Kā varam palīdzēt ierobežot baiļu un panikas izplešanos?  Domāju, arī atceroties, cik Dieva žēlastībai gara vēsture mūsu dzīvēs. To palīdz neaizmirst Dieva vīra Mozus reiz mācītais:  “Atceries vissenās dienas, apjēdz audžaudžu gadus, jautā savam tēvam, un viņš tev teiks, saviem vecajiem, un tie tev pastāstīs!”  (V Moz 32:7)

Jo reiz Dieva tauta bija nonākusi briesmās un bailēs, tā bija pazudusi tuksnešainā zemē, klajumā, plēsīgu zvēru briesmīgu kaucienu vidū. Dievs to atrada un  “Viņš  to apkampa pasargādams, Viņš to pieņēma pie sevis, Viņš to sargāja kā acu raugu.  Kā ērglis, kas savu perējumu vedina un lidinās pār saviem bērniem, kas izpleš sargādams savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes uz saviem spārniem…” (V Moz 32:10b-11). 

91. psalma vārdi līdzīgi iedrošina:  “Dievs tevi sedz ar saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts… Tu nebīsties nakts briesmu…nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā…Viņš sūtīs tev savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos…”.  Kaut neviens no mums nevēlas šo laiku piedzīvot, citi pirms mums reiz bijuši līdzīgos pārbaudījumos. Viņiem ir, ko mums mācīt, un viņu vārdi spēj mūs iedrošināt.  Turpināsim lūgt, lai visi zinātnieki kopā mācās arī no tā, kā tika uzvarētas slimības un izmisums.

Lūgsim.  Dievs, tik daudz esam ceļojuši kopā ar Tevi.  Ar Tevi, kas pagātnē tik bieži esi atklājis savu neizmērojamo žēlastību, jo sevišķi tad, kad mūsu ģimenes, tauta vai pasaule - esam bijuši bailēs un neziņā. Palīdzi mums paļauties un uzticēties, ka arī šoreiz Tu būsi tas, zem kura spārniem būsim pasargāti. Tie Tevis sūtītie palīgi, kas, kā eņģeļi - Tavi kalpi,  ir gādājuši par mums.  Debestēvs,  palīdzi neaizmirst, kā esi mūs sargājis, vairo mūsu pateicību par jau piedzīvoto svētību. Dod, mēs lūdzam, ka šobrīd aptumšotais ceļš nākotnē kļūtu piedzīvotās žēlastības apgaismots. Visu pasauli mīlot, Tu sūtīji savu Dēlu Jēzu pie mums. Mēs lūdzam, Jēzu, kā Tu reiz biji ilgojies kā putns zem saviem spārniem sargāt savus mazuļus, ļauj tagad mums izjust Tavu tuvumu un drošību. Neļauj izplatīties ļaunajam vīrusam vai bezcerībai, bet ļauj katram izjust drošību zem Taviem mīlestības spēkā  izplestiem spārniem.  Āmen.

+ Lauma 

Otrā notiek debates starp Jēzu un drošsirdīgu kanaāniešu sievieti.  Viņa ir neatlaidīga un lūdz, lai Jēzus apžēlotos par viņu un palīdzētu viņas dēmona mocītai meitai.  Arī dēļ sievietes asprātības un pazemības, kā arī absolūtās pārliecības, ka Jēzus var izpildīt viņas lūgšanu, viņa sadzird Pestītāja vārdus:  “Ak, sieviete, tava ticība ir liela!  Lai notiek, kā tu vēlies.”  Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.”  (Mt. ev. 15:21-28)

Abos gadījumos Jēzus dziedinošais spēks viņus aizsniedza, kaut Jēzus pats viņiem nepieskārās. Mēs neesam Jēzus, bet kalpojot Viņam, ticu, mūsu ilgas ir doties tieši un uzreiz pie slimajiem un viņu ģimenēm. Mēs ilgojamies būt klāt. Uzlikt roku un kopā lūgt. Pati piedzīvoju konfliktu dvēselē un ticu, ka arī jūs to izjūtat, kas esat savas draudzes mācītāji, vai arī kādi no tiem, kas parasti dodas pie cilvēkiem, kas dzīvo aprūpes namos vai mājās bez citu atbalsta.  Ko tagad darīt, kad pat ģimenes locekļiem aizliegts apciemot savējos, lai aizsargātu viņus no Covid-19.

‌Lai aizsargātu vājākos. Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū, mīļie ordinētie un neordinētie mūsu draudžu garīdznieki, tā ir atbilde mūsu dvēseles cīņai! Uz laiku tiekam aicināti rūpēties par vājākiem, lūdzot par viņiem no attāluma. Mums nav liegts zvanīt, iedrošināt viņu ģimenes locekļus un citam citu, ka  nedarām pāri otram, kad atturamies viņus apciemot vai satikt. Tieši otrādi – mēs viņus un citus, arī sevi, aizsargājam no vēl smagākas saslimšanas. Paklausot visiem ieteikumiem, mēs arī  piepildām Jēzus mīlestības bausli, kura noslēgumā esam aicināti mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu. Vai lielāka mīlestība nav šī, ka mēs, kas patiesi gribam doties kopā un palīdzēt, tomēr neaizsargājam vājākos un plašāko pasauli, paliekot mājās, ja iespējams. Uz laiku.  Jo ticu, ka tas būs uz laiku.

Svētais Debestēvs,

Tu tik dažādi uzrunā mūsu sirdis, aicinot Tev uzticēt visas mūsu rūpes ne tikai par sevi, bet par katru ap mums. Pasargā visus no vīrusa, kas apdraud tik daudz cilvēku veselību un dvēseles mieru, bet, īpaši, Tēvs, stāvi klāt un svētī, pasargā katru ārstu, katru medmāsiņu, katru slimnieku aprūpētāju, katru ambulances braucēju, katru farmaceitu, katru, kas strādā slimnīcās, aprūpes namos, bērnu centros. Viņi tik daudz no sevis atdod, dod viņiem izjust mūsu lūgšanas un pateicību.

Tu visu Radītājs un Svētais Gars, iedvesmo katru zinātnieku, laboratorijās strādnieku, lai tie ātrāk atrastu pret zāles Covid-19 vīrusam. Mēs tā ceram drīz dzirdēt labās ziņas, ka atrastas zāles, kas palīdz. Paldies par viņiem, no kuriem tik daudz tiek sagaidīts.  Paldies, ka viņi ir, kas tik pašaizliedzīgi strādā.  Stāvi klāt arī viņu ģimenēm un draugiem. Palīdzi, Dievs Svētais Gars, ka viņi izjūt mūsu lūgšanas. 

‌Visvarenais Dievs, mēs lūdzam par tiem, kas strādā, lai mums sagādātu ēdienu un vajadzīgos produktus. Pasargā katru kravas mašīnas braucēju; katru, kas strādā, lai ražotu un to nogādātu veikalos.  Pasargā, ka viņi nesaslimtu, jo viņi daudz riskē par svētību mums.  

‌Kungs Jēzu, Tu, kas zini, cik liels spēks ir bailēm, pasargi mūs no izmisuma, ka mums kas varētu pietrūkt, dāvini līdzsvarotu domāšanu, kas atgādina rūpēties arī par citiem, kam patiešām varētu pietrūkt.  Dāvini gudrību sagatavoties laikam, kas prasa no mums dzīvot tā, kā neesam ieraduši, palīdzi neiekrist dvēselei graujošā panikā. 

‌Kā Tēvs debesīs Tu zini, cik ļoti mīlam savus bērnus un mazbērnus, esi klāt tiem, kam lemts strādāt no mājām un vienlaicīgi gādāt par savu bērnu skološanu. Turpini svētīt un iedvesmot vecākus un skolotājus veikt savus darbu, lai pat šajā grūtajā laikā, bērni un ģimenes, mēs visi kopā kļūtu stiprāki. Tāpat arī lūdzam par visiem tiem, kam ceļš mājās tapis ļoti grūts un šķēršļiem pilns.

‌Paldies par tiem, kas strādājot finansiālā laukā, cenšas mierināt, atrast atrisinājumus, lai neciestu tie, kam bailes.  Vadi tos, kas vada valstis pa visu plašo pasauli. Dāvini izprast, ka šī ir krīze, kas vieno mūs ar visiem Tevis radītiem bērniem.  Aizsargā no ļaunuma un tiem, kas izmanto šo laiku un bailes, lai iegūtu ko sev. 

‌Tu stiprais Dievs un Pestītāj, turpini atklāt mums, cik spēcīga Tava žēlastība un tā cerība, kas mūsos mostas, kad atceramies, ka Tu, Jēzu esi mūsu miers.  Tu esi tas, kas atjauno cilvēku un cerību tajā. Tu esi Tas, kas piešķir mūžīgās dzīvības spēku šim laikam, jo viss ir un paliek Tavās rokās. Esi mūsu gaisma, miers un tas, kas atgādina, ka dievišķīgās, svētās, nekad nebeidzamās mīlestības spēkā, viss labi būs!  Viss, viss, lai būtu labi, Debestēvs, to lūdzam no sirds mūsu Pestītāja Jēzus vārdā un Svētā Gara spēkā.  Āmen.

+ Archibīskape Lauma Zušēvica

Pēc kā tu esi izsalcis? Paldies Dievam, mēs savu fizisko izsalkumu samērā viegli spējam apmierināt. Daudziem tomēr tas ir, tiem nepieciešams mūsu atbalsts. Bet minu, ka vairākumam no mums veikali ir tuvu, kaut arvien biežāk tos neapmeklējam. Gaidām tik, ka mājās pievedīs pārtiku un pat sagatavotus ēdienus. Tehnoloģija!  Tā sevišķi ir laba un noderīga tiem, kuriem pašiem pietrūkst spēka vai iespējas iepirkties. Bet Jēzus runā par cita veida izsalkumu - par tādu, ko pat visbagātākās maltītes nespēj apmierināt.  

Šajā brīdī īpaši domāju par tevi, kas varbūt ilgi neesi apstājies dzīves skrējienā, lai ievērotu, ka varbūt arī tu esi nonācis citādākā izsalkumā. Vai pašam tev šķiet, ka kaut kas tevī ir izsmelts, iztukšots un aug tevī ilgas pēc kaut kā, ko pašam grūti vārdos izteikt. Varbūt esi izsalcis pēc atjaunotas dzīves jēgas, pēc pašvērtības apliecinājuma, ka tu neesi tikai tas, kas tev pieder, ko tu nopelni, vai tas, ko citi saka, vai nesaka par tevi. Varbūt esi izsalcis pēc patiesas mīlestības, kas tevi nevērtēs pēc tā, cik ‘likes’ parādās tavā “Facebook” lapā.  Šāds izsalkums var būt iesākums iepazīšanās ceļam ar sevi un Viņu, kas nāk pretī, žēlastībā un mīlestībā tevi meklējot.  

Tāds iekšējs dvēseles izsalkums var arī būt iesākums ceļam atpakaļ pie Viņa. Tā kādreiz notiek arī ar draugiem, ar ko sen neesam tikušies. Dziļi sirdī piedzīvojam, ka pat pēc gadiem sarunu ar patiesu draugu mēs varam atsākt, it kā tā nekad nebūtu pārtrūkusi. Atceries - Kristus ir tāds Draugs, kas vienmēr  gatavs turpināt sarunas un atjaunot attiecības. Viņš var paēdināt tavu dvēseli un apmierināt tavu izsalkumu pēc autentiskas, pilnvērtīgākas dzīves.

Kristus Ciešanu laiks šogad iesākas 26. februārī - Lielā Lūdzamā dienā un noslēgsies Kristus Augšāmcelšanās rītā - 12. aprīlī.  Kā paies tev šīs sešas svētdienas un 40 dienas? Aicinu katrā dienā atrast kaut piecas minūtes, ko veltīt norādītiem Bībeles vārdiem un, ja pietiek, arī ik nedēļai izraudzītai lūgšanai. Ja pie rokas nav Bībeles, vari to atrast “bibele.lv”.  Ja gribas lasīt  angliski - “biblegateway.com” var noderēt. Katrai svētdienai klāt pierakstīts tās nosaukums latīņu valodā. Tā ir sena tradīcija, kas palīdz izveidot lasīšanas plānu, vai, kā mēs teiktu - ceļa karti. Paldies Tijai Abulai un māc. Tālim Rēdmanim par tehnisko palīdzību, izveidojot lasījumu sarakstu.

Droši, ka tu esi aizņemts, tomēr pat visīsākais laiks kopā ar Dievu piešķir citu nozīmi pārējai dienai un naktij. Sirdī ieplūdīs miers un spēks, sajūta, ka esi atguvis vai no jauna ieguvis patiesu sirds Draugu. Un varbūt, ejot cauri šim sešu nedēļu ciklam, šajā ceļā ar Viņu, tu arī pamanīsi, atgūsi, iegūsi īstos draugus, ar kuriem kopā dodies tur - pie altāra, lai Svētā Vakarēdiena mielastā piedzīvotu Viņa žēlastības un mīlestības pilnību, kas apmierina izsalkumu un atklāj, cik dzīvē labi ceļot ne tikai ar Jēzu, bet kopā ar citiem, kam arī Viņš ir Draugs un Pestītājs. 

Vēlu jums Dieva svētītu Ciešanu laiku un lūgšanās palieku vienota ar jums Kristus mīlestībā.

  + Archibīskape Lauma Zušēvica 

otrdien, 2020. gada 11. februārī

plkst 9:30  Atvadīšanās (t.s. 'Viewing')

plkst. 10:30  Bēŗu dievkalpojums

Geschwindt-Stabingas Funeral Home

25 E. Main Street, Schuykill Haven, PA  17972

Apglabāšana paredzēta vēlākā datumā Katskiļu Brāļu kapos.  Nekrologs un tuvāka informācija:  https://www.gsesfuneralhomes.com/obituary/Abija-RubenisVents

Abija nosvinēja Ziemsvētkus Florīdā, bet tūlīt sekoja negaidīta diagnoze - vēzis.  Viņa atgriezās savās mājās Pensilvānijā, ģimenes aprūpē.  

Abija līdz pēdējai dienai ar stipru balsi un nesatricināmu ticību liecināja par savu Kungu Jēzu Kristu. 

Jēzus viņai sacīja: "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī jas tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai to tici?"

Viņa saka:  "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē."   Jn 12:25-27

Ieeja sava Kunga priekā, Abij!

Tajā pirmajā Ziemassvētku naktī, apsolītais Bērns ienāca pasaulē pazemīgas kūtiņas apstākļos, un Viņa pirmā gultiņa bija lopu silīte.  Bet pāri Betlēmes pakalniem GODĪBA piepildīja debesis un eņģeļi pavēstīja ganiem Jēzus piedzimšanu.  Gani steidzās skatīt un pielūgt savu Pestītāju, un stāstīja tālāk par brīnumainām lietām, kas viņiem bija vēstītas par šo Bērnu.

Un tā tas ir šodien.  Vai šo pirmo Ziemassvētku patiesības dzirdam no bērnu lūpām, no mācītāja kancelē, vai no mūsu Svēto Rakstu lasīšanas, šeit ir atrodams Ziemassvētku patiesais prieks!  Svētajam Garam atverot mūsu sirdis, mēs ticam un dārgi glabājam visu, ko Svētie Raksti mums stāsta par šo Bērnu.

Šīs patiesības ir dziļi jāpārdomā.  Tās ne tikai dara mūsu Ziemassvētkus nozīmīgākus, bet tās mums nes mūžīgās dzīvības dāvanu!

Mēs vēlamies, lai Ziemassvētku prieks būtu kas vairāk par seklu jautrību kādās viesībās.  Mēs gribam, lai mūsu piederīgie, draugi, un paziņas iepazītu to garīgo prieku, kuru Gars iedarbina sirdī, kad līdz ar Mariju mēs kopīgi iedziļināmies mistērijā – Dieva Dēls, no sievietes dzimis.

Ziemassvētki atzīmē mūsu Pestītāja, Kunga Kristus, dzimšanu.  Lai šī patiesība piepilda jūsu sirdis un domas tā, ka šie Ziemassvētki jums un jūsējiem top svētīgi un līksmi! 

Lai Dievs tas Kungs šajos Ziemassvētkos palīdz mums saskatīt to pārpilnību, kuru Viņš ielicis katra rokās. 

Noslēdzot šo 2019. gadu un ieejot 2020. gadā, LELBA raugās uz visu to, ko Kungs ir uzdevis mūsu kalpošanai, mūsu vadītājiem un draudzēm darīt mūsu baznīcā, apkārtnē un pasaulē.  Ir daudz darāma.  Mana lūgšana ir, lai mēs visi atsauktos, kad dzirdam jautājumu, “Ko lai sūtu?”  Atbilde ir, “Es šeit esmu, Kungs, sūti mani.”

Sveicinu visus LELBA locekļus, amata brāļus un māsas, darbiniekus un Dieva lūdzējus un novēlu Dieva svētību jaunajā 2020.gadā.

Prāv. Gunārs Lazdiņš, LELBA priekšnieks

Nāca cits valdnieks un 45. gadā pirms Kristus tapa cits kalendārs,  jo toreizējais valdnieks Cēzars Jūlijs tā vēlējās!  Vai ‘laiks’ patiesi mainās, nomainoties šīs pasaules valdniekiem? Nē, to dara tie cilvēku bērni, kas cenšas laika iedalījumu tā grozīt, lai viņus neaizmirstu vēstures straumē. Dievs ir tas, kā rokās stāv visi mūsu laiki!  Viņš no mūžības uz mūžību bija, ir un būs: ”Brīnišķais Padomdevējs, Varonis Dievs, Mūžīgais tēvs, Miera princis.” (Jes. 9:5)  Diemžēl, pasaulē vēl neatradīsim valsti,  kur valda šis Miera princis. 

Ziņas liecina, cik pasaulē aug nemiers.  Vienā valstī pēc otras saceļas ļaudis, saucot pēc brīvības, cīnoties par taisnību, par iespēju izdzīvot un gādāt par savām ģimenēm.  Daudzviet pret viņiem saceļas varas kāri, nežēlīgi valdnieki, kam nerūp, ja aug tautas ciešanas. Aug arī nemiers cilvēku sirdīs, aug bailes par nākotni, par to, kā aizsargāt dabu, kā gādāt par tik daudziem bēgļiem, kā pieklājīgi pārrunāt domstarpības, lai augtu savstarpēja saprašanās.

Kur tomēr valda Miera princis?  Kur žēlastība un patiesība nav tikai vārdi, bet kur tā definē kā dzīvi sekot Tam, kas nāca pie mums Jēzū Kristū, Dieva noteiktā laikā, kad

“Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū un mēs skatijām  viņa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušajam Dēlam, pilnu žēlastības un patiesības.”  ( Jņ.1:14)

Tur valda Viņš, kur cits citam pauž  šīs absolūti transformējošās labās ziņās par Dieva iemiesošanas brīnumu Jēzū un par Viņa žēlastību!  Tur cits citu apdāvina, dalās ticības un cerības spēkā - kā mūsu draudzēs, ģimenēs un tur, kur kalpojam, vēstot Kristus evaņģēliju.  Ārpus kāda dievnama lasīju: “Jesus is the reason for the season?  Jesus is the gift.  You are the reason.”  Šis atgādinājums izraisa ilgas ar to dalīties un vēl dziļāk mīlēt To, kas mūs vispirms mīlējis un tos, kurus Viņš arvien mīl! 

Kur sākt? Varbūt jau ar 1. decembri savu pateicību pārvērst īstenībā, dāvinot citiem to, kas nestu cerību, mieru un laipnību,  jo tik daudzi alkst pēc mīlestības un mūsu labestības.  Kāda  ārsta birojā  lasīju:  “In a world where you can be anything, be kind!” Visvarenais  Dievs, iemiesojoties Jēzū, varēja būt ‘jebkas’  - Valdnieks cēls, varā spēcīgs!  Viņš nāca kā Bērns un kalpoja kā cilvēks, kā cilvēces Glābējs! Viņš izvēlējās būt laipnīgs un žēlīgs. Ieejot 2020. gadā, lūgsim, lai  Jēzus Kristus dzīve arvien pilnīgāk palīdz mums būt laipniem - pārpildītos veikalos, steigā, domstarpībās, nepacietīgā pasaulē – Internetā,  lai augtu miers virs zemes.

Dievs lai dāvina visu, kas katram īsti vajadzīgs Ziemsvētkos!  Viņš lai mājo jūsu vidū un dāvina Gara spēku īstenot mērķus, kas saskan ar Kristus žēlastību, patiesību, laipnību un kalpošanas prieku!  LELBĀL Virsvaldes un savā vārdā no sirds novēlu jums skaistus, Dieva miera un cilvēku laipnības svētītus, priecīgus Ziemsvētkus un laimīgu 2020. gadu! Dievam pateicos par katru no jums, kas kopā esat mūsu Baznīca un Kristū augat un kalpojat, lai arvien celtos Viņa valstība, kur Miera princis, mūsu Pestītājs Jēzus valda - Dievs no mūžības uz mūžību!

Kristus mīlestībā,

+ Lauma Zušēvica

Šīs dziesmas autors, mācītājs Romāns Auseklis Vanags piedzima 1902. gadā un 1919. gadā brīvprātīgi iestājās Daugavpils kājnieku pulkā.  Apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. Viņš kalpoja kā mācītājs Saldus draudzē un kā kapelāns Kuldīgas XIV aizsargu pulkā.   Par savu ticību un patriotismu 1948. gadā viņš tika apcietināts un uz desmit gadiem izsūtīts uz Sibīriju. Gadu vēlāk tika izsūtīta arī viņa ģimene. Pēc atgriešanās dzimtenē, Romānam Vanagam bija grūti atrast darbu - cilvēkos valdīja savstarpēja neuzticēšanās. Iesākumā viņš atrada darbu kapsētā, tikai pēc vairākiem gadiem kļuva par mācītāju Mežaparka draudzē. Diemžēl jau drīz pēc tam - 1969. gadā viņš mira. 

Kurā dzīves posmā viņš sarakstīja šo tik daudziem pazīstamo dziesmu, ziņas par to nevarēju atrast. Vai jaunībā, kara laukā? Brīvības gados, kopā ar citiem strādājot, lai zeltu latvju tauta? Ticu, ka katrs, kas to svešumā dziedāja, juta, ka vārdi rakstīti tieši viņam personīgi, lai mēs neaizmirstu prasīt: "Kas gan es būtu dzīvē savā, ja būtu nocirsts tautas zars?" Varbūt, līdzīgi, dziesma stiprināja tos, kam bija liegts to dziedāt Latvijā, lai neaizmirstu, ka ārpus Latvijas bija tie, kas skaļi dziedāja, strādāja par labu tēvzemei un lūdza: "Dievs, svētī Latviju!",  jo ticēja, ka bijām, esam un gribam būt viena tauta, viena saime.

Šogad ir varonības gads piecu gadu ciklā, kas veidots, lai atzīmētu Latvijas valsts simtgadi. Paldies Dievam, mums netrūkst tādu varoņu, kas spēj iedvesmot un mācīt, kur smelties spēku nepadoties. Tiem ticība pārbaudīta un dvēseles dziļumi atklāti.  Kā mācītāja Romāna Ausekļa Vanaga lūgšanas vārdi liecina:  

"Bet zināt ticībā, nav Tev dot vietu, Nav dzīvot tā, kā dzīvot lieci Tu! Lauz tādēļ, Kungs, Tu manu gribu cietu, Lai manī brīvi Tu vien valdītu."

Kur Dievs vien valda, tur cilvēks spēj veikt to, kas liekas neiespējami - kā latviešu karavīriem 1919. gadā doties cīņā pret tik lielu pretspēku, Rīgu aizsargājot.  Vai arī šīs vēsturiskās cīņas, drošsirdība un pašatdeve, šie tautas upuri iedvesmoja Lolitu Ritmani? Ticu, ka arī viņa, augot Portlandē, Oregonā, neskaitāmas reizes 18. novembrī, kopā ar savu ģimeni un draudzi, dziedāja: "Mēs viena tauta, viena saime." Šī “Emmy” balvu ieguvusī komponiste radīja mūziku nupat Latvijā iznākušajai filmai "Dvēseļu putenis".  Viņas mūzika atklāj, cik dārgi maksāja 1918. gada 18. novembrī deklarētās neatkarības izcīnīšana tiem varoņiem, kas drošsirdībā, sevi nežēlojot, pirms 100 gadiem, dodoties kaujas laukā, sev teica:  "Ja tauta nīks, nīkt arī man!"

Latviešu varoņus, viņu ģimenes pieminot un lūdzot par Latviju, valsts Prezidentu, Saeimu, katru latviešu tautas aizstāvi, brāli, māsu, bērnu, šogad sveicot jūs visus Latvijas Valsts svētku dienā, aicinu noklausīties Lolitas Ritmanes komponēto dziesmu “Lūgšana: Dodi mieru mūsu brāļiem"!  

Tā lai iedvesmo mūs pateicībā Dievam par Latviju, par mūsu varoņiem, kas upurējuši sevi, lai nestu svētību Latvijai, tās tautai tuvumā un tālumā, pagātnē un šodien. Viņu dzīvesstāsti un viņu vārdi lai iedrošina un svētī, dodoties nākotnē!   

Mēs lūdzam no sirds: "Dievs, svētī Latviju! Dāvini katram tās piederīgajam, katram latvietim un latvietei ticēt - ja tauta zels, es arī zelšu!"  

 + Lauma Zušēvica

Archibīskape

Šodien, kopš agrām rīta stundām un nemierīgām sirdīm, vērojam un mēģinām sekot, kas manā dzimtā zemē Venecuelā, maniem radiem un daudz latviešu iedzīvotājiem notiek, kad tauta ir sacēlusies pret nežēlīgo diktatūru. Dažas militāras nozares ir atdalījušās no pašu vadības.

Sacelšanās ir vērojama visā Venecuēlā, bet diktators ar saviem kalpiem ir iebunkurojošies, liecinot, ka viņi turpinās cīnīties un turpinās aizstāvēt „revolūciju.”  Varbūt viszīmīgākais ir tas, ka kubiešu un krievu padomdevēji ir ļoti nodarbināti, lai turpinātu uzturēt šo diktatoru. Liek domāt, ka ir gandrīz paredzēts, ka asins izliešana būs liela.

Tāpēc, es lūdzu visiem mūsu tautiešiem, ik katrā pasaules stūrītī, aizlūgt un būt pro-aktīviem liecinot mūsu pašu vēsturi, ko komunisms un nežēlīgās diktatūras rada zemēs, kad iznīcina iespēju dzīvot brīviem.

Mana ģimene un daudzi no mūsu tautiešiem atrodas savās mājās, sargājot sevi no kādām nelaimēm un lūdz, lai mēs viņus iekļaujam mūsu lūgšanās, domās un cerībā, ka maiņas notiks un miers atgūs savu vietu.

Dievs zina labāk!!! 

Jūsu,

Prāvests Gunārs Lazdiņš

LELBA priekšnieks

We express our deepest condolences to the congregation that worshiped in this amazing sanctuary. Notre Dame seemed to belong to everyone who was ever blessed to enter and sense God's presence, Christ's peace, and the voices of history.  We join in pray with all who are promising to rebuild, knowing that what is irreplaceable cannot be brought back to life, but trusting that out of the ashes something sacred will rise once more. 

May this Holy Week bring healing.

+ Lauma Zuševica

Archbishop of Latvian Evangelical lutheran church abroad