Atvadoties no prāv. emer. Māra Ķirsona
Atklāsmes grāmatā Kristus
brīdina: "Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne
karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai
karsts! Tā kā tu esi remdens, ne karsts, ne auksts, Es tevi izspļaušu no Savas
mutes." Atkl. 3:15-16
Šodien ar pateicību pieminam un Dieva žēlastībai uzticam Māri Ķirsonu –
cilvēku, kurš nekad nebija remdens.
[...]
Pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kuri šaubās, kuri svārstās, kuri izvēlas
palikt neitrāli. Bet mācītājs, prāvests emeritus Māris nebija no tiem.
Viņš dzīvoja, kalpoja, cīnījās, strādāja ar pārliecību – auksts vai karsts. Bet
remdens? Nekad.
Visu, kam viņš pievērsās, Māris darīja ar degsmi.
Dedzīgs evaņģēlija sludināšanā – Māris nekad tukši
nesprediķoja. Kādreiz pārsteidzoši īsi,
bet nekad tukši. Viņš runāja tiešu
valodu, ticot ka Dieva Vārdam ir spēks pārveidot dzīves.
Dedzīgs kalpošanā – Māris ganīja draudzes, darbojās
Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Amerikā pārvaldē, rīkoja Draudžu
dienas, ieskaitot t.s. Bībeļu un banānu kuģi uz Latviju 1990. gadā, iedvesmoja
jaunatni, aizstāvēja Latvijas tiesības uz neatkarību, izglītoja sabiedrību par
atkarības slimību, apzinoties, ka katrs brīdis ir iespēja palīdzēt pārdomāt,
kas svarīgākais dzīvē.
Dedzīgs ticībā – Māris savu ticību pauda nevis svētulīgi vai stīvi, bet ar
humoru, ar izaicinošiem jautājumiem un daloties savā dzīves pieredzē. Tā bija
dzīva ticība, kas liecināja, ka Dievs mūs mīl par spīti mūsu vājībām un
neveiksmēm.
Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Amerikā
garīdznieku un draudžu vārdā, kā arī personīgi, atvados no amata brāļa un
drauga pateicībā un mūžīgās dzīvības cerībā.
Ieej sava Kunga priekā, Māri! Lai Dievs mielo Tavu dvēseli!
Kopā ar Māra draudzēm ASV un Kanādā – bijušo Sv. Pāvila draudzi Čikāgā, Sv.
Jāņa draudzi Filadelfijā, Miera draudzi Otavā, Trīsvienības draudzi Montreālā
un Kalgarijas draudzi – izsaku līdzjūtību Mērsraga draudzei, tuviniekiem,
korporācijai Ventonia un visiem, kas sēro.
Lai Dievs stiprina un svētī, ka kalpojam un dzīvojam ar
patiesu dedzību!
Prāv. Anita Vārsberga-Pāža
LELBA priekšniece
Publicēts 14|02|2025
LELBA priekšniece
Prāv. Anita Vārsberga-Pāža
Atvadu vārdi prāv. emer. Mārim Ķirsonam
Augsti
godātā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas Evaņģēliski
luteriskās baznīcas pasaulē sapulcētā sēru draudze, amata māsas un brāļi, mīļie
prāvesta emeritus Māŗa Ķirsona
piederīgie un draugi!
[...]
No
sirds izsaku visdziļāko līdzjūtību jums LELBP Prezidija, Virsvaldes un savā
vārdā. Domājot par prāvestu emeritus Māri Ķirsonu, grūti iedomāties,
kā īsumā raksturot viņu un viņa lielo darbu mūsu Baznīcā, jo sevišķi tad, kad
viņš kalpoja Latviešu Evaņģēliski luteriskā Baznīcā Amerikā. Tajos laikos Latvijas
liktenis vienmēr bija mūsu lūgšanās un domās, bet aizgājējam Mārim ar to vien
nepietika. Viņš savas rūpes par Latviju īstenoja drošsirdīgos darbos un
atjautīgās rīcībās, iesaistot citus, lai sasniegtu kopējus mērķus!
Reiz
jūdu tautai bīstamos laikos, Mordohajs izaicināja Esteri un teica: “Ja Tu tagad cietīsi klusu, tad atspaids un
glābiņš jūdiem nāk no citurienes, bet tu un tava tēva nams ies bojā. Kas
zina, vai ne šī laika dēļ tu esi kļuvusi ķēniņiene?” (Esteres
gr. 4:14). Kas
zina, vai Dievs nebija paredzējis, ka Māris tieši tā laika dēļ, kurā viņš
kalpoja, bija, necieta klusu, jautāja un meklēja atbildes! Kristus kalps, kas dziļi
paļāvās Kristus žēlastībai, un arī citiem mācīja, ka tieši šīs žēlastības dēļ
neviens nav bez cerības vai jaunām iespējām!
Gadiem
ilgi Māris strādāja ar jauniešiem, viņus izaicinot domāt. Vispirms, domāt un
tad meklēt atbildes dzīves jautājumiem, - atbildes, kurās atskanētu patiesīgums
un autentiskums. Viņš bieži noslēdza sprediķus ar jautājumu, kuŗa atbilde
katram pašam jāatklāj! Viņš iedrošināja ticēt, ka Dieva spēks nespēkā varens
parādās - tātad, neviens nevar aizbildināties, ka pietrūkst spēka, laika vai
iespējas, ko labu darīt - citiem par svētību un par godu Dievam un Kristum.
Prāvests
Māris no citiem prasīja tikai to, ko pats caur sevi bija piedzīvojis. Ja viņš
piedzīvojis dziedināšanu un transformāciju, kāpēc lai to nepiedzīvotu citi? Sarunā,
kura notika pirms kādiem 40 gadiem, Māris aicināja atcerēties, ka kādreiz nakts
vidus esot vislabākais laiks, lai apmeklētu slimnīcās nonākušos draudzes
locekļus, jo tieši tad rūpes, raizes, bailes aizliedz iemigt, gulēt un cilvēks
meklē pēc Kristus miera. Tagad, prāvestam
emeritus Mārim lai ir mūžīgs miers
laikā, par kuŗu Kristus teica: “Tajā dienā jūs man vairs nejautāsiet
neko!” (Jņ 16:23)
Lai
Kristus miers ir ar jums un stiprina jūs pieminot šo Dieva vīru, piederīgo un
draugu.
Lūgšanās
vienota ar jums līdzjūtībā un Kristus mīlestībā,
+ Lauma Zuševica
Publicēts 14|02|2025
Archibīskape
Lauma Zuševica
Ieejot 2025. gadā, kuŗu lūgšanu Dievam dziedāsim?
Kāda būs mūsu lūgšana, ieejot 2025. gadā? Katram savas rūpes, savas cerības, bailes, prieki, atbildības. Vai varbūt dziedāsiet vienu no divām lūgšanām, kuŗas daudziem mīļas? Vai lūgsiet, Kungs, līdzi nāc! — vai varbūt, Pie rokas ņem un vadi! Ludis Bērziņš ir autors pirmai, kuŗas četros pantos 12 reizes Dievam tiek lūgts: Nāc, līdzi nāc! Viņš dzīvoja no 1870. līdz 1965. gadam. Otras dziesmas autore Julie von Hausmann dzīvoja no 1825. līdz 1901. gadam.
[...]Viņas mūža laikā pasaule vēl nebija piedzīvojusi divus kaŗus. Abus pieredzēja Ludis Bērziņš. Domāju, cik gan lūgšanas mainās, sastopoties ar dzīves realitāti un ar pārmaiņām, kuŗu sekas neviens nevar paredzēt. Lūdzot, lai Dievs pie rokas mūs ņem un vada, atklāj, cik dziļas ilgas ir sajust Dieva tuvību, sajust Viņa rokas spiedienu, kad jādodas tur, kur bez Viņa nevēlamies doties! Tad labi atkārtot, Kungs, līdzi nāc!
Dodamies nezināmā teritorijā, 2025. gadā! Būsim kopā, lūgsim, dziedāsim līdzi ar Julie von Hausmann, viņas dzimšanas divsimt gadu jubilejā! Pieminēsim arī Ludi Bērziņu, kas mira pirms 60 gadiem! Pateiksimies par viņiem un mūsu Baznīcas dārgo mantojumu, bet lūgsim, lai Dievs dāvina arī jaunas dziesmas! Kā Dāvids 149. psalmā reiz ieteica: Dziediet Tam Kungam jaunas dziesmas! Lai mainīgos dzīves apstākļos tās palīdzētu saprast, ka Jēzus Kristus “ir tas pats vakar, šodien un mūžos!” (Ebr 13:8)
Un Viņš līdz ar mums ieiet 2025. gadā ticībā! Viņa vārdā turpināsim lūgt par mūsu Baznīcu un par archibīskapu electum Kārli Žolu! LELBP Virsvalde ar prieku ziņo, ka Bīskapa konsekrācijas dievkalpojums notiks 27. aprīlī plkst. 15.00 Rīgas Lutera draudzes dievnamā! Jauns iesākums, un tomēr tas pats Dievs, kuŗam lūdzam svētīt Baznīcu, katru draudzi, garīdznieku, draudzes vadītāju, visu draudžu locekļus, bērnus!
Lūgsim, lai Dievs svētī 2025. gadu ar mieru un taisnību Ukrainā, Gazā, Izraēlā, Sīrijā, neskaitāmās valstīs, pilsētās. Lūgsim, lai varam palīdzēt paēdināt izsalkušos, jo sevišķi Sudānā un neskaitāmās vietās. Lūgsim, lai Dieva Gars mūs iedvesmo meklēt pazudušo, bezpajumtnieku, aizmirsto un nogādāt to drošībā un Kristus mīlestībā.
Dievs, svētī un pasargā Latviju un visu mūsu latvju tautu! Debestēvs, radi jaunas dziesmas, lūgšanas! Paldies par atbildētām lūgšanām un tavu žēlastību! Jēzu, paldies, ka mūs arvien turpini mīlēt, mācīt, apžēlot! Paldies, ka tik patiess Tavs apsolījums katram! Redzi, Es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām! Dievs, Svētais Gars, lai priekā un pateicībā, mīlestībā, saplūst visas mūsu lūgšanas un dziesmas vienā Tev vien par slavu un godu! Āmen!
+ Lauma
Publicēts 31|12|2024
Arhibīskape
Lauma Zušēvica
Ziemassvētku sveiciens
Kad Vārds tapa miesa Marijā, tad grūtniecības pašās beigās ceļš uz Betlēmi tika mērots ēzelīša mugurā, kā tik bieži mākslā attēlots. Ēzelītis nesa pašu Dieva Dēlu - To, kurš pasaulei atjaunoja cerību un apziņu, ka Dievs mūs nav aizmirsis!
[...]Kad orkānā Helēna cietušos nespēja sasniegt nekādi vismodernākie transporta līdzekļi, tad “Cajun Navy 2016” komanda brīvprātīgi devās ceļā ar ēzeļiem! Tie izmisušajiem nesa saziedoto ūdeni, pārtiku, medikamentus, segas, bet pāri visam - cerību! Mīlestības apliecinājumu, ka cietēji nebija aizmirsti!
Kristus piedzimšanas svētki apliecina, ka Dievs nebija aizmirsis savus apsolījumus mīlestībā mums atjaunot cerību un dāvināt pestīšanu, atbrīvošanu no grēka un nāves varas, - kā arī mieru. Kā vēstulē Ebrejiem lasām: Dievs senlaikos daudzkārt un dažādi caur praviešiem runāju uz tēviem, bet šajās pēdējās dienās viņš ir runājis uz mums caur Dēlu. (Ebr 1:1)
Un šis Dēls, patiess Dievs un patiess cilvēks, tapa miesa Jēzū, mājoja cilvēku vidū un auga, gandrīz vai neievērots, aizmirsts, kamēr Viņš Pats devās pasaulei vēstīt evaņģēliju, katru aicināt un mācīt, katram apliecināt: Manas avis klausās manā balsī, es tās pazīstu, un tās man seko. Es tām dodu mūžīgo dzīvību, viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas…”Es un Tēvs, mēs esam viens!... Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis! Palieciet manā mīlestībā!” (Jņ 10:27-28; 30; 15:9) Šajos neziņas un baiļu, naida, kaŗa pilnos laikos, kaut mēs arī liecinātu: neviens un nekas mūs neizraus no Viņa rokām!
Un no Viņa miera! Viņa miers pārspēj cilvēku saprašanu! Vai tas un Viņa iedrošinājums iedvesmo doties palīgā pilnīgiem svešiniekiem Ziemeļkarolīnā, Floridā, Vācijas plūdu cietējiem, kara apdraudētiem Ukrainā, nepazītiem kaimiņiem? Tādos brīžos noder katrs ziedojums un palīgs, ēzelīši, kuŗi aiz sevis velk vezumu, bēgļu ģimenes līdz ar viņu piederumiem un cerībām atrast mieru. Vai līdzīgi Gazas ģimenēm ceļoja svētā ģimene, bēgot no ļaunā despota Hēroda?
Būs tie, kuŗi secinās, ka tās ir leģendas, mākslinieku minējumi par to, kā Marija un Jāzeps ceļoja uz Betlēmi, vai kā Kristus Bērnu glābjot, Jāzeps un Marija devās uz Ēģipti. Bet, pat tad lūdzu, kaut bērnu spēja ticēt brīnumiem mūsos piedzimtu un iedvesmotu gudri pārdomāt, kādēļ tā un ne citādāk attēlot šo Ziemsvētku brīnumu stāstu! Ne ar varu, ne ar spēku, bet ar mieru un pazemībā pasaulē nāk Jēzus, Dievs mūsu vidū, kuŗš pats vēlāk izmeklēs ēzeļa kumeļu, kuŗa mugurā iejāt Jeruzālemē, pretim ciešanām un nāvei.
Ēzelis nesa Mariju un Jēzu tuvāk Viņa piedzimšanai, Kristus mūs nes tuvāk un tuvāk savam Tēvam – mīlestībā, kas panes visu, piedod visu, cieš visu un spēj cilvēkus pārveidot par varoņiem un bērnus par gudrības nesējiem! Nezinu autoru, bet ar šiem vārdiem no sirds novēlu jums katram gaišus, miera un mīlestības, prieka apmirdzētus Kristus piedzimšanas Svētkus!
Ja brīnumam tic, tas piepildās;
Ja brīnumu gaidi, tas atnāk;
Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!
Kristus mīlestībā lūdzu, lai Dievs dāvina savu svētību un ar brīnumiem bagātu 2025. gadu! + Lauma
Publicēts 09|12|2024
Arhibīskape
Lauma Zušēvica
Baznīcas dzimšanas dienā. Ko mēs tai novēlētu?
Daudz laimes! Daudz baltu dieniņu! Augstu laimi, prieku, no sirds vēlējam!
Šaubos, vai mēs kāds tā sveiktu Mārtiņu Luteru agrā 1517. gada 31. oktobra rītā, dodoties pa Vitenbergas pilsētas ielām uz Pils baznīcu. Viņam rokā bija 95 tēzes un, visticamāk, nebija prātā, ka to dienu pēc 507 gadiem atzīmēs kā Baznīcas ‘dzimšanas dienu’.
[...]Iedomājos, ka varbūt viņš todien pārdomāja apustuļa Pāvila vārdus vēstulē romiešiem:
“Es nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim, jo tajā Dieva taisnība atklājas no ticības uz ticību, kā ir rakstīts: taisnais no ticības dzīvos.” (1:16-17).
Vai tos vārdus, no vēstules efeziešiem, kuri paskaidro, kā mēs kļūstam taisnoti Dieva žēlastības un Kristus mīlestības nopelna dēļ:
“Jo žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties. Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Ef:8-10)
Un nav trūcis labo darbu, nedz apziņas, ka tikai dēļ Viņa svētības dzīvo Baznīca, kuŗa šodien piedzīvo lielas pārmaiņas visā pasaulē. Vienoti cerībā, luterāņi atkārtoti tiek aicināti sevi pārbaudīt un pārtapt līdz ar savu Baznīcu. Tas viss saskan ar Lutera domu, ka reformētai Baznīcai vienmēr jābūt reformējošai! (Ecclesia reformata et semper reformanda). Tikai tā Baznīca ‘uztur’ savu garīgo veselīgumu un turpina būt dzīva, svētīga un dziedinoša.
Ko jūs novēlētu LELBP viņas dzimšanas dienā? Laimi, prieku, baltas dienas? Arī to, vai ne? Bet varbūt arī biežāk kopā lūgt, vairāk atvērties Svētā Gara iedvesmai, ticības iedrošinājumam un Kristus solītam mieram tik sarežģītos un nedrošos laikos? Varbūt klāt vēl uzticību Dievam apziņā, ka Viņš arvien vada ‘laika ratu’ un mūs katru! Pat tad, kad karš Ukrainā turpinās vai aug bailes par Latvijas un citu valstu drošību. Un arī tad, kad cieš tik daudz nevainīgu cilvēku Gazā, Izraēlā, kā arī no briesmīgo vētru sekām daudzās pasaules valstīs. Lai Dievs dāvina Baznīcai būt klāt, cik iespējams.
Lai Dievs palīdz saredzēt, kā mūsu vēsture apliecina Viņa žēlastību un Viņa nodomu mūsu Baznīcai. Arī dodoties nākotnē, Dievs būs klāt LELBP. Arī tai jābūt kustībā, jāpārtop, jo katra jaunā diena dāvina Kristus klātesamības zīmes un atklāj iespējas nekaunēties Viņa evaņģēlija, bet to sludināt ar pārliecību, pateicību un prieku - ticībā, cerībā un mīlestībā!
Lai tā ir mūsu dzimšanas dienas dāvana mūsu Baznīcai!
Kristus mīlestībā novēlot jums skaistu Reformācijas dienu!
+ Lauma
Publicēts 01|11|2024
Arhibīskape
Lauma Zušēvica
Palīdzība orkānos cietušajiem
Kad visapkārt vētra kauc, Viļņi tumšās dzelmes jauc,
Jēzu, mīļais Pestītāj, Mani vienu neatstāj!
Dz.gr. 181 / Arnolds Lūsis
2024. gada oktobrī
LELBA Pārvalde aicina draudzes, draudzes locekļus un visus labas gribas ļaudis būt kopā lūgšanās un atbalstā ar tiem, kas ASV dienvidaustrumos cietuši orkānā Helēna, un tiem, kas vēl cietīs no orkāna Miltona!
[...]
ATBALSTĪSIM! Lūdzam draudzes vākt līdzekļus kopējam atbalstam un saņemtos ziedojumus nosūtīt LELBA kasei:
Ziedojumu čeki rakstāmi uz LELBA vārdu — ar piezīmi ‘Orkānos cietušajiem’ un nosūtāmi LELBA kasierim:
LELBA c/o Andris Celcherts, 1385 Andrews Ave, Lakewood, OH 44107
andris.celcherts@att.net / Tālr.: (216) 548-7644
Tāpat ir iespēja ziedot elektroniski šeit:
ORKĀNOS CIETUŠAJIEMvai skanējot zemāk redzamo QR kodu:
LŪGSIM! Īpaši pieminot mūsu draudzes un tautiešus Floridā:
Visuspēcīgais Dievs, kas esi apsolījis:
Nebaidies, jo es esmu ar tevi, nebīsties, es esmu tavs Dievs, es spēcināšu tevi, tev palīdzēšu,
ar savu labo taisnības roku es tevi uzturēšu! Jes. 41:10
Tādēļ mēs uzdrošināmies Tevi lūgt:
Esi klāt visiem, kas cietuši un vēl atkopjas no orkāna Helēnas. Sniedz viņiem spēku un mieru šajā grūtajā laikā. Pasargā tos, kas gatavojas orkānam Miltonam. Dāvā viņiem gudrību un drošību, lai pārvarētu gaidāmos izaicinājumus. Lai Tava mīlestība un gaisma ir viņu patvērums baisajos brīžos. Āmen.
Ziedosim un lūgsim, lai visi, par kuriem lūdzam, jūt, ka mūsu lūgšanas viņus nes un
Dievs ir ar viņiem!
400 Hurley Avenue, Rockville MD 20850-3121 USA / lelbabirojs@gmail.com
PĀRVALDES PRIEKŠNIECE / PRESIDENT: prāveste / The Rev. Anita Vārsberga-Pāža
tel. 301 302 3270 / macanitavp@gmail.com
PĀRVALDE / BOARD MEMBERS: Andris Celcherts, māc. Dāgs Demandts, Sandra Kalve,
Ruta Ore, diak. Guna Reina, māc. Ivo Roderts
Publicēts 11|10|2024
LELBA pārvalde
Anita Vārsberga Pāža
1941. gada 14. jūnijs. “Starp melnām sliedēm balti vārdi“
Latvietim pietiek tikai redzēt šo datumu, lai zinātu tā nozīmi. Vismaz tā bija un ceram un ticam, ka tā vienmēr būs. Jo sevišķi tagad, kad aug bailes, ka neesam gana mācījušies no vēstures, sirmām galvām pievienojas citu paaudžu brāļi un māsas, pieminot izvestos un nomocītos. Mācītāja Biruta Puiķe, noslēdzot savu rakstu Nekad nedrīkst aizmirst!, aicina: “Aizvesto piemiņas dienā pateiksimies Dievam par Viņa vadību un, pieminot mūsu tautas sāpi, izlūgsimies, lai Dievs pasargā mūsu un citas tautas no vēstures atkārtošanās!”
[...] Negribam ticēt, ka tāda vēsture var atkārtoties, kuŗa savās pēdās atstāj tik daudz sāpju un ciešanu. Atverot acis, ap mums redzamas zīmes, ka tā tomēr notiek Ukrainā un citās valstīs.
Tiek teikts, ka mēs atceramies daudz mazāk no tā, ko dzirdam vai lasām, nekā no tā, ko paši piedzīvojām. Skolās jau var mācīt par to, kas notika tad un tad, tomēr visspilgtāk un nozīmīgāk paliek mūsu atmiņās tas, ko paši vai citi tuvinieki piedzīvojuši. Tā dalos ar jums vārdos, ko uzrakstīja māc. Puiķe par savu mammu:
“Mana mamma bija astoņus gadus jauna, kad viņas māti, 39 gadu vecumā ar četriem mazgadīgiem bērniem (12, 9, 6 un 3 gadi) 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju nomiršanai. Visi atgriezās Latvijā, bet Sibīrijā tika atstāta bērnība un veselība. Mana mamma savas izjūtas ielika dzejā.”
Dalos ar jums ar vienu pantu:
Starp melnām sliedēm balti vārdi –
Sērīgi tie izskatās.
Katrs vārdiņš kādreiz bija
Latvju cilvēks liels vai mazs,
Starp melnām sliedēm balti vārdi,
Viņus visus projām dzina apzināti.
Tik tālāk prom no Latvijas,
Lai Latvijā neatgriežas tie.
Es redzēju vecu māmuliņu,
Pie melnām sliedēm palika viņa,
Mazs zīdainīt’s pie nākošām,
Māmiņas roku glāstīts, autiņos tīts.
Čekisti zīdainim dzīvot neatļāva…
Lai Dievs dod spēku ne tikai neaizmirst, bet lūgt vēl dziļākās ilgās par visiem, kuŗi tagad cieš, tiek izsūtīti, kā bēgļi ceļo pa pasauli. Lai Dievs novērš, ka pārāk lielā aizņemtībā ar citām lietām, zaudējam katras dienas vērtības apziņu. Pagātni mums nav lemts grozīt, nākotne stāv Dieva rokās, bet tieši šī diena un mirklis ir tas, kas mums dāvināts, lai godinātu visus aizvestos un nomocītos, gatavībā uzņemties atbildību par to, ka mūsu katra vārdi un darbi kādam citam vairo mieru, ticību un spēku. Dievs lai svētī, ka Kristus mīlestības un žēlastības dāvanas dalot, arī mēs vairotu patiesības gaismu un cerību Latvijas un citu tautu rītdienai. Lai starp melnām sliedēm vai starp sagruvušām sienām, nekur, nekad vairs netiktu ierakstīti balti vārdi…
+Lauma
Publicēts 17|06|2024
Arhibīskape
Lauma Zušēvica
Dievs ar mums - šeit un tagad
“Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” Lk 2:12
Mēs esam pavadījuši Adventa laiku, gaidot un gatavojoties šai naktij. Mūs nepārsteidz Kunga eņģelis un viņa brīnumainais paziņojums. Mēs pieņemam sludināto vēsti ar prieku un ar eņģeļu kori dziedam ‘Gods Dievam augstībā!’ Bet eņģelis mūsu sūta citur. Prom no mirdzošām debesīm un dramatiskiem paziņojumiem. Lai saprastu to, kas noticis, mums dota zīme: Pestītāju atradīsiet silē gulošu.
[...] Arī šajos Ziemassvētkos mēs tiekam aicināti nevis skatīties debesīs, bet meklēt virs zemes; nevis gaidīt atbrīvotāju–varoni ar politisku varu vai militāru spēku, bet atrast bērnu silē gulošu.
Arī šajos Ziemsvētkos, sekosim ganu priekšzīmei un nepalaidīsim garām Dieva atnākšanu tāpēc, ka gaidījām kaut ko dramatiskāku, skaistāku, varenāku. Tā vietā Dieva gaisma nāk tumsā caur neaizsargātu bērnu, caur nabadzīgu ģimeni, kas turas pie Dieva apsolījumiem.
Amerikāņu rakstniece Anne Lamott grāmatā ‘Operating Instructions’ apraksta notikumu, kad viņas dēlam bija apmēram divi gadi un viņš nejauši ieslēdzās guļamistabā. Sapratusi, kas noticis, viņa mēģināja puišelim izskaidrot, kā atslēgt durvis. Bet viņš, protams, nesaprata. Un māte juta, cik ļoti viņš bija nobijies. Kamēr viņi gaidīja palīgus atbraucam, vienīgais, ko viņa varēja darīt, ir nogulties uz grīdas un pabāzt savu roku zem durvīm. Tikai divi pirksti derēja starp grīdu un durvīm. Bet kaut kā ar to pietika, lai mazais varētu pieķerties.
Pārdomājot šo notikumu, rakstniece atzina, ka tāda bijusi arī viņas pieredze ar Dievu. Lielāko daļu laika mēs esam pieķērušies diviem pirkstiem zem durvīm. Taču ar to pietiek, lai mūs izvestu cauri dzīves pārbaudījumiem, lai uzturētu mūsos cerību.
Ziemassvētkos saņemam prieka vēsti, ka Dievs šodien — šeit un tagad — ir atrodams ikdienišķajā, ka Dievs pieņēmis cilvēka veidu un līdz ar to visu, ko mēs piedzīvojam. Un Dievs dod mums spēku atbalstīt vienam otru pat tad, kad viss, ko mēs varam piedāvāt, ir divi pirksti zem durvīm:
• telefona zvans
• lūgšana
• atvainošanās, izlīgšana
• siltas pusdienas vai kafijas tase
• slimnieka apmeklējums
• laiks veltīts kādam bērnam, pensionāram
Ziemassvētki pasludina, ka tas, pēc kā mēs ilgojamies, jau ir šeit. Parastos cilvēkos, kas viens otram zem durvīm tur divus pirkstus.
Mēs vēlējāmies Dievu, kas izkliedētu tumsu. Tā vietā mēs saņēmām Dievu, kurš ienāca mūsu tumsā un ir apsolījis tur būt kopā ar mums, lai tā mūs nepārvarētu.
Mēs vēlējāmies zīmi par Dieva uzticamību. Tā vietā Dievs lūdza, lai mēs viens otram esam šī zīme. Dažkārt lielos pasaules iekārtas mainošos veidos, bet dažkārt arī šķietami mazos viedos, kas tomēr neļauj tumsai mūs pārvarēt.
Mēs vēlējāmies apsolījumu, kas ļautu mums dzīvot bez uztraukumiem. Tā vietā Dievs mums deva misiju: ar mīlestības darbiem radīt vietu, kur Pestītājam piedzimt mūsu laikā un mūsu ietekmes pasaulē.
Kā bērniņš silītē, kā divi pirksti zem durvīm, kā vientuļa gaisma ziemas naktī — Dievs ir ar mums!
Lai caur jums šī prieka vēsts izpaužas ticībā, cerībā un mīlestībā šajos Ziemassvētkos un visā tā Kunga 2024. gadā!
prāv. Anita Vārsberga–Pāža
Publicēts 26|12|2023
Prāveste
Anita Vārsberga Pāža
Ziemassvētku sveiciens
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi.
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katras galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/Valda Mora/
[...] Atvērās debesis un pie mums nāca Dieva Dēls - dzimis, lai uz laiku mājotu m usu vidū, un lai dzīvotu mūžīgi! Lai gadu simteņiem ilgi un šovakar Jēzus katram Dieva bērnam sirdī čukstētu - Es saprotu, ko nozīmē staigāt Tavās kurpēs!
Vai arī tā var saprast, ko nozīmē inkarnācija? Kad Vārds tapa miesa un ir klāt ar Tevi priekos un bēdās. Vai arī tad, kad Tu aptver, ka kurpes vairs neder, vai visa dzīve pārvērtusies, un Tu neesi spējis līdzi mainīties. Vai tad, kad Tu cīnies sasiet savas kurpes, vai steigā lūdz nezaudēt pacietību, sasienot savu bērniņu kurpes. Jā, arī tad, kad varam iedomāties, ka Viņš iekāpj Tavās kurpēs un žēlastībā un mīlestībā vada Savā ceļā! Un kaut kas mainās Tevī, jo:
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas.
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;
Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas,
Un māca tevi mīlot visu piedot.
/Valda Mora/
Arī šogad, kad briesmīgu konfliktu tik daudz, ka grūti izgudrot, kā piedot, vai kam. Lūgsim: Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes! Uzticēsimies.
Dievs lai svētī mūs 2024.gadā! Viņš lai žēlastībā svētī mūsu latvju tautu ar drošību, mūsu Baznīcu ar drosmi un visu, visu pasauli ar mieru. Eņģelis no debesīm vēstīja - Nebīstieties Lai Dievs palīdz visu bailes pārvērst solītā priekā, jo mums Pestītājs dzimis, Kristus, tas Kungs, kas mīlestības spēkā mums dodas līdzi dzīves ceļā, kā reiz dosimies Viņa pēdās! Priecīgus Svētkus!
Lauma Zušēvica,
LELBP archibīskape
Publicēts 26|12|2023
Arhibīskape
Lauma Zušēvica
REFORMĀCIJAS DIENĀ ATSKATOTIES NO PASAULES OTRĀS PUSES
Melburnā, Austrālijā, ir agrs rīts un Visu svēto diena jau klāt! Tomēr zinu, ka pie daudziem vēl ir Reformācijas svētku diena! Ieklausos, kā skan putnu dziesmas, domāju, tās līdz ar mani sveic arī mūsu Luterāņu Baznīcu visā pasaulē 506. dzimšanas dienā! Domājot par Luteru, pārlasīju Pāvila vārdus:
[...]“Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim. Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos.” (Rom. 1:16-17)
Nedaudzos vārdos piecas atklāsmes, kuŗas ar laiku pārtapa par Luterāņu ticības pamatakmeņiem.
Pāvila vārdus Romiešiem Luters taču nelasīja pirmo reiz! Viņš jau bija katoļu teoloģijas profesors! Tomēr, kā arī notiek mums, cilvēkam mainoties, mainās arī mūsu izpratne par Dieva vārdu. Liktenīgā brīdī Luters kā no jauna lasīja vārdus, atvērās kāds logs viņa dvēselē, tajā ieplūda jauna izpratne Kristus patiesības gaismā, Svētā Gara iedvesmojumā! Radās drosme arī viņam teikt: es nekaunos evaņģēlija dēļ! Kaut kas viņā pārvērtās, un arī dēļ viņam Dieva dāvinātām atklāsmēm, mainījās kristīgās baznīcas vēsture.
Luters mācīja savai tautai saprast, ka nav nemaz tik komplicēti! Sola scriptura! Tikai svētie raksti atklāj visu Dieva gribu cilvēcei un katram Dieva bēram! Pietiek ar Dieva vārdos atklāto evaņģēliju, jo tas sevī nes Kristu! Solus Christus! Tikai Kristus vajadzīgs, ja tik vien spējam ticēt! Sola fide! Tā vienīgā kvalifikācija, vai esi jūds, vai grieķis, tici, jo no ticības taisnais dzīvos! Ne bailēs vairs par to, vai esi pelnījis žēlastību, bet gavilēs, jo Kristus žēlastības dēļ esi atbrīvots, apžēlots, mīlēts un sargāts. Un tas nav no tevis! Tā ir žēlastība - Sola gratia! Un to Tu nevari ne nopelnīt, nedz par to pietiekami pateikties. Atliek ‘tikai’ mūžu pavadīt Dievu slavējot! Soli Deo gloria! Vienīgi Dievam dodot godu un slavu par visu, ko esi saņēmis.
Reiz svētrunā prasīju, “Kas ir tas fantastiskais, kam Dievs prasījis ticēt?” Ticēt bez šaubām, ka tā ir – absolūtā pārliecībā, ka tas notiks, jo Dievs to ir apsolījis! Kam Dievs tev prasa tā ticēt?
Ka vēl pasaulē iespējams atrast Kristus miera ceļu? Cits citam piedodot, cits citu apžēlojot, dziedinot, mīlot? Lai Dievs dod, ka tā notiktu Izraēlā, Gazā, Ukrainā, visur, kur cilvēki cieš, kaŗo, bailēs raud. Ticēsim, – sola fide – by faith alone, ka Dievs saklausīs mūsu lūgšanas un tās atbildēs – arī caur mums.
Luters, viens cilvēks pareizā brīdī, lasot Dieva vārdus, kas sen jau lasīti, kā no jauna tiek uzrunāts - un ‘the rest is history’! Arī mēs, LELBP, esam maza daļa no šīs vēstures! Šī vēsture vēl tiek rakstīta. Kādu teikumu Tu tajā ierakstīsi?
Kristus mīlestībā vēlot skaistus Reformācijas svētkus baudīt katru dienu!
+ Lauma
Publicēts 01|11|2023
Arhibīskape
Lauma Zušēvica
