavtīgo uzupurēšanos citu labā. Klausoties vakar stāstos par to, kā Jūs strādājāt, lai savāktu naudu, bija tik daudz aizkustinošu momentu. Vārdos jau viss parasti tiek izstāstīts īsi, bet lai  visu šo darbu paveiktu, nepieciešama liela uzcītība un gudrība, kā arī organizēšana. Šķiet, ka mūsu daudzu gadu garumā jaunus ratus mēs esam saņēmuši varbūt kādas pāris reizes, tāpēc šīs lielās dāvanas no Jums bija īstie svētki. Kad Jūs bijāt prom, Inta audzinātājai teica tā: “Es tad jau šodien Edvardu likšu viņa jaunajos ratos. Tik ļoti man patīk šie jaunie rati, tūlīt brauksim pastaigāties.” Tas tiesa, ka viņa bija laimīga, jo ko gan meitene no bērnu nama ir īsti savā dzīvē saņēmusi kā dāvanu, jaunu, skaistu un tikai viņai. Paldies Jums, draugi, ka darījāt vēl divas māmiņas laimīgas.” Pēcpusdienā atbalstījām 14 māmiņas Jaunpils novadā.

Otrā izdales dienā izdalījām atbalstu 3 Kurzemes draudzēs: Valtaiķos, Aizputē un Cīravā. Pirmās divas ir LELBĀL draudzes. Uz jautājumu “Kāpēc bijām Kurzemē?” atbilde ir, jo mums bija pāri palikuši līdzekļi no projekta “Priecīgas pēdas”, kurus izlēmām izdalīt Kurzemes māmiņām, jo atbalsts “Priecīgas pēdas” projektam bija domāts Kurzemes trūcīgiem. Cīrava bija īpaši emocionāla pietura, kur pēc izdales devāmies apciemot dažas ģimenes, arī aizvedām māmiņām dāvinātās gultas un ratiņus. Tur šīs ģimenes dzīvo sociālā mājā, ko uztur Cīravas draudze. Mūsu komanda ar savām acīm redzēja, cik grūtos apstākļos dzīvo māmiņas un bērni, bez kanalizācijas un tīra ūdens. Jaunietes te saņēma aicinājumu mēģināt vākt naudiņu, lai šajā mājā būtu pieejams tīrs ūdens. Šī ir pirmā reize, kad no viena projekta izrit otrs. Trešā izdales dienā cēlāmies agri no rīta, paēdām gardas brokastis Aizputes draudzēs namā kopā ar mācītāju Vari Bitenieku, tad devāmies atpakaļ uz Zemgali, uz Vītiņu pagastu Auces novadā.  Mazliet kavējāmies ceļā uz Vītiņiem, kad ieradāmies, tad mūsu komanda ātri ieskrēja Vītiņu kultūras nama zālē un kas mūs tur sagaidīja – pilna zāle ar ļaudīm un brīnišķīgs pasākums, kur bērni dziedāja un dejoja. Pēc pasākuma notika izdale, kur atbalstījām 13 Auces novada māmiņas. Tad devāmies uz Augstkalnes baznīcu, kur atbalstījām 27 Tērvetes novada māmiņas. Tur mācītājs Guntars Lūsītis kopā ar draudzes vadību un Tērvetes novada priekšsēdētāju Daci Reiniku mūs sagaidīja un pateicībā uzdāvināja Tērvetes tējas un medu, ko mūsu komandas meitenes vakarā baudīja “Sprīdīšos” pēc tam, kad bijām saorganizējuši nākamās dienas izdali. Tērvetes dabas parka stāvlaukumā arī notika unikāls notikums, kad mūsu izdales komanda satikās ar “Sveika, Latvija!” jauniešiem, viņus pārsteidzot, mūsu komanda bija paslēpusies aiz “Sveika, Latvija!” autobusa.

Ceturtā izdales dienā mūsu pirmā izdale bija Zaļenieku luterāņu baznīcā, vietā, kur LELBA prāvests Artūrs Voitkus kādreiz kalpoja. Pēc tam, kad atbalstījām 12  māmiņas, mūs pacienāja ar pusdienām vietējā ēdnīcā. Zaļenieki bija arī viens no trim punktiem, kur mēs papildinājām mūsu kravu, veikali, ar kuriem sadarbojāmies, piegādāja daļu no mūsu preces uz šiem trīs punktiem. Varu teikt, ka komanda bija tik labi iestrādājusies, ka varēja vienam izdales punktam ātri un efektīgi saorganizēt atbalstu. Pēcpusdienā notika izdale Dobeles sociālā dienestā, kur dziesmas ieskandināja mūsu izdali, šeit atbalstījām 25 māmiņas. Saņēmu šo vēstuli no vienas Dobeles māmiņas: “Sveiki! Es esmu viena no tām māmiņām, kas šodien bija Dobelē un saņēma jūsu sarūpētās dāvanas! Liels, liels jums paldies! Man vīrs gandrīz apraudājās, redzot tās lietas, ko pārvedu mājās! Esmu trīs bērnu māmiņa un gaidu ceturto bērniņu, mūsu ģimenei jūsu sniegtais atbalsts ļoti daudz nozīmē! No visas sirds sakām jums lielu paldies!” Pēc izdales baudījām ekskursiju pa Dobeles pilsdrupām, kuru mums sarūpēja sociālais dienests. Tajā vakarā mēs nakšņojām Lejasstrazdu bērnu namā. Mums bija domāts tajā vakarā braukt un salikt nākamās dienas kravu Elejā, bet mums pienāca ziņa, ka nevarēsim tikt telpās. Tas laikam bija Dieva plānā, jo atklājās iespēja komandas meitenēm, pēc viņu pašu iniciatīvas, pavadīt dažas stundas mīlestībā ar bērnu nama bērniem. No rīta agri cēlāmies un braucām uz Eleju sagatavot atbalstu un tad to izdalīt 14 Jelgavas novada māmiņām. Te arī piedzīvoju Dieva vadību, man bija jāpalīdz ienest gultiņas un ratus, jutu, ka man jāpavada laiks ar māmiņām, tad pie manis pienāca viena jauna māmiņa, kurai ir divi bērni, viņa dalījās, ka viņas vīrs nesen aizgāja mūžībā pēc avārijas. Ar šo māmiņu un pārējām mēs bijām aicināti būt kopā mīlestībā. Pēcpusdienā bijām Jaunsvirlaukā, kafejnīcā “Zemnieku cienasts”, kur izrīkojām mielastu un atbalstījām 8 māmiņas sadarbībā ar biedrību “Tuvu”, šī biedrība atbalsta māmiņas, kuras dažādu iemeslu dēļ nesaņem atbalstu no sociāldienestiem. Zane Rautmane no “Biedrība Tuvu” raksta: “Šodien mums bija liels prieks iepazīt un būt kopā ar projektu “Mīlestība mammām” – Dāgu Demandtu un viņa komandu, kas Amerikā vākuši šim projektam līdzekļus un visu šo nedēļu ir cītīgi strādājuši, lai sagādātu prieku jaunajām māmiņām visā Zemgalē, arī mūsu gādībā esošajām. Viņas saņēma skaistus ratus, gultiņas, mitrās salvetes, piena maisījumus, autiņbiksītes un gardumus. Vecākie brāļi un māsas no sirds varēja izlēkāties un izšūpoties “Līču” atrakcijās. Prieks un pārsteigums ir neizsakāmi liels! Liels, liels paldies par skaisto dienu, mums veltīto laiku un dāvanām!”

Priekšpēdējā izdales dienā Bauskā atbalstījām 26 māmiņas. Šeit mums arī bija iespēja salikt vienas ģimenes mājā vienu no 48 skaistām Latvijas bērza bērnu gultiņām, ko dāvinājām māmiņām. Mūsu inventārā bija gan bērnu gultiņas ar riteņiem, kurām varēja nolaist redeles, gan tādas, kuras var pārveidot pusaudžu gultiņā. Bauskā mēs sadarbojāmies ar Latvijas baznīcas Bauskas iecirkņa diakonijas vadītāju Dainu Plūci. Daina arī mums uzdāvināja naktsmājas Iecavā 20. augustā vakarā. Meitenes arī baudīja nopelnītu izklaidi šajā dienā, spēlējot peintbolu (paintball) netālu no Skaistkalnes un jājot ar zirgiem netālu no Iecavas. Vakarā piedalījāmies Vecumnieku draudzes nometnes vakariņās, kur atbalstījām 3 māmiņas. 21. augustā noslēdzās projekts svinīgā dievkalpojumā Iecavas baznīcā, kur mācītājs Dāgs kalpoja ar draudzes mācītāju Rolandu Radziņu. Sekoja pēdējā izdale 15 māmiņām. Iecavas novada ziņās varēja lasīt “Priecīga par saņemtajām dāvanām bija arī trīs bērnu māmiņa Ieva Pastare un bērnu tētis Gatis Margēvičs. Trešais bērniņš viņu ģimenei pievienojies tikai pirms mēneša un 12 dienām. “Sapirkt visu ikdienai nepieciešamo sanāk diezgan dārgi, tāpēc ir forši, ka tikām pie tik lielām dāvanām. Domāju, ka uzdāvinās vienu pamperu paku, bet izrādījās, ka mūsu dāvanā ir veselas četras lielās autiņu pakas un vēl piena maisījums.”

Katrā no 15 izdales punktiem pastāstījām par mūsu projektu un iepazināmies. Annelī Cers izskaidroja, kas ir Garezers un kā šis svētīgais projekts radās, dziedājām dziesmas, kā arī, kur bija bērnu grupiņa, tika noturēta bērnu uzruna. Pirms izdalījām atbalstu, noskaitījām pateicības lūgšanu, Tēvreizi un mācītājs Dāgs teica svētības vārdus. Tad sekoja izdale, kur tika izdalīts atbalsts, meitenes, kuras bija kļuvušas par ekspertiem bērnu ratiņu salikšanā, ātri varēja salikt jaunos ratiņus. Visiem ratiem bija gan kulbas daļa gulēšanai un, kad bērniņš būs mazliet lielāks, sēžamā daļa. Tika arī izdalīti 2 dvīņu ratiņi. Visi ratiņi bija labas kvalitātes ražojums ar 2 gadu garantiju, kurus mums sarūpēja vairumtirgotājs “Ratu birojs”, viņi piegādāja ratus 3 punktos Zemgalē.

Šis projekts arī deva iespēju tautiešiem no Ziemeļamerikas satikties mīlestībā ar māsām un brāļiem Latvijā. Liela svētība arī bija, ka pašreizējos apstākļos, kad attiecības ir mazliet saspringtas starp Latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas un Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu, šis projekts spēj pārvarēt atšķirības un mūs vienot kopīgā mērķī, dalīties Dieva mīlestībā Zemgales māmiņām.

Vēlos no sirds pateikties mūsu projekta izdales komandai, kura kalpoja garas stundas, gan sagatavojot atbalstu izdalēm (iepriekšējos vakaros pirms izdales vietām), gan izdalot atbalstu un pavadot laiku sadraudzībā ar māmiņām un viņu bērniem. Pateicība šai super komandai Ērikai Heinze, Annelī Cers, Melisai Kreišmanei, Tijai Kubuliņai, Dainai Renerts, Ūvei Strautmanei, Kristai Grendzei, Ivetai Kaņepai un Arnim Bankam.

Paldies Daniēlam Godiņam par drošo atbalsta plecu, pie kura varējām griezties ārkārtas situācijās! Paldies Evijai Godiņai par skaistajiem komandas krekliem! Vēlos arī pateikties visiem mūsu partneriem: e-Maxima (Maxima internetveikalam un vadītajai Sanitai Bērziņai, kura mums palīdzēja ar izdales preces iepirkumu, atlaidēm un loģistiku, izvadājot preci), Troll – bērnu gultiņu ražotājam un Lindai Vunģei par padomiem un labo izkārtojumu, Ratu Birojam – Unai un Inesei par labo sadarbību, Benu aptiekai, Laimas šokolādei, Amnis – kristīgās literatūras veikalam, Misija Pakāpieni, Biedrība Tuvu, visiem sociālajiem dienestiem un draudzēm!

Vēlos arī pateikties visiem ziedotājiem un pāri visam visuvarenajam, mīlestības pilnajam Dievam, kurš mūs šajā izdales nedēļas laikā vadīja un deva stiprinājumu cauri izaicinājumiem un piedzīvojumiem!

Lai arī daudzi šaubījās par šāda pasākuma izdošanos, pirmās Draudžu dienas pulcēja 552 pilna laika reģistrētus dalībniekus, kas nedēļas nogalē pieauga pāri par 800. Draudžu dienu korī vien dziedāja ap 200 dalībnieki. Tajā laikā daudz tika domāts par latviešu Baznīcas un visu mūsu nākotnes izredzēm. Šinī kontekstā arī LDD mude bija: "Dieva aicinājums mūsu tautai - pagātnē un tagad", ar jautājumu, kas mēs esam - "svētceļnieki vai klaidoņi?" Atbildes tam arī vēl šodien var būt dažādas. Tādēļ arī šajās Draudžu dienās atskatījāmies uz pagājušajiem gadiem, un reizē raugāmies nākotnē, kā uz mūsu ticības svētceļojumu.

Kopš pirmsākuma Draudžu dienas ir kļuvušas par tradīciju, katru otro gadu pulcējot ļaudis reliģiska satura lekcijām, Bībeles stundām, lūgšanām un dažādām blakus nodarbībām. Tās ir notikušas Gaŗezerā (9), Katskiļos (4), Kalifornijā (3), Saulainē (2), Rīgā (1) un Floridā (1).

Šī gada Draudžu dienas notika no 8. līdz 12. jūnijam ar 98 reģistrētiem dalībniekiem. Programma, atceroties aizgājušo 41 gadu, un piemērojoties svētceļojuma tēmai, koncentrējās uz dažādām meditācijas formām un sevis pašanalīzei. Netrūka arī laika citām nodarbībām un sadraudzībai pie Vidienes apgabala draudžu dāmu komiteju sarūpētiem kafijas brīžiem. Draudžu dienas organizēja LELBA Evaņģelizācijas nozare māc. Gundegas Puidzas vadībā ar daudz palīgiem, no kuŗiem galveno slodzi iznesa Baiba Liepiņa un Silvija Kļaviņa-Barshney.

Trešdienā, pēc vakariņām, pulcējāmies ezermalā iepazīšanās vakara ugunskuram. Vakara vadītāji, māc. Dāgs Demandts un māc. Aija Graham, bija uzstādījuši lielu Amerikas karti, pie kuŗas dalībnieki piesprauda degošu spuldzīti savas draudzes atrašanās vietā, reizē pastāstot par draudzi. Vakaru noslēdza ar vakarlūgšanu.

Katra diena sākās ar rīta lūgšanu, kam sekoja Bībeles pusstunda, kafijas pauze un lekcija. Pēcpusdienās bija atsevišķu ieviržu nodarbības un pēc vakariņām īpaša programma un vakara lūgšana. Starp pusdienām un ievirzēm diriģentes Māras Vārpas noformētais koris mācījās dziesmas noslēguma dievkalpojumam.

Brīvlaikos dalībnieki varēja pasēdēt pie stellēm un, ar māc. Ainas Pūliņas padomu, kopā ar krāsainām drēbes strēmelēm ieaust sedziņā savas lūgšanas Dievam. Aušanā piedalījās 25 dalībnieki, ieskaitot archibīskapi un 4 vīriešus. Noslēguma dievkalpojumā šī lūgšanu sega greznoja altāri.

Šīs vasaras Draudžu dienās galvenais lektors bija Rīgas Lutera ev. lut. draudzes mācītājs Linards Rozentāls. Viņš arī ir kapelāns un garīgās aprūpes sniedzējs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku mājā, draudzē lasa lekcijas un vada seminārus par eneagrammu, genogrammu un citām ar sevis iepazīšanu un personības izaugsmi saistītām tēmām.

Māc. Rozentāla lekciju temats - "40 gadi un tālāk” bija sadalīts četrās daļās. Ceļš pie sevis. Dzīves pirmās puses uzdevums ir rast atbildes jautājumiem: Kādēļ esmu nozīmīgs? Kā varu sev palīdzēt? Kurš mani pavadīs? Otrās puses uzdevums ir atklāt, ko visbiežāk par sevi nezinām, lai spētu dzīvot pilnīgāku dzīvi.

Otrā daļa meklēja atbildi tam, no kurienes un uz kurieni mēs augam. Meditācija, ciešanas, traģēdijas, sēras un miršana atver mūs tam, kas mēs patiesi esam. Ceļš pie savas patiesās būtības nav viegls, taču ved tuvāk mieram, brīvībai un, pāri visam, tuvāk Dievam.

Trešā daļā viņš izskaidroja eneagrammu, kas apraksta deviņus teorētiski izveidotus cilvēka raksturus. Tā balstās uz agrīno kristiešu tuksneša tēvu atklājumiem par katrā cilvēkā mītošām rakstura iezīmēm, no kurām viena dažādu apstākļu dēļ kļūst mūsos par dominējošo. 20. gadsimta psichologi un garīdznieki ir izveidojuši eneagrammas modeli, kas ļauj katram cilvēkam atklāt sevī vienu no šiem raksturiem un izprast savas garīgās attīstības iespējas un dinamiku. Noklausoties lekciju, atklāju, ka eneagramas pielietošana nav nemaz tik sarežģīta kā pēc apraksta izklausījās.

Ceturtā daļa - Ceļš pie sevis, meklējot savu ēnu jeb dvēseles bērnu. Tikai atzīstot par daļu no sevis to, no kā esam sen atpakaļ novērsušies, un uzņemoties par to atbildību, ir iespējams ceļš tālāk, lai īstenotu dzīves otrās puses uzdevumus. Pēc lekcijas klausītāji izteica lektoram atzinību, pieceļoties kājās un aplaudējot.

Bībeles pusstundas apskatīja, kā Vecās Derības stāsti atbalsojas mūsu Baznīcā un personīgā dzīvē.

Māc. Helēne Godiņa salīdzināja 2. Mozus grāmatas stāstu par Israēla stāvokli ar LELBA stāstu: kā izveidojās LELBA 1975. gadā, kas bija mūsu baznīcas “tuksnesis” un vai esam to jau izstaigājuši. Paralēli tam ir katra personīgais stāsts par savu dvēseles stāvokli, “tuksnesi”, kā Dievs tevi vada un kā esi veidojis savu pašapziņu kā Dieva cilvēks.

Māc. Ojārs Freimanis apskatīja 4. Mozus grāmatu. Par ko Israēla tauta kurnēja, ko vainoja, par ko baiļojās un vai Dievs to uzklausīja un atbildēja? Līdzīgi, ko mēs sagaidījām, gribējām veidot? Vai tas ir izdevies un kādā veidā Dievs atbildēja mūsu iecerēm un lūgšanām?

Trešajā pusstundā prāv. Ilze Kuplēna-Ewart runāja par Bībeles stāstā slēgto derību starp Israēlu un Dievu un iztirzāja kādas “derības” mēs esam slēguši ar Dievu un līdzcilvēkiem kā Baznīca, vai kā individuālas personas. Ko tās mums nozīmē, vai esam savas derības turējuši un, ja nē, kā tās atjaunot.

Pēdējā pusstundā prāv. emer. Fritz Kristbergs runāja par apsolīto zemi. Kas ir mūsu apsolītā zeme, vai to sasniegsim, ko atradīsim un kādi pienākumi mūs tur sagaidīs? Vai tā mums ir fiziska vieta, mērķis vai tikai doma un ideāls?

Pēcpusdienas ievirzes bija veltītas dažādiem meditāciju veidiem un metodēm sevis labākai atpazīšanai.

Teoloģe Ursula Glienecke, no Spānijas, mācīja vingrinājumus, kā rūpēties par sevi, pēc benediktīņu mūka Anselma Grīna metodēm. Sekojot bauslim “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” mēs bieži aizmirstam pēdējos vārdus. Tikai, ja mīlam sevi, mēs varam ilgstoši un neizdegot mīlēt citus.

Māc. Aija Graham mācīja, kā ieklausīties savā apkārtnē un meditatīvā pastaigā ar klusumu, pārdomām meklēt atbildes uz jautājumiem, cik soļu ir vienā tavā elpā? Ko tu sajūti Emavas ceļā, ejot kopā ar savu sarunu biedru? Ko tu nes līdzi dzīves ceļojuma laikā?

Katram svētceļniekam vajag savus ceļa rādītājus. Kas tie ir? Diak. Lindas Sniedzes-Taggart dulcimer mūzikas pavadījumā bija iespēja apskatīt mūsu iekšējo ticības veidošanas svētceļojumu un meklēt ceļa rādītājus, kas ved tuvāk pie Dieva.

Māc. Linards Rozentāls mācīja, kā ar genogrammas palīdzību varam atklāt un nodot Dievam savas dzimtas samezglojumus. Ja psicholoģija palīdz apzināties problēmas un analizēt, kāpēc tā vai citādi ir noticis, tad kristīgais dziedināšanas veids ar genogrammas palīdzību nodarbojas ar jautājumu, ko ar to visu darīt.

Pavisam citāda veida ievirzi vadīja Līga Ejupa. Latvijas simtgade būs vienreizējs notikums mūsu dzīvē. Viņa iepazīstināja dalībniekus ar Latvijas simtgades komitejas plānu, ar ALAs plānu, dažādiem pasaules mēroga pasākumiem un kā ALA var mums palīdzēt sadarboties.

Ceturtdienas pecpusdienā māc. Dāgs Demandts izveda interesantu šķēršļu gājienu, kuŗā dalībniekiem, sadalītiem sešās grupās, bija jārisina problēmas un jāveic dažādi uzdevumi.

Vakarā Juris Pūliņš vadīja atmiņu ceļojumu par LELBAs 40 gadu ceļojumu, bet īpaši par Draudžu dienu tradīciju, kas ir nozīmīga daļa šinī svētceļojumā. Iesākumā nodziedājām archib. Arnolda Lūša sacerēto dziesmu Pa to ceļu, kas gar ciemiem… Ar savām atmiņām par pirmajām Draudžu dienām dalījās to organizētājs prāv. emer. Ivars Gaide no Hamiltonas. Pēc tam Latvijas viesis, Reformātu baznīcas mācītājs Juris Cālītis runāja par “atmiņām, atziņām un augļiem” sakarā ar dažādām Draudžu dienām. Prāv. emer. Fritz Kristbergs no Toronto mūs iepazīstināja ar Kanādas nometni Saulaine, tās brīvdabas dievnama vēsturi un tur notikušajām Draudžu dienām. Vispēdīgi Mineapoles mācītājs Dāgs Demandts pastāstīja par pēdējām Draudžu dienām Floridā, kuŗās uz viņa ordinācijas dievkalpojumu archib. Elmārs Rozītis ieradās, stāvot kanū (canoe) laiviņā. Vakaru noslēdza māc. Ainas Pūliņas vakarlūgšana. Beigās nodziedājām Aijā, žū, žū, lāča bērni.

Piektdienas vakarā Klīvlandes draudzes mācītāja Sarma Eglīte mūs iepazīstināja ar jaunām dziesmām un autortiesību ievērošanu to lietošanā. Sekoja paneļa diskusija par nesenajiem Latvijas Baznīcas (LELB) lēmumiem sakarā ar aizliegumu ordinēt sievietes mācītājas amatā. Panelī piedalījās archib. Lauma Zušēvica, prāv. Gunārs Lazdiņš, māc. Linards Rozentāls un māc. Juris Cālītis. Lēmums pievērsis neparasti lielu ievērību Latvijas presē un tā rezultātā no LELB izstājās Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze. Mācītājam sekojusi draudze, un ir lūgusi pieslieties ārpus Latvijas Baznīcai (LELBĀL). Līdz ar to pie LELBĀL tagad jau pieder piecas Latvijas draudzes. Diskusijā pārsteidzošs bija māc. Cālīša negatīvais raksturojums par Latvijā dzīvojošiem latviešiem, kuŗā personīgi saskatu apvainojumu visai latviešu tautai. Vakara beigu lūgšanu vadīja Milvōku draudzes priekšniece Sandra Kalve.

Sestdienas vakarā atzīmējām LELBAs 40 gadu pastāvēšanu. Kopš dibināšanas gan ir jau apritējis 41 gads, bet lai nebūtu konflikts ar Gaŗezera 50. jubileju, LELBA svinēšanu par gadu atlika. Ēdamzāle bija skaisti sakārtota un par bagātīgu mielastu rūpējās Daina Greneberga. Bija apsveikumi, īsas uzrunas un LELBA pastāvēšanas laikā bijušo bīskapu un pārvaldes priekšnieku pieminēšana. Varkara lūgšanu vadīja Denveras draudzes mācītāja Helēne Godiņa.

Svētdienas pēcpusdienā pulcējāmies brīvdabas dievnamā Draudžu dienu noslēguma dievkalpojumam, ar mācītājas Ilzes Larsen ievešanu Vidienes apgabala prāvestes amatā. Dievkalpojumu vadīja archib. Lauma Zušēvica, prāv.Gunārs Lazdiņš un prāv. Anita Vārsberga-Pāža. Dievkalpojumu kuplināja diriģentes Māras Vārpas vadītais Draudžu dienu koris, skaisti nodziedot kanonu Jubilate Deo unMans patvērums un mana pils, un diakones Lindas Sniedzes-Taggart dulcimera interlūdiju. Dziesmām ērģeļu pavadījumu spēlēja Aija Brugmane.

Kopsavilkumā, 2016. gada LELBAs Draudžu dienas bija labi organizētas, par spīti pāris karstām dienām, viscauri valdīja priecīgs gars un sadraudzība. Attālākie dalībnieki varēja iepazīt untumaino vidienes klimatu: ceturtdienas rītā salām, piektdien un sestdien svīdām, bet svētdienu Dievs svētīja ar skaistu, saulainu, mēreni siltu laiku.

Paldies organizētājām/jiem un ikvienam darbiniekam, kurš pielika roku, lai viss labi izdotos. Paldies Gaŗezera vadībai par sadarbību un mūsu vajadzību apmierināšanu.

Žēl, ka nebija vairāk dalībnieku no Austrumu un Rietumu apgabaliem - tikai divas mācītājas un viena diakone. Pat no tālās Latvijas bija vairāk dalībnieku. Aicinu nākotnē draudžu mācītājus un priekšniekus vairāk publicēt LELBAs notikumus. Daudzu draudžu ziņās un apkārtrakstos šī gada Draudžu dienas vispār netika pieminētas. Draudzēm piesūtītā informācija nav domāta tikai mācītājiem un priekšniekiem. Visi draudzes locekļi ir arī LELBAs locekļi. Ja viņi tiktu informēti, tad draudžu delegātiem sinodēs nebūtu jāvaicā “ko gan tā LELBA dara”.

Mūsu draudzēm Austrālijā nav vasaras laiks, tādēļ Vasarsvētku apzīmējums, kaut tik skaists, nebūtu tik pilnīgs kā tas, kas liek domāt par Svēto Garu, kas dzīvu dara! To raksturojam atrodam Nīkajas ticības apliecībā. Kā toreiz, tā vēl šodien, Svētā Gara spēkā top draudzes, top jauni mērķi, un nespēj klusēt tie, kas pēkšņi no sirds grib dziedāt Viktora Kaminska vārdus: 

Liesmas, Kungs, met jaunas liesmas Pagurušās dvēselēs,

Lai kā debespulku dziesmas Tās uz augšu ceļ un nes.

Lai mēs savu skatu ceļam, Kur redz Dieva draudzi zeļam.

Dodi jaunu garu, Dievs: To no sirds mēs lūdzamies!

Tas dziesmas trešais pants, kas lūdz pēc jaunām liesmām.  Vai tās atšķirīgas no tām, kas reiz bija? Jeb vai lūgšana atklāj, ka no jauna jālūdz pēc Tā spēka, kas dzīvu dara! Ne tikai šodien, bet katru dienu. 

Lai Kristus Baznīcai visur, lai katrā tās piederīgā sirdī un dvēselē, jaunas ticības liesmas dāvinātu spēku kalpot, kopā sanākt, lūgt un dziedāt! Svētais Gars, kas dzīvu dara, lai iedrošina un iepriecina jūs ikvienu, kas tuvumā un tālumā pasaulei vēl atgādina: šī ir tā diena, ko Dievs ir devis! Un Kristus Baznīca līksmo un katrā draudzē Dievam pateicas, ka kopā atzīmējam tās dzimšanas dienu, kas vēl dzīvo, Svētā Gara iedvesmota!

KONSEKRĀCIJAS DIEVKALPOJUMA ZIEDOJUMI UN IZDEVUMI/MISIJAS FONDA DARBĪBA

par 2015.g. un 2016.g. līdz 1. martam

ZIEDOJUMI - 2015.g. no draudzēm, organizācijām, firmām un privātām personām                                                   $41,978.85

IZDEVUMI - 2015.g. konsekrācijas dievkalpojumam, pieņemšanai un dažādiem ar konsekrāciju saistītiem pasākumiem                                                  
                                                                                 $12,184.11

ATLIKUMS Misijas fonda dibināšanai                       $29,794.74         

MISIJAS FONDA izdevumi 2015.g.

1.   Ceļa izdevumi mūsu Latvijas mācītājiem $400.00

2.   Māc. G. Bērziņam ceļojums uz Īriju $660.00

3.   Dažādi (pārsūtīšanai) $35.00                                 

                                                                                    $1,095.00

ATLIKUMS UZ 2016. GADU                                     $28,699.74

Pateicos kasierim par darbu. Mēs esam ceļā, arvien meklējam jaunas iespējas paplašināt Misijas fonda darbu un tādēļ no sirds aicinu ziedot un tā atbalstīt LELBĀL darbu gan Īrijā, gan Latvijā, gan tur, kur aug latviešu skaits. Būsim līdzceļotāji Kristus garā. Ceram, ka pievienotā skrejlapiņa palīdzēs iesaistīt ziedotājus. Paldies Tijai Abulai par tās sagatavošanu. Ceram uz jūsu līdzdalību, idejām un, pāri visam, jūsu lūgšanām.

Pirms dažām dienām pagāja gads kopš daudzi bijām kopā konsekrācijas dienā. Atgriezos Mt. Zion un Dievam pateicos par Viņa žēlastību un jūsu atbalstu, lūgšanām un darbu! Jūs esat līdz ceļojuši, līdz lūguši, līdz kalpojuši! Dievnamā staigājot, aptvēru, cik tomēr īss bija ‘ceļš’, ko biju staigājusi no durvīm līdz altārim. Pirms gada tas tiešām likās ļoti garš! Vai tas tāpat kā notiek ar laiku? No sākuma gads, kas stāv priekšā, liekas pietiekami garš, lai veiktu to, kas iecerēts. Gandrīz vai nemanot pienāk tā noslēgums! Un aptveram, cik tas bijis īss, cik daudz palicis nepaveikts. Un tomēr Dievs dāvina rītdienu un atklāj, kā Viņš ir vadījis arī pagājušā gadā, kamēr mēs kopā esam centušies nojaust, kas Viņa prāts mūsu Baznīcai. Domāju, tas bieži atklājas caur jums, kas Kristus mīlestībās Garā uzticīgi turpiniet tik kalpot savās draudzēs un dzīvē. Paldies!

Uz priekšu raugoties, ziņoju, ka būšu Lielbritānijā 20. un 21. maijā, kad tur notiks Sinode. Tad došos uz Īriju. Jaundibinātā draudze Īrijā ir lūgusi viņus uzņemt LELBĀL. No Dublinas došos uz Vāciju, lai piedalītos apgabalu garīdznieku konferencē, kuŗas dievkalpojumā diakona amatā tiks ordinēta Rasma Gundega Ieviņa. Lai Dievs svētī! Tālāk uz Rīgu, kur līdz ar prāv. emer. Kārli Žolu vadīšu LELBĀL Latvijā dibināšanas Sinodi 31. maijā un 1. jūnijā. Būs klāt arī LELBA pārvaldes priekšnieks prāv. Gunārs Lazdiņš. Kopā ar viņu piedalīšos LELB Sinodē, 3. un 4. jūnijā. Ar Dieva palīgu atgriežoties mājās, drīz došos uz LELBA Draudžu dienām 9. jūnijā, Gaŗezerā.

Centīsimies arvien jūs informēt par mūsu darbību – kā rakstos, tā mājas lapā. Paldies Prezidija un Virsvaldes locekļiem, arch. emer. Rozītim, Milvoku draudzei, māsām un brāļiem Kristū, Tijai Abulai un ģimenei par labo sadarbību! Lai Dievs svētī un pasargā Latviju, mūsu Baznīcu un ikkatru Dieva bērnu, un jo sevišķi tos, kas dzīvo nedrošībā vai bailēs. Būsim vienoti ticībā, cerībā, mīlestībā un lūgšanās šajā pārmaiņu pilnā laikā. Kur un kā vien iespējams, būsim Tā acis, balss, sirds un rokas, Kas mūs ir aicinājis kalpot Viņa vīna kalnā, mūsu misijas laukā. “Jūsu Aicinātājs ir uzticams, Viņš arī darīs!” (I Tes. 5:24) Viņa žēlastība lai ir ar mums visiem.

Kristū vienota ar jums,

+ Lauma

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS ĀRPUS LATVIJAS (LELBĀL)

MISIJAS FONDA NOTEIKUMI

LELBĀL Misijas fonda uzdevums ir sniegt Kristus evaņģēliju un garīgu aprūpi tiem, kas dzīvo vietās ārpus Latvijas, kur iespējams izveidot LELBĀL draudzes, un arī tur, kur kāda LELBĀL draudze Latvijā uzsākusi savu darbību un lūdz atbalstu, vai kur top jauna LELBĀL draudze.

Fonds dibināts archibīskapes Laumas Zušēvicas ierosmē 2015. gada aprīlī. Lūgumi pabalstam piesūtāmi archibīskapam/-ei ar kopiju LELBĀL Virsvaldes priekšsēža/-des laicīgam/-ai vietniekam/-cei un archibīskapa/-es  sekretāram/-ei.   

Saņemtos lūgumus izvērtē LELBĀL prezidijs, savus lēmumus pieņemot ar vienkāršu balsu vairākumu. Par Misijas fonda piešķīrumiem un lēmumiem prezidijs nekavējoši informē LELBĀL Virsvaldi. 

Misijas fonda finanses pārbauda LELBĀL Revīzijas komisija reiz pa trim gadiem, LELBĀL Virsvaldes plenārsēdes laikā.

Misijas fonda līdzekļus drīkst lūgt:

•      ceļa izdevumiem;

•      garīdznieku atbalstam, kas kalpo tur, kur nav vēl draudzes, vai tur, kur draudzes nespēj atlīdzināt garīdznieka/-ces izdevumus un/vai honorāru; un/vai jebkādam citam kristīgas misijas pasākumam.  

Archibīskaps/-e katra gada aprīlī izsūta ziņojumu visām LELBĀL draudzēm un garīdzniekiem/-cēm par Misijas fonda darbību iepriekšējā gadā, ziņojumā ietverot katra piešķīruma summu un saņēmēju.

Ja lūgums pārsniedz 2000.00 ASV dolāru robežu, nepieciešams visas Virsvaldes vairākuma lēmums.

Apstiprināts 2016. gada 8. februārī

Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū,

Daudz domāju, vai dalīties ar jums ar šo lūgšanu, vai ko citu rakstīt? Tad vakardien man bija iespēja dzirdēt un parunāties ar bīskapi Elizabeth Eaton, kas ir “Evangelical Lutheran Church in America Presiding Bishop”. Kāds prasīja, ko viņa  iesaka darīt šai  Baznīcai, kad draudzes piedzīvo lielas un ne tik labvēlīgas pārmaiņas. Viņas atbilde: “Runājiet vairāk par Jēzu!” Viņa paskaidroja, ka, ceļojot uz ELCA draudzi Ķīnā, viņu aizkustināja, cik dzīva šī draudze, kuŗas locekļi  mēro tālus, grūtus ceļus, lai kopā pavadītu laiku no Zaļās ceturtdienas līdz Lieldienām! Bīskapei bija teikts, lūdzu, runājiet daudz vairāk nekā ierastās 20 minūtes!  Četras dienas sanāk ļaudis vienīgi, lai ‘runātu’ ar un par Jēzu, lai Viņu pielūgtu, slavētu, kopā baudītu sakramentus, priecātos un pateiktos par Viņa žēlastību! Nodomāju sūtīt  lūgšanu un no sirds novēlēt jums katram arvien vairāk runāt ar Jēzu un par Viņu, kuŗā esam vienoti ticībā, cerībā, mīlestībā! 

Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies!

Priecīgas Lieldienas katru dienu!

Jūsu

Bet tam, kas notika Lieldienu svētdienā, nebija nekāds sakars ar normalitāti. Tas bija pilnīgi neparasts, nekad nedzirdēts notikums, patiesi revolucionārs notikums. Tas nebija turpinājums Palestīnas cilvēcīgai traģēdijai, bet tā bija dievišķa iejaukšanās. Līdz ar to zeme, kuru līdz tam pazina kā karalauku, kļuva par Svēto Zemi. Vieta, kur reiz atradās kapsēta, pārvērtās dārzā, kuru apmeklē eņģeļi; un tie, kuri apraudāja savu mirušo varoni, kļuva par pārvērtību lieciniekiem.

Mācekļi būtu varējuši savu atlikušo mūžu pavadīt, raudot par savu zaudēto sapni, par nokauto upuri un par satriektajām cerībām. Turpretī, dievišķās iejaukšanās dēļ, viņi nu apzinājās neticamu vīziju, viņi ieguva milzīgu drosmi un viņi izgāja pasaulei sludināt Krustā sisto kā Dzīvo. Viņi vairs nebija upuri, kas prasīja pēc palīdzības, bet kļuva par cilvēkiem, kas citiem sludināja vēsti, ko pasaule bija izsalkusi dzirdēt.

Tas, ko viņi personīgi piedzīvoja, bija kā atbilde visas pasaules ilgām – pēc pilnvērtīgas dzīves, kura aug nāves apstākļos, pēc patiesas cerības, kas spīd cauri bezspēcīgām situācijām, pēc dzīves, kura spēj ziedēt vētras laikā.

Tas, ko Dievs sniedza Palestīnā tajā Lieldienu svētdienā caur Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, ir jūtams vēl šodien. Mūsu pienākums kā Jēzus sekotājiem ir liecināt par Viņa patiesību ar to, kā mēs katrs dzīvojam savu dzīvi. Lai mēs rādām pasaulei, kas mums apkārt, ka esam ļaudis, kas tic Jēzus augšāmcelšanai un esam tās liecinieki – ka esam Lieldienu ļaudis!

Viņš ir augšāmcēlies! Viņš ir patiesi augšāmcēlies!

Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!

Jūsu,