Vakarā pirms Konsekrācijas jaunais Zviedrijas Archibīskaps Martin Modéus dalījās rūpēs, ka šobrīd visa kristīgā Baznīca dzīvo ļoti sekularizētā pasaulē, kaut Dienvidu puslodē aug kristiešu skaits; citur pasaulē cieš māsas un brāļi, kuriem jācīnās pret tiem, kuri viņus grib apklusināt.  Jārunā vienā balsī sludinot Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju, jo tas arvien spēs pasauli dziedināt, atjaunot cerību un dāvināt taisnību un mieru. Kopā jāizgudro, kā labāk vēstīt seno patiesību mūsdienīgā valodā. 

Ko līdzīgu dzirdējām pēcpusdienas simpozijā, kad ļoti iesaistoši mūs uzrunāja Archibīskaps Dr. Stephen Cottrell.  Viņš atgādināja, ka, lai Baznīca dzīvotu un veiktu savu uzdevumu, tai jāatgriežas pie pamatiem. Vairāk jāiepazīst Jēzu Kristu, mazāk jāmeklē citas programmas, pieejas, institūcijas, kuras varētu apmierināt cilvēku garīgās slāpes – tuksnesī ceļojot zinām, ko cilvēks meklēs.  Tādēļ mums jārok akas!  Tuksneša ceļotājam svešāk skanēs vārdi par Visvareno, Visaugstāko, Visspēcīgo Dievu, vai pat par Pestītāju.  Bet - kad izslāpušais tuksnesī redzēs aku, viņš pats turp dosies! Lektors citēja no Pāvesta Pāvila VI izdotās enciklikas par evaņģelizāciju.  Tajā rakstīti kāda ticības meklētāja vārdi:  For omnipotence I never bow my head, but at the well I kneel to drink.  (Visvarenības priekšā es nekad nenoliecu galvu, bet pie akas nometos ceļos, lai dzertu.)

Lektors atgādināja, ka arī ticīgajiem nepieciešams turpināt pie akas atspirgt, lai nezustu drosme vai degsme kalpot.  Viņš atgādināja, ka evaņģēlijos neatrod vārdus, ka mācekļi vai apustuļi saņēma kristīgās dzīves skolas absolvēšanas apliecību. Tāda absolvēšana nav paredzēta.  Iespējas augt un pārveidoties ir dāvanas, kas atjauno cerību un stiprina ticību Tam, kam daudz vārdu.  Starp tiem ir Immanuēls, Miera Lielskungs, Jēzus, Ķēniņu Ķēniņš, Pestītājs!  Arī - dzīvais ūdens.  Dievs lai dod, ka arī mūsu tautā un Baznīcā izslāpušie manītu, kurp doties, Kuŗa priekšā ceļos nomesties.  Kā reiz Jānis Luksis rakstīja:

Viņa  mīlestībā,

+ Lauma

Šogad lasām, kā pagrabos un tuneļos, arī kūtīs slēpjas tie, kuriem uzbrūk un kurus grib iedzīt tumsā un bailēs.  Zinām, ka arī cilvēki, kuri dzīvo drošībā un ar visām ērtībām, cīnās ar nemieru sevī, ar tumšām domām un rūpēm.  Kaut kas, liekas, izmainījies pasaulē un jūtam - mums tik ļoti vajag sanākt kopā Kristus piedzimšanas svētkos, dziedāt un lūgt, jo saprotam, cik patiesi ir mācītāja Paula Urdzes sen rakstītie vārdi par to kūti, kurā Kristus Bērns piedzima.  Viņš vēroja: 

“Ir tumsa, ir aukstums, ir netīrība – kūtī un dzīvē.  Mums pašiem ir jautājumi, uz kuriem mēs nezinām atbildi.  Ap mums ir citi ar savu postu un nespēku.  Neraugoties uz samērā lielo ārējo labklājību, daudz kas dzīvē atgādina kūti, un ne to mīlīgo kūtiņu, ko kādreiz redzam uz Ziemassvētku kartiņām.  Bet īsti netīru kūti – un tieši tādā piedzima Kristus.”

Un tieši to kūti Viņš pildīja ar gaišumu, jo tas izstaroja no Viņa paša un, šķiet, bija zīme ticīgajiem, ka viņu lūgšanas tiek atbildētas. Kā sirmam Simeonam. Savās rokās paņemot Kristu, viņš slavēja Dievu un lūdza: “Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, ko tu esi sataisījis visu tautu priekšā, gaismu, kas atklāsies pagāniem un godību Israēlam, tavai tautai.”  (Lk 2:29-32)

Visgrūtākos laikos, vissmagākos brīžos tas gaišums, kas no Viņa paša izstaroja un pat visnetīrāko kūti pārvērta par svētnīcu, arvien ir pretspēks izmisumam un bezcerībai. Kā pašos pirmos Ziemassvētkos Viņa nākšana dāvina patiesu prieku, žēlastību, mieru, dziedināšanu un pāri visam – mīlestību. Un vēl klāt gaismu! Kā evaņģēlists Jānis rakstīja: “Viņā bija dzīvība un šī dzīvība bija cilvēku gaisma!”   (Jņ 1: 4)  Tie nav tikai vārdi, Tas ir Viņš, Vārds, kas tapa miesa, kas tev visu to grib dāvināt.

Mācītājs Paulis Urdze toreiz nebaidījās runāt tieši, atklāti. Bet viņš atgādina, ka īpaši tādēļ, ka pat netīrā kūtī Kristus bija gatavs piedzimt, “lielais eņģeļa sludinātais prieks attiecas arī uz mums. Nav tik pelēkas, tik bezcerīgas dzīves, kuŗā Kristum nebūtu vietas.  Arī mūsu dzīvē Viņam vēl ir vieta.”  Katrā. Un tādēļ priecāsimies un izdaiļosim pasauli ar svētku lampiņām.  Iedegsim sveces un dziedāsim kā reiz bērnībā, ticēsim, dalīsim tālāk Viņa gaišumu – ar to pildīsim mājas, sirdis un dievnamus, tuneļus, pagrabus un kūtis!  

“Jo jums šodien Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, tas Kungs!”  Ieej dievnamā, vai tas būtu grezns, apsildīts, vai ledus auksts!  Sasildi to ar labiem vēlējumiem citiem, ar pateicību Dievam!  Arī par mūsu Baznīcu visā pasaulē!  Tas gaišums, kas reiz bija kūtī, dzīvo tālāk tevī, jo Pestītājs dzimis arī par Tevi!  Tā Dievs pats lēmis un caur savu Dēlu Sev meklē mājvietu – ne kādā ēkā, bet tevī.    

Ar pateicību Dievam par Viņa žēlastību un katru no jums, no sirds novēlu katram  turpināt izstarot to gaismu, kuŗu nespēj izdzēst nekādas tumsas varas!  Lai Dievs svētī jūs un mūsu Baznīcu, Latviju, Ukrainu un pasauli ar gaišiem, patiesiem, miera svētītiem Kristus piedzimšanas Svētkiem un iespējām izstarot prieku, Gara degsmi, ticību, patiesību un Viņa mīlestību visā 2023. gadā! 

Jūsu, + Lauma

No paša sākuma dziedājām Ukrainas himnu.  Klāt bija gandrīz 40 māsas un brāļi no Ukrainas draudzes. Mēs dziedājām četrbalsīgi, viņi - vienā balsī, kas izklausījās kā atbalss no citas realitātes.  Arī mūsu latviešu dziesmas skanēja skaisti, spēcīgi, tomēr apziņā, ka šis laiks prasa ne tikai dziedāt, bet lūgt un vēlreiz lūgt. 

Jūsu,

+ Lauma 

Dievs, šī ir Latvijas diena!  Diena, kuŗā priecāties kā svētkos pienākas.  Diena pateikties par mūsu brīvību, Satversmes simtgadi, Prezidentu un Saeimu; diena spēcīgām dziesmām!  Dievs, ik pa brīdim atskan cita atbalss.  Dziedam, bet dzirdam citu atbalsi.  Tik tuvu mūsu tēvzemei pārāk daudzi cieš, cieš tie, kuŗiem nežēlīgi uzbruka, cieš bērni, nevainīgie.  Viņu balsis neapklust, tām pievienojas tās, kuŗu sirdīs aug nemiera pilnas bailes arī par latvju tautas drošību.  

Mēs no sirds lūdzam,  atjauno apziņu, ka mūsos pašos ir liels spēks – spēks, kas nāk no Tevis, Kuŗam lūdzot dziedam:  Dievs, svētī Latviju!  Tavs dāvātais spēks ir pretspēks netaisnībai, tumsai un izmisumam. Tas spēks senā pagātnē un vakar iedrošināja mūsu tautas varoņus un vadoņus. Iedrošini, atjauno ilgas cīnīties par taisnību, par mieru, par patiesību.

Svētī, Dievs, mēs lūdzam, Latviju caur katru, kas lūgšanas un dziesmas pārvērš darbos un strādā par labu visai latvju tautai, vienalga, kur tās bērni atrastos. Dod, ka miers, līdz ar taisnību un žēlsirdību, iestātos savā spēkā visā pasaulē.  Pasargi visus no tā, kas ļauns vai nes postu; dāvini, ka visām mūsu gaviļu un pateicības pilnām dziesmām atbalss būtu viena. Āmen.