Baznīcas dzimšanas dienā. Ko mēs tai novēlētu?

Daudz laimes! Daudz baltu dieniņu! Augstu laimi, prieku, no sirds vēlējam!

Šaubos, vai mēs kāds tā sveiktu Mārtiņu Luteru agrā 1517. gada 31. oktobra rītā, dodoties pa Vitenbergas pilsētas ielām uz Pils baznīcu. Viņam rokā bija 95 tēzes un, visticamāk, nebija prātā, ka to dienu pēc 507 gadiem atzīmēs kā Baznīcas ‘dzimšanas dienu’.

[...]

Iedomājos, ka varbūt viņš todien pārdomāja apustuļa Pāvila vārdus vēstulē romiešiem:

“Es nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim, jo tajā Dieva taisnība atklājas no ticības uz ticību, kā ir rakstīts: taisnais no ticības dzīvos.” (1:16-17).

Vai tos vārdus, no vēstules efeziešiem, kuri paskaidro, kā mēs kļūstam taisnoti Dieva žēlastības un Kristus mīlestības nopelna dēļ:

“Jo žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties. Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Ef:8-10)

Un nav trūcis labo darbu, nedz apziņas, ka tikai dēļ Viņa svētības dzīvo Baznīca, kuŗa šodien piedzīvo lielas pārmaiņas visā pasaulē. Vienoti cerībā, luterāņi atkārtoti tiek aicināti sevi pārbaudīt un pārtapt līdz ar savu Baznīcu. Tas viss saskan ar Lutera domu, ka reformētai Baznīcai vienmēr jābūt reformējošai! (Ecclesia reformata et semper reformanda). Tikai tā Baznīca ‘uztur’ savu garīgo veselīgumu un turpina būt dzīva, svētīga un dziedinoša.

Ko jūs novēlētu LELBP viņas dzimšanas dienā? Laimi, prieku, baltas dienas? Arī to, vai ne? Bet varbūt arī biežāk kopā lūgt, vairāk atvērties Svētā Gara iedvesmai, ticības iedrošinājumam un Kristus solītam mieram tik sarežģītos un nedrošos laikos? Varbūt klāt vēl uzticību Dievam apziņā, ka Viņš arvien vada ‘laika ratu’ un mūs katru! Pat tad, kad karš Ukrainā turpinās vai aug bailes par Latvijas un citu valstu drošību. Un arī tad, kad cieš tik daudz nevainīgu cilvēku Gazā, Izraēlā, kā arī no briesmīgo vētru sekām daudzās pasaules valstīs. Lai Dievs dāvina Baznīcai būt klāt, cik iespējams.

Lai Dievs palīdz saredzēt, kā mūsu vēsture apliecina Viņa žēlastību un Viņa nodomu mūsu Baznīcai. Arī dodoties nākotnē, Dievs būs klāt LELBP. Arī tai jābūt kustībā, jāpārtop, jo katra jaunā diena dāvina Kristus klātesamības zīmes un atklāj iespējas nekaunēties Viņa evaņģēlija, bet to sludināt ar pārliecību, pateicību un prieku - ticībā, cerībā un mīlestībā!

Lai tā ir mūsu dzimšanas dienas dāvana mūsu Baznīcai!

Kristus mīlestībā novēlot jums skaistu Reformācijas dienu!

+ Lauma

Publicēts 01|11|2024

Arhibīskape
Lauma Zušēvica

Palīdzība orkānos cietušajiem

Kad visapkārt vētra kauc, Viļņi tumšās dzelmes jauc,

Jēzu, mīļais Pestītāj, Mani vienu neatstāj!

Dz.gr. 181 / Arnolds Lūsis

2024. gada oktobrī

LELBA Pārvalde aicina draudzes, draudzes locekļus un visus labas gribas ļaudis būt kopā lūgšanās un atbalstā ar tiem, kas ASV dienvidaustrumos cietuši orkānā Helēna, un tiem, kas vēl cietīs no orkāna Miltona!

[...]

Publicēts 11|10|2024

LELBA pārvalde
Anita Vārsberga Pāža

1941. gada 14. jūnijs. “Starp melnām sliedēm balti vārdi“

Latvietim pietiek tikai redzēt šo datumu, lai zinātu tā nozīmi. Vismaz tā bija un ceram un ticam, ka tā vienmēr būs. Jo sevišķi tagad, kad aug bailes, ka neesam gana mācījušies no vēstures, sirmām galvām pievienojas citu paaudžu brāļi un māsas, pieminot izvestos un nomocītos. Mācītāja Biruta Puiķe, noslēdzot savu rakstu Nekad nedrīkst aizmirst!, aicina: “Aizvesto piemiņas dienā pateiksimies Dievam par Viņa vadību un, pieminot mūsu tautas sāpi, izlūgsimies, lai Dievs pasargā mūsu un citas tautas no vēstures atkārtošanās!”

[...]

Negribam ticēt, ka tāda vēsture var atkārtoties, kuŗa savās pēdās atstāj tik daudz sāpju un ciešanu. Atverot acis, ap mums redzamas zīmes, ka tā tomēr notiek Ukrainā un citās valstīs.

Tiek teikts, ka mēs atceramies daudz mazāk no tā, ko dzirdam vai lasām, nekā no tā, ko paši piedzīvojām. Skolās jau var mācīt par to, kas notika tad un tad, tomēr visspilgtāk un nozīmīgāk paliek mūsu atmiņās tas, ko paši vai citi tuvinieki piedzīvojuši. Tā dalos ar jums vārdos, ko uzrakstīja māc. Puiķe par savu mammu:

“Mana mamma bija astoņus gadus jauna, kad viņas māti, 39 gadu vecumā ar četriem mazgadīgiem bērniem (12, 9, 6 un 3 gadi) 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju nomiršanai. Visi atgriezās Latvijā, bet Sibīrijā tika atstāta bērnība un veselība. Mana mamma savas izjūtas ielika dzejā.”

Dalos ar jums ar vienu pantu:

Starp melnām sliedēm balti vārdi –

Sērīgi tie izskatās.

Katrs vārdiņš kādreiz bija

Latvju cilvēks liels vai mazs,

Starp melnām sliedēm balti vārdi,

Viņus visus projām dzina apzināti.

Tik tālāk prom no Latvijas,

Lai Latvijā neatgriežas tie.

Es redzēju vecu māmuliņu,

Pie melnām sliedēm palika viņa,

Mazs zīdainīt’s pie nākošām,

Māmiņas roku glāstīts, autiņos tīts.

Čekisti zīdainim dzīvot neatļāva…

Lai Dievs dod spēku ne tikai neaizmirst, bet lūgt vēl dziļākās ilgās par visiem, kuŗi tagad cieš, tiek izsūtīti, kā bēgļi ceļo pa pasauli. Lai Dievs novērš, ka pārāk lielā aizņemtībā ar citām lietām, zaudējam katras dienas vērtības apziņu. Pagātni mums nav lemts grozīt, nākotne stāv Dieva rokās, bet tieši šī diena un mirklis ir tas, kas mums dāvināts, lai godinātu visus aizvestos un nomocītos, gatavībā uzņemties atbildību par to, ka mūsu katra vārdi un darbi kādam citam vairo mieru, ticību un spēku. Dievs lai svētī, ka Kristus mīlestības un žēlastības dāvanas dalot, arī mēs vairotu patiesības gaismu un cerību Latvijas un citu tautu rītdienai. Lai starp melnām sliedēm vai starp sagruvušām sienām, nekur, nekad vairs netiktu ierakstīti balti vārdi…

+Lauma

Publicēts 17|06|2024

Arhibīskape
Lauma Zušēvica

Arhīvs

SVĒTIE RAKSTI MĒNESIM

Novembris
Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.
Mateja ev. 5:9

Baznīcas dzimšanas dienā. Ko mēs tai novēlētu?

Palīdzība orkānos cietušajiem

1941. gada 14. jūnijs. “Starp melnām sliedēm balti vārdi“

SVĒTIE RAKSTI MĒNESIM

KAS | KUR | KAD

Sekojiet mums

Ziedot