Teksta izmērs A A A
LV | EN

Mineapoles - St. Paulas draudzes iesvētāmo jauniešu domraksti par filmu "Selma"

iesūtīts: 28.02.2015

Šī gada janvārī Mineapoles - St. Paulas draudzes iesvētāmie jaunieši - Kristīne Girbe, Marita Pelēce, Pauls Švalbe un Aleksandrs Konters kopā ar mācītāju Dāgu Demandtu devās uz kinoteātri, lai noskatītos filmu “Selma” par Dr. Martin Luther King Jr. aicinājumu un lomu cilvēktiesību (Civil Rights) kustībā Alabama. Iesvētāmiem bija uzdots dalīties savās domās, apsvērt, kā evaņģēlijs (labā vēsts) un ticība vadīja Dr. Martin Luther King Jr, pārdomāt Mateja evaņģēlija 5:9-12 pantu šīs filmas kontekstā: Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. Te sekos jauniešu domraksti.

Sākšu ar to, ka, atklāti sakot, par doktoru Martinu Luteru Kingu junioru neko īpaši daudz nezināju pirms filmas “Selma” noskatīšanās, izņemot faktu par viņa slaveno uzrunu “Man ir sapnis…”, bet, noskatoties šo filmu, jauns priekšstats par šo Amerikas vēsturiski nozīmīgo personu radās.

Doktors Martins Luters Kings juniors bija pazīstams kā priesteris, profesors, humānists un nesavtīgs āfrikāņu izcelsmes Amerikas pilsoņu cilvēktiesību pārstāvis 60. gados Amerikas Savienotajās Valstīs, par ko viņš arī tika atalgots, saņemot Nobela Miera Prēmiju. Dieva ticības un svētības vadīts, viņš cīnījās, lai āfrikāņu izcelsmes Amerikas pilsoņi iegūtu vienlīdzīgas tiesības un attieksmi no sabiedrības, kā visi pārējie Amerikas pilsoņi. 

Kā varbūt jau daudziem labi zināms, viens no doktora Martina Lutera Kinga nozīmīgākajiem panākumiem un ieguldījumiem bija 1965. gadā Alabamas štatā  vadītie gājieni, lai āfrikāņu izcelsmes Amerikas pārstāvji iegūtu tiesības balsot vēlēšanās, un tas arī tika panākts, neskatoties uz šķēršļiem, draudiem un brīdinājumiem, kas tika izteikti un veikti, lai šis panākums tiktu nerealizēts.

Šī filma, “Selma”, atspoguļo 1965. gada Alabamas štata pilsētiņas Selma notikumus, kad tika rīkoti trīs gājieni, lai tiktu panākta šī rasu vienlīdzība vēlēšanās. Neskatoties uz to, ka Martina Lutera Kinga demonstrācijas un gājieni bija balstīti uz miera, ticības un cerības centieniem, bez jebkādas vardarbības, dusmu izpausmes vai ieroču iesaistīšanas, cilvēku dzīvības upuri diemžēl tika nesti. Šī filma parādīja, cik daudziem cilvēkiem bija aizspriedumi par līdzcilvēka ādas krāsu un izcelsmes vietu. Kā arī, ka šie cilvēki ar tumšās ādas krāsu tika izstumti no sabiedrības un cik limitētas bija viņu tiesības.

Pirmie divi gājieni diemžēl bija neveiksmīgi, daudzi cilvēki tika ievainoti - nežēlīgi piekauti un daži pat nogalināti dēļ viņu ticības un pārliecības, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi ne tikai Dieva priekšā, bet, ka tam tā arī vajadzētu būt sabiedrības priekšā, un visiem pienākas vienlīdzīgas tiesības būt pilntiesīgiem pilsoņiem. Cilvēki, kas šo gājienu laikā pazaudēja dzīvības, bija divi Dieva kalpi - priesteri. Pēc pirmā gājiena āfrikāņu izcelsmes priesteris tika nošauts, un vēlāk, pēc otrā gājiena, jauns priesteris no Bostonas tika nežēlīgi piekauts līdz nāvei, un šajā gadījumā cilvēka ādas krāsai vai izcelsmei nebija pat nozīmes, jo visi, kas atbalstīja Lutera Kinga centienus, tika uzskatīti par nodevējiem.

Šajā filmā doktors Luters Kings, sekojot Mateja evaņģēlijam, uzsver, ka tikai ar miera palīdzību vēlamie mērķi ir sasniedzami. Neskaitāmas reizes viņš saņēma brīdinājumus un draudus, bet tas neatturēja viņu cīnīties par vienlīdzību. Kā arī Luters iedrošināja cilvēkus, sekojot Mateja evaņģēlijā teiktajam, ka tie ir Dieva bērni, kas tiks vajāti savas ticības dēļ, bet, lai nebaidās, jo viņi ir svētīti, un viņiem pieder debesu valstība. Viņš paļāvās uz Dievu, ka tas viņus vadīs un parādīs pareizo ceļu, un stāvēs tiem klāt, kad tas būs visvairāk nepieciešams. Un tā arī notika. Kristīne Girbe                                                                                                                              

Es domāju, ka Dr. Martin Luther King Jr. ir ļoti labs cilvēks, kurš darīja to, ko viņš teica. Viņš iespaidoja daudz cilvēkus, lai sekotu viņa piemēram un lai aizstāvētu to, ko tu tici.

Dr. MLK Jr. bija mācītājs un viņš vadīja cilvēkus, lai darītu to, kas ir pareizi, tāpat kā Jēzus vadīja savus mācekļus. Viņš ticēja, ka viņš varēs šo paspēt, un tieši to viņš izdarīja.

MLK ir Dieva bērns, kurš tika vadīts no Dieva miera.  Viņš darīja to, kas ir pareizi, un Debesu valstība tagad pieder viņam. Cilvēki meloja un teica sliktas un nejaukas lietas par Martin un citiem, kas viņam sekoja. Visi cilvēki iziet cauri kaut kam, kas ir grūts dzīvē, par ko ir vērts cīnīties, “some things are worth fighting for”. Marita Pelēce

Dokumentālajā filmā “Selma” mēs redzējām vizuāli apmēram daļēji to, kas notika ar vienu īpašu vīru un viņa sapni. Šī filma sākās Vašingtonā DC ar Dr. Martin Luther King Jr. un viņa sarunu ar prezidentu Lyndon B. Johnson. Kings runā ar prezidentu par vēlēšanu tiesībām, un kā tie ar tumšo ādu nevar dabūt tiesības dēļ dumjiem pārbaudījumiem. Pārbaudījumos (dienvidos) prasīja informāciju, ko parasts balts cilvēks pat nezinātu.

Pārbaudījumi melnajiem, lai viņi nesaņemtu tiesības balsot. Šo problēmu Kings vēlējās izdzēst, lai pat tumšie varētu balsot par cilvēku, ko viņi vēlējās ofisā vai štatā. Filmā parāda, ka prezidents Džonsons (Johnson) nevarēja to izmainīt, jo bija citas problēmas. Kings aizbrauca atpakaļ uz Alabamu, lai palīdzētu tikt galā ar lielākām problēmām.

Kings atbrauca uz savu mājas pilsētu un iesāka uzrunāt baznīcā, kur viņam bija daudzi sekotāji. Tad viņš taisījās braukt uz Selmu. Vinš staigāja protesta gājienos ar daudziem cilvēkiem, viņi vienkārši parādīja pārējiem baltajiem, ka melnie eksistē, ka viņi ir cilvēki. Ar klusumu viņi liecināja, ka viņi ir daļa no tautas un ka viņiem ir arī tiesības būt līdzvērtīgiem. 

Kings aizbrauca atpakaļ pie savas ģimenes. Viņa sekotāji Selmas pilsētā gāja protesta gajienā bez Kinga, un tad notika briesmīgas lietas. Visi gājiena dalībnieki staigāja klusā gajienā uz pilsētas galveno ēku. Policisti viņus ielenca un sāka sist.

Neskatoties uz uzbrukumu no policijas, dalībnieki vēlējās iet gājienā, kā Kings bija iecerējis no Selmas pilsētas līdz Montgomerijas pilsētai. Policisti bija sataisījuši barikādi tilta otrā pusē, kad cilvēki sanāca tajā vietā, policisti sāka mest asaru gāzes balonus un sāka uzbrukt dalībniekiem un tos sist. Ziņa par šo uzbrukumu nonāca līdz prezidentam. Kad Kings uzzināja par šīm lietām, tad viņš gāja uz tiesu, lai sūdzētu policistu netaisnību un pāri darīšanu tiem, kam ir tumšā ādas krāsa.

Kings uzvarēja tiesas prāvu. Prezidents lūdza, lai Kings vairs neved ļaudis protesta gājienos, bet Kings teica, ka viņa ļaudis jau gaida. Televīzija piesaistīja daudzus ļaudis, kas domāja, ka Kingam ir taisnība, un tie piebiedrojās viņa gājienam. Kings nogāja to pašu līkumu, ko pārējie bija nostaigājuši, bet kopā ar daudziem vairākiem baltajiem. Kings daudz lūdzās un pārējie viņam sekoja lūgšanā. Kings izdomāja doties atpakaļ nevis iet tālāk. Prezidents beidzot izlēma uzlabot situāciju. Kings gāja atkal ar visiem cilvēkiem, un šoreiz viņi nostaigāja visu ieplānoto ceļu no Selmas uz Montgomeriju.

Man likās, ka šī filma bija interesanta. Bija labi redzēt šo versiju par visu, kas notika tajā laikā, gan briesmīgas, gan svarīgas lietas.

Es lasīju komentārus, ka filma nebija īpaši akurāta. Domāju, ka filma bija laba. Filma parādīja to, kas notika “behind the scenes” tajā “Civil Rights Movement” laikā. Man tiešām patika redzēt savādāku māksliniecisko piedāvājumu par tā laika notikumiem.

Kings bija mācītājs, un viņš domāja, ka ir jāprotestē bez kaušanās un ar mieru. Kings uzrunāja savās runās kopā ar lūgšanām. Caur viņa runāšanu cilvēki, kuri sanāca mītiņos, sāka just, ka viņiem vajag kaut ko darīt. Kings ticēja, ka visi ir veidoti vienādi un centās mainīt sistēmu, kurā cilvēki Amerikā ir dzīvojuši ilgu laiku. Kings lietoja evaņģēlija domāšanu, lai protestētu pret to, kas nebija labs.

Kings un viņa sekotāji negāja ar naidu. Viņi centās nedarīt pāri citiem, kad viņi protestēja, un tātad kā Mateja evaņģēlija pants saka, viņi ir Debesu bērni. Tātad arī, ka viņi centās mainīt sistēmu, tad viņiem arī pieder Debesu valstība. Kings un viņa tuvākie draugi daudz jokoja. Viņi centās iet ar smaidu un dažreiz jokoja par visām nebūšanām. Tā viņi sekoja 12. pantam 5. nodaļā no Mateja evaņģēlija. Pauls Švalbe

Filma “Selma” var mums ļoti daudz iemācīt par miera spēku. Tik bieži var ievērot, kad cilvēkiem nāk prātā kaušanās pirms viņi var pat izdomāt, ko labāk darīt. Ja kāds tev uzbrūk, tad lielākoties tu arī uzbruksi viņam pretī.

Martin Luther King Jr. dzīvoja pasaulē, kur gandrīz visi cilvēki sastapās ar  aizspriedumiem sakarā ar ādas krāsu. Tomēr Dr. King zināja no pieredzes, ka vardarbība nebija pareiza atbilde, ko vajadzēja darīt, bija mierīgi protestēt pret diskrimināciju. MLK Jr bija mācītāja dēls, bērnībā viņam iemācīja par Dieva mīlestību, un savā dzīvē ļoti to slavēja. Es domāju, ka Martin Luther King Jr bija vairāki panti, kas palīdzēja viņam caur viņa cilvēktiesību kustību Amerikā. Viens tāds pants būtu no Mateja evaņģēlija piektās nodaļas, kas iet: “Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” Dr. King noteikti bija kaut kāda Bībeles ietekme, kas rādīja ceļu uz vienlīdzību.

Filmā (un īstenībā), kad Martin Luther King Jr iet pāri Edmund Pettus tiltam, viņš apstājas un apgriežas apkārt. Kāpēc viņš šo darītu? Man liekas, ka Dievs palīdzēja MLK šajā laikā, jo otrā pusē tiltam gaidīja Alabama “State troopers”, kas noteikti gribēja viņiem uzbrukt.

Caur viņa dzīvi Dievs vadīja Martin Luther King Jr uz pareizo ceļu, lai šodien mēs varētu dzīvot ar visiem vienlīdzīgi. Pat šodien mums vēl ir problēmas ar cilvēku tiesībām, bet mēs tuvojamies katru gadu vēl tuvāk Martin Luther King Jr sapnim. Aleks Konters

 
« atpakaļ

SVĒTIE RAKSTI MĒNESIM

Jūlijs
Ikviens cilvēks lai ir nasks klausīties, bet lēnīgs runāt un gauss dusmoties.
Jēkaba 1:19

Sekojiet mums

 


Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā © 2013. Visas tiesības paturētas.
Dizains: Provincentrs; Izgatavoja: GlobalPRO »