Lauma Zušēvica (dzim. Lagzdiņa) dzimusi 1954. gada 3. jūlijā Klīvlandē. 1976. gadā ieguvusi B.A. grādu reliģiskā zinātnē un valodās Klīvlandes Valsts Universitātē. Lauma saņēma „Danforth stipendiju”, turpināja studijas Jēlas (Yale) Universitātē, kur 1978. gadā ieguva M.A. grādu reliģiskās zinātnēs, specializējoties Jaunās Derības ekseģēzē un vēsturē. 1980. gadā saņēmusi Jēlas Universitātes M.Ph. grādu reliģiskās zinātnēs. Ordinēta mācītājas amatā 1978. gada 4. jūnijā Klīvlandē, ordināciju vadot archibīskapam Arnoldam Lūsim.

Lauma savā darbā īpašu vērību piegriezusi jaunatnei un bērniem. Strādājusi par skolotāju Klīvlandes draudzes svētdienas skolā, bijusi audzinātāja un programmas vadītāja latviešu vasaras vidusskolās “Kursā” un “Beverīnā”, Garezera vasaras vidusskolā, sagatavošanas skolā, bērnu nometnēs Katskiļos, Saulainē un Garezerā, vairākās „3x3” nometnēs. Lauma jau 29. gadu māca Milvoku plkv. Oskara Kalpaka skolā un vienu vasaru mācīja Latvijas „Saulgriežu” vasaras vidusskolā; vēl arvien māca Garezerā.

Pēc māc. O. Gulbja pēkšņās nāves 1979. gadā, Ņujorkas draudze meklēja jaunu mācītāju ar darba vietu Longailendā. 1980. gada 10. februārī draudze par savu mācītāju ievēlēja Laumu. Laumas uzdevumos ietilpa Longailendā dzīvojošo draudzes locekļu garīgā aprūpe, kā arī darbs Longailendas skolās un Katskiļu nometnē. Archibīskaps A. Lūsis Laumu ieveda amatā dievkalpojumā 1980. gada 7. septembrī Salas baznīcā.

Lauma laulāta 1980. gada 12. jūlijā ar architektu Ivaru Zušēvicu, ģimenē meitas Zīle un Kaija. Ģimenei liela svētība ir mazbērni Paulis (dzimis 2011. gadā) un Nikolais (dzimis 2014. gadā) (Zīles un Kārļa Rudzīša dēli).

Darbojoties Salas baznīcā, Lauma meklēja jaunus ceļus, kā draudzei piesaistīt jauniešus. Kopā ar māc. Juri Cālīti tika rīkoti kristīgās jaunatnes kursi Katskiļos, iesvētāmo saieti Bostonā un Longailendā. Lauma sprediķoja ALJA kongresā, darbojās par LELBA Jaunatnes nozares vadītāju, rakstīja periodikā un sagatavoja manuskriptu grāmatai Prieks bibliskā skatījumā. Kā LELBA Pārvaldes priekšniece sprediķojusi vairākās Sinodēs, Hamiltonas Dziesmu svētkos, ir ievadījusi ALA un Daugavas Vanagu sanāksmes un konferences.

Sava vīra darba apstākļu dēļ Lauma 1984. gadā atstāja darbu Ņujorkas draudzē un pārcēlās uz Čikāgu. Turpinājusi vadīt LELBA Jaunatnes nozari, kalpojusi Vidienes apgabala dievkalpojumos, katru gadu darbojusies Garezera vasaras vidusskolā. Ar 1985. gadu sākusi kalpot Milvokos (Milwaukee, WI.) Sv. Jāņa draudzē. 1987. gadā trīs Milvoku latviešu draudzes apvienojās, un Lauma kļuva par Sv. Trīsvienības draudzes mācītāju.

No 1990. gada līdz 1993. gadam Lauma vadīja LELBA Skolu un kristīgās audzināšanas nozari. Vairākas reizes bijusi LELBA pārvaldes locekle, bijusi arī Latvijā un centusies uzturēt sakarus gan ar māsu draudzēm, gan ar Teoloģijas fakultātes studentiem. Ar draudzes palīdzību izdevusi grāmatu "Vismazākiem Kristus bērniem".

1995. gada oktobrī LELBA Vidienes apgabala konference ievēlēja Laumu par šī apgabala garīgo vadītāju. Archibīskaps Elmārs E. Rozītis 1996. gada februārī ieveda Laumu prāvestes amatā. Vidienes apgabals vēlreiz ievēlēja prāvesti kā apgabala garīgo vadītāju 1998. gadā. 2001. gadā Lauma vairs nekandidēja un atsāka darbu ar LELBA Jaunatnes nozari.

Viņa apmeklējusi vairākus teoloģijas kursus Milvokos, papildinot savu izglītību, un patiesi cer kaut kad atjaunot studijas Jēlas Universitātē, lai iegūtu Ph.D. grādu Jaunās Derības zinātnēs.

2005. gada LELBA Sinodē, Milvokos, Laumu ievēlēja LELBA priekšnieces amatā. Ieejot šajā amatā, LELBĀL Virsvalde apstiprināja prāvesti par LELBĀL Virsvaldes garīgo viceprezidenti. 2008. gada Sinodē, Vašingtonā, un 2011. gada Sinodē, Indianapolē, prāv. Laumu vēlreiz ievēlēja priekšnieces amatā. Viņa turpina šajā darbā līdz šai dienai, kā arī veic mācītājas pienākumus Milvoku Sv. Trīsvienības draudzē, Fondulakas Mārtiņa Lutera un Viskonsīnas Rapidu kopās. Piedalījusies vairākās LELB Sinodēs un 2010. gada Pasaules luterāņu federācijas asamblejā, Štutgartē.