Trīsdesmit gadus lūdzot, mīlot un kalpojot!
Milvoku Sv. Trīsvienības draudzes priekšnieces Sandras Kalves raksts par draudzes 30 gadu jubileju šī gada marta beigās.
***
Dievs, Jēzus, ticība, lūgšana, jubilejas, svinības, laulības, kristības, iesvētības, sērās, prieks, lepnums, Koncekrācija, Sinodes, ģimene, gudrībā, skola, Lauma, Artūrs, Miķelis, Blaumaņi, Ozoliņi, Gailāni......Devu sev 15 sekunžu laiku kurā bija jāuzraksta jebkādi vārdi kuri nāca prātā domājot par draudzi un atskatoties atpakaļ uz mūsu draudzes pastāvēšanas 30.gadiem.
Šogad mācot latviešu skolā viens no mūsu projektiem klasē bija rakstīt
vienkārši visus latviešu latviešu vārdus, kuri tajā mirklī nāca prātā. Tā arī
es domāju par šo rakstu, par šo jubileju un visu, kas ir noticis. Rakstīju
visu, ko es par to iedomājos. Mani skolēni varētu jums liecināt par to, ka man
rakstot vārdi vienkārši plūda un dažreiz mana vārdu 'jūra' aizgāja pilnīgi citā
virzienā pamatojoties uz vienu vārdu, kurš ienāca prātā dzirdot kādu citu. Tā
liekas arī šinī rakstā tik daudz par ko runāt un teikt un liekas ka katra doma,
katra cilvēka mūžs pavadīts mūsu draudzē, vai tajā kalpojot liek domām skriet
tik tālāk gandrīz vai nepabeidzot iesākto domu. Ceru ka tomēr esmu spēju
novaldīt savus domu 'zirgus' tik daudz lai jūs šī stāsta laikā neraustītu uz
visām pusēm.
Marta beigās nosvinējām savas draudzes 30 gadu jubileju. Domājot par cilvēka
mūžu, trīsdesmit gadi parasti nav lieli, dzīve tikai tā īsti ir sākusies.
Vēsturē trīsdesmit gadu ir pavisam īss laika posms, taču tajā var notikt tik
ļoti daudz, ka liekās, ka esi nodzīvojis veselu mūžību.
Tūkstoš deviņi simti astoņdesmit septītajā gadā trīs Milvoku draudzes( Milvoku
Latviešu Ev. Lut. Draudze, Sv. Jāņa Latv. Ev. Lut. Draudze Milvokos un Milvoku Latv. Ev. Lut. Kristus Draudze) apvienojās,
lai turpinātu iesākto un veidotu jauno. Apvienojās pāri par 700 latviešu
luterāņu un draudzes gana atbildība tika uzticēta toreiz mācitājai nu jau arī Archibīskapei
Laumai Zušēvicai sadarbiba ar Milvoku Lat.Ev.Lut.Kristus Draudzes mācītāju Visvaldi Rumpēteri.
Šajos gados tik daudz kas paveikts, gan noturētas divas Sinodes, noorganizētas
draudžu dienas Garezerā, un protams rīkota Laumas Koncekrācija-viņas ievešana
Archibiskapes amatā. Šogad pat, pavisam nesen Lauma tika lūgta vadīt
dievkalpojumu tajā pašā dievnamā, Mt. Zion Ev Lutheran Church, kur notika šī
koncekrācija.
Tie nu tie lielie notikumi vai darbi, bet tie jau nenotiek bez maziem, ikdienas
darbiņiem, lai draudze tiktu uzturēta gan ik dienas gan ik svētdienas.
Cik daudz cilvēku pūļu pielikts, lai vēl pēc 30 gadiem, pretojoties draudzes
dievlūdzēju skaita samazināšanai, atrodas cilvēki, kuri dara un vada. Laumas
pienākumiem pieaugot, auga mūsu pašu darbs un sadarbība. Tiekamies ik mēneša
padomes sēdēs, kur spriežam ne tikai par garīgām, bet arī lietišķām lietām, kā
piemēram torņa jumta pārlikšana, kas rīkos krāmu tirdziņu, kura peļņa ļauj mūsu
draudzes dāmām atbalstīt jauniešu latvisko izglītību Garezerā? Esam vienmēr
atbalstījuši Latviešu skolas centienus arī tepat Milvokos. Kristus mīlestības
pilnās sirdis dod tālāk savu mīlestību mūsu vecākajai draudzes paaudzei to
apciemojot un tā padarot viņu dienas gaišākas-tie ir mūsu Samarieši. Talcinieki
Latvijai turpina atbalstīt draudzes
Latvijā. Grupa Dūriens Pie Dūriena darina lupatu sedziņas ar kurām tad tiek
sasildīti mazuļi vai jaunpiedzimušie, kuri iet mājās no Kuldīgas pilsētas
slimnīcas. Mūsu draudzē ir vienreizēji cilvēki kuriem tiešām rūp, ka Milvokos
vēl gadiem būtu dievnamā durvis atvērtas un tie un vēl jaunākās paaudzes varētu
nākt un pielūgt un slavēt Dievu.
Būtu netaisnīgi pret tiem, kuru vārdus piemirstu tāpēc šoreiz atsevišķus vārdus
neminēšu, varbūt tikai pāris. Mīļš paldies maniem priekštečiem draudzes
priekšnieka amatā, Artūram Mundeciemam un Miķelim Abulam, un protams mūsu
Archibīskapei Laumai un viņas visai ģimenei, kura vienmēr viņas darbu ir
atbalstījusi. Gribu pateikties draudzei un visai latviešu sabiedrībai par
atbalstu darbam ko darām. Paldies, ka pieņemat un rūpējaties par ik katru jaunu
dievlūdzēju vai tas ir angliski runājošais vai arī iebraucis no Latvijas un
meklē dvēseles mieru un savējos. Mums vēl daudz darāmā. Daudz dzirdam, ka nav
viegli būt kristietim! Domāju, ka to var attiecināt uz jebkuru reliģiju.
Pasaulē šodien ir tik daudz ciešanu, ka mēs esam šobrīd visvairāk viens otram
vajadzīgi, gan uzklausot, gan otra asaru noslaukot, gan kopā priecājoties, ka
pēc trīsdesmit pastāvēšanas gadiem, mums šo pavasari ir septiņi iesvētamie.
Ticu, ka tieši mums, mūsu latviešu tautai, Dievs ir uzticējis nest Viņa mācību
un sludināt Viņu caur mūsu miermīlīgāki sirdīm, dievbijīgām balsīm un miera
pilnām lūgšanām. Mums jāliecina citiem, ka pēc visa kas ar mūsu tautu ir
noticis, mēs vēl lūdzam un jūtam Jēzus mīlestību.
Vai nākošie 30 gadi būs mainīgi? Protams! Vai nāks jauni un darbīgi cilvēki,
Dieva bērni palīgā? Neapšaubāmi!
Apsveicu jūs visus mūsu jubilejā! Mīlestībā un pateicībā un par jums visiem un
par Jums lūdzot!
Sandra Kalve
Draudzes priekšniece
|
|