‌Foto: Baiba Rēdmane

Pagājušā nedēļas nogalē virtuāli tika uzbūvēta LELBA XVI Sinode!  

Mūsu acu priekšā cēlās LELBA! Zoom lodziņi sakrājās tik daudz, ka piepildīja divas, trīs, četras un vairāk ekrāna sienas.  

Paldies LELBA pārvaldei, priekšniekam prāv. Gunāram Lazdiņam un pieaicinātiem palīgiem par labi izdevušos virtuālo Sinodi.  Paldies katram garīdzniekam, draudzes delegātam un viesim, kas uzticējās jaunam formātam un aktīvi piedalījās Sinodes darba gaitā.

Vēlos sirsnīgi pateikties par izrādīto uzticību un atbalstu, mani ievēlot par nākamo LELBA Pārvaldes priekšnieci.  

Apsveicu jaunievēlētos Pārvaldes un Revīzijas komisijas locekļus!   Priecājos par iespēju kopā ar jums – garīdzniekiem un lajiem – veidot un vadīt mūsu Baznīcu Dievam par godu, mūsu draudzēm un pasaulei par svētību.

Ar vienas podziņas piespiešanu esam no Sinodes atgriezušies mājās – savās draudzēs, ģimenēs, ikdienas pienākumos.  Turpināsim ļaut Dievam no mums pašiem kā dzīviem akmeņiem celt garīgu namu!  Lai Dievs palīdz un svētī, lai mūsu darbs būtu Viņam tīkams! 

prāv. Anita Vārsberga-Pāža,

LELBA Pārvaldes priekšniece

Šogad vēl pasaule cīnās ar vīrusu un tām bēdām, ko tas rada. Kristus spēj skumjas pārvērst priekā,- tādā, kam saturu definē Viņš Pats: “To es jums esmu sacījis tādēļ, lai mans prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Mans bauslis ir: mīliet cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis.” (Jņ 15:11-12) . Liels, jo liels paldies visiem, kas mīlestībā esat turpinājuši cits citu stiprināt, kalpojot Kristus vārdā un Garā!

Kaut ne visi varēsim pulcēties dievnamos Lieldienu rītā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaules Virsvaldes un savā vārdā no sirds novēlu sirdis savienot lūgšanās, noskatoties LELBP sagatavotos dievkalpojumus, pateicoties, ka Viņā esam vienoti, un jo īpaši Lieldienu rītā, Kuŗa īstais vārds ir: “Liels prieks!”

Pēc visbargākās vai aukstākās ziemas uzvar dzīvība un daba atplaukst. Trīs ziedi izlauzās no vēl gandrīz sasalušas zemes. Ziedi lai atgādina Augšāmcelšanās spēku un trīs svētās Dieva dāvanas: ticību, cerību un mīlestību! No sirds novēlu katram Kristus Augšāmcelšanās svētkos gavilēt, Dievam pateikties, un ar atvērtām sirdīm saņemt šīs trīs veltes! Tās lai turpina jūs stiprināt un dāvināt īstu, pilnīgu prieku!

+ Lauma Zušēvica

Archibīskape

LELBP

Varbūt tu negribētu, ka Viņš, vai kāds cits tev mazgātu kājas, tomēr - ja Tu sajustu, ka līdz ar ūdeni pāri tev plūst Viņa mīlestība, ja tu ticētu, ka tad, kad tu citu aprūpē un pat lielā nogurumā tomēr paspēj noglaudīt slimnieka vai noguruša bērna sejiņu, tavs pieskāriens nes neizmērojamu svētību, varbūt tad vieglāk tev būtu teikt: “Lūdzu, pieskaries arī man, lūdzu, nomazgā arī mani”! 

Diena nav vēl pagājusi, kad Viņš tevi paēdina uz mūžu un mūžību, sniedzot tev sevi pašu. 

Viss, ko Viņš prasa, ir vien tas, lai tu to saņem Viņu pieminēdams. Kā var nepieminēt to, kas devis tev kaut ko tik nozīmīgu, ko pats tu sev nekad nevari sagādāt! Viņš paēdina tavu dvēseli un remdē tavas slāpes. Visas. 

Pat, ja vēl tiešām tev sāp un tu cīnies ar likteni un savām bailēm, Jēzus saruna ar Viņa Tēvu, ar Abbu, dod vārdus tavam izmisumam: “Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo kausu no manis, tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!”  Viņš ir tik patiess cilvēks un patiess Dievs. Tu Viņa gādībā esi un būsi, un Tu zini, ka Dieva prāts ir žēlīgs, gudrāks par tavējo, Viņš būs ar tevi, kā Viņš bija ar Jēzu, kad Viņu tajā vakarā apcietināja un nelikumīgi, netaisnīgi tiesāja. Kā noziedznieku. Varbūt tev arī liekas tik netaisnīgs tas, kas notiek tavā, vai citu dzīvēs. Turies! Arī to Jēzus šajā dienā māca: Dievs ir taisnīgs! Apbrīnoju visu, ko Jēzus mācīja un no sevis atdeva divdesmit četru stundu laikā. Vienalga, kas tev šodien vajadzīgs, lai tiktu cauri nākamajam mirklim, dienai, nedēļai - to, ko Tu nespēj, Viņš spēj! Tiešām - Viņš spēj! 

+ Lauma 

Pie krusta mirstot, nomocītais Kristus skaļā balsī sauca:  “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!” (Mt 27:46b) Vai briesmās, bailēs, terorā, cilvēku brutalitāti piedzīvojot, palīdz doma, ka arī Kristus tika naktī saņemts  gūstā, spīdzināts un mocīts, kā nevainīgs cilvēks notiesāts, ka arī Viņam tika piespriests nāves sods? Vai palīdz doma, ka Viņš mira par mums un augšāmcēlās par mums? Nezinu. Varu tikai no sirds cerēt, ka katrs, kurš tika izsūtīts, jo sevišķi bērniņi, savā sirdī juta, ka Dievs nebija viņus atstājis vai pametis, bet devās kopā ar viņiem ciešanu ceļā. 

Apustulis Pāvils māca: “raudiet ar tiem, kas raud”! (Rom 12:15b) Nemēģiniet atbildēt uz jautājumiem, uz  kuriem nav atbildes! Raudiet ar tiem, kas raud! Arī, ja bezdievju okupācijas laikā briesmīgos apstākļos cietušie jau sen miruši, neaizmirstiet viņus! Mūsu atmiņa ir viņu kapa piemineklis. Tomēr šodien, rīt un parīt, viņus pieminot, raudiet arī par tiem, kas cieš tagad - cieš līdzīgi, cieš atšķirīgi, cieš brutalitātes un varas apspiesti!

‌Arī tad, ja ne ko citu nevarat, lūgšanās dodieties pie viņiem, jo no cietušo liecībām spēcīgi atskan tas, ka ciešanās un nāvei acīs raugoties, būt vienam ir tas visbriesmīgākais. Pat tad, ja otrs blakus tev tāpat cieš un nezina - dzīvos vai mirs, tas, ka neesi viens, dod stiprinājumu. Daudz domāju par šai dienai paredzēto lasījumu no Jaunās Derības. Kristum mirstot pie krusta, blakus krustā sistais noziedznieks sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā!” Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.” (Lk 23:42-43) 

‌Tu nebūsi viens. Dievs tevi neaizmirsīs, kā Viņš neaizmirsa un neaizmirst tos, ko pieminam. 

+ Lauma

Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļo sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku: tie jau saņēmuši savu algu. Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos.

Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, lūdz savu Tēvu apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos. Kad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā pagāni; tie domā, ka savu daudzo vārdu dēļ tiek uzklausīti. Neatdariniet viņus, jo jūsu Tēvs zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs viņu lūdzat. 

Kad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji.  Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.”

Kad esi domājis par to, ka tici Tēvam, kas redz slepenībā, tad zini – tas ir Jēzus mācībā atrodamais otrais skaidrojums, lai raksturotu Dievu. Tēvs, kas redz apslēpto, ir tas Pats Dievs Tēvs, ko Jēzus pielūdza. Šis trīskārtīgi atkārtotais apzīmējums: Tēvs, kas redz slepenībā,  ir unikāls šai vietā Bībelē. Vecajā Derībā runā par Dievu kā Tēvu savai Israēla  tautai – tie ir  Viņa dēli un meitas. Psalms 103:13 skaisti salīdzina Dievu ar tēvu: “Kā tēvs žēlo savus dēlus, tā Kungs žēlo tos, kas viņa bīstas” un Daniēla grāmatas vārdi 2:22 vēsta, ka Dievs “atklāj dzīlēs apslēpto, viņš zina, kas ir tumsā, gaisma mājo pie viņa”. Tomēr nekur citur nav rakstīts, ka Viņš ir Tēvs, kas redz slepenībā.  

Tas ir kas jauns, ko mums vēl un vēl pārdomāt, kā arī tas, ka Jēzus trīs reizes  atkārto, ka šis Tēvs mūs atalgos, pat ja tas neliekas vajadzīgi vai piemēroti. Viņš neprasa, vai vēlamies to saņemt. Tā būs, Viņš mūs atalgos, jo Viņš tā vēlas! Nevienam citam nav tas jāzina, bet Tu nekad to neaizmirsīsi. Pat savā vistumšākajā, tukšākajā kambarī ieslēdzies, Tu saņēmi šo algu, šo negaidīto dāvanu. Pēkšņi Tu zināji, ka Viņš Tevi redz, dzird, saprot un mīl. Tu juti, kā tevi dziedināja un pārvērta Viņa žēlastība. Tu juti, kā Tevī ieplūda gaisma un miers, it kā Viņš Pats turētu Tevi savā mīlestības apskāvienā, un Tu zināji, ka šajā vietā Tu tomēr nebiji viens.

Bērnībā sevišķi mīļas bija tādas vietas, kur paslēpties. Ja augām daudzu bērnu ģimenē, ne vienmēr tā bija ‘tava istaba’, bet varbūt pat vieta mežā, bēniņos, lielā drēbju skapī? Gribējām, lai kaut kur mēs varētu būt pavisam vieni. Un tagad? Ja ap mums plūst bērniņu balsis vai guļamistabā izveidotajā biroja telpā skan nemitīgie datora atgādinājumi, ka atkal jādodas uz Zoom sēdi, vai ienācis epasts, ko jāatbild?.. Tiek pat ieteikts atrast vietu, kur uz mirkli aiziet no visiem un visa. Zinu, Covid-19  laikā daudzus nospiež tieši tas, ka mums bijis par daudz jāslēpjas no citiem, jābūt vieniem pārāk lielā klusumā. Šie brīnišķīgie un žēlsirdīgie Jēzus vārdi atgādina: Tēvs, kas redz slepenībā, ir klāt! Pat tava klusēšana Viņu neaizkavē tev atbildēt, jo Viņš zina, kas tev vajadzīgs, pirms tu Viņu lūdz.  

Domāju par tiem, kas pirmo reiz dzirdēja šos Jēzus vārdus. Tikai īsi pirms tam, kalna sprediķī, Jēzus bija sācis mācīt par to, kāds ir šis Tēvs, kurš mums ir klāt. Vispirms Jēzus mācīja, ka Tēvam pieder viss gods! Mūsu vienīgam nodomam vai motivācijai darīt labus darbus - vai tas būtu, kā šīs dienas tekstos - ziedojot, lūdzot vai gavējot -  jābūt, lai citi, to redzēdami, godātu Tēvu, kas ir debesīs (Mt. 5:16). Otrkārt, Jēzus atklāj, cik Viņš, mūsu Tēvs ir taisnīgs un Jēzus prasa ne mazāk no mums: “(..) es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mt. 5:44-45). Treškārt, Jēzus atklāj, ka Tēvs ir pilnīgs un, vēlreiz mums pavēl: “Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.”  (Mt. 5:48). Un vēl pāri visam, Viņš ir Mūsu Tēvs debesīs. (Mt. 6:11). Ne tikai mans, pat ne tikai Jēzus, bet mūsu visu Tēvs, kas mūs uzklausa pat apslēptās vietās un aicina kopā lūgt daudzskaitlī.

Mums Ciešanu laikā dāvinātas 40 un 6 dienas dot, lūgt, gavēt – nevis, lai kādam, vai pat sev,  ko pierādītu, bet, lai pavadītu laiku ar Tēvu un Dēlu, un Svēto Garu. Dodot, lūdzot, gavējot, nevis kā tādi, kam ir kas jāpierāda citiem. Tādēļ apslēptībā. Lai nekas nenovērstu mūsu uzmanību, neiztraucētu mūsu mieru, neaizsauktu prom no Tēva, kas redz slepenībā un zina, kas mums vajadzīgs, pirms mēs Viņu lūdzam. Kā? Kā gan nē. 

Izlūdzoties jums Tēva klātesamību un Kristus mieru, dodoties šai klusā, svētā laikā,

+ Lauma Zušēvica

Zvaigznes dienā Jāņa evģ. 8:12 pantā raksta: “Es esmu pasaules gaisma, kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”  Nepadosimies tumsībai, mūsu ceļš ir gaismas ceļš. Aicinu vienoties lūgšanās, lai atgūtu mieru un pārliecību, ka DIEVAM ir pēdējais vārds.

Cik jums draugu?  Vai katrai dienai vajag jaunus?  Protams, ka nē, bet katrai dienai Dievs caur saviem vārdiem dāvina iespēju pavadīt laiku gan ar seniem draugiem, gan ar pavisam jauniem. Ir tie Bībeles stāsti vai teksti, kas ir kā seni draugi!   Vārdus zinām gandrīz no galvas!  Ir citi, ar kuŗiem daloties aptveram, tos nekad neesam lasījuši!  

Aicinu pavadīt katru no 2021. gada 365. dienām ar kādu no Bībeles labiem draugiem!  Tie, kā enkurs, var dāvināt drošu patvērumu, vai kā spārni, mudināt mazliet augstāku mērķus sev uzstādīt, mazliet vairāk uzticēties, pat sapņot, “lidot” pāri ik dienas rūpēm un raizēm. Šie lasījumi atklās, cik ārkārtīgi dažādos veidos un caur tik atšķirīgiem cilvēkiem un notikumiem Dievs runā uz mums.  

Katrai dienai iedalīts viens teksts, kas iepazīstina ar kādu draugu no Bībeles.  Pievienoti arī jautājumi, kas spontāni radās.  Tie lai veicina pārdomāt tekstu no citas perspektīvas.  Ik pa divām nedēļām tiksimies Zoom, lai pārrunātu pagājušo divu nedēļu lasījumus!  Manu Zoom aicinājumu uzliksim  lelbpasaule.lv un Facebook lapā.  To arī izsūtīsim visiem garīdzniekiem un draudžu priekšniekiem/priekšniecēm.  Varat izvēlēties tikties piektdien,  15. janvārī , 10:00 no rīta vai arī  6:30 vakarā pēc Čikāgas laika.  Ceru, ka šie divi laiki dotu iespēju daudziem piedalīties gan ASV, gan Eiropas, gan Austrālijas māsām un brāļiem. Pārrunas būs neformālas.  Kopā varēsim izlemt, vai jāmeklē labāki laiki, vai nē.

Kādreiz visdziļākās un patiesākās pārrunas rodās kopā ceļojot.  Lai tā arī notiek mums kopā dodoties nākamā gada ceļojumā.  Kā pavadīsim laiku gaidot iespējas atgriezties dzīves ritmā?  Mums dots neizsīkstošs miera, gudrības, patiesības un taisnības avots, visos apstākļos.

Reiz Kristus mācekļiem prasīja, vai viņi domā prom doties no Viņa, kā citi bija  darījuši.

Jāņa Ērmaņa vārdi atspoguļo mācekļu atbildi: 

Dodamies!  2021. gadā lai Viņa vārdi sniedz mums svētību!

Jūsu 

+ Lauma

No sniegā atstātām pēdām grūti saprast, vai ceļotājs bija devies pretim gaismai, vai no tās nācis. Sniegā pēdas sajauktas – kā šogad ierastā dzīve.  Mūsu ģimeņu un draudžu senu tradiciju iestaigātas takas izjauktas dēļ pandēmijas un daudziem aizliegumiem.  Vai drīkstam, nedrīkstam doties uz dievnamiem, kopā piedzīvot brīnišķīgos, dievišķās gaismas apmirdzētos Kristus piedzimšanas svētkus.  Bet vai tie tādi bija Marijai, Jāzepam, ganiem? Vai arī viņiem šī nakts neizjauca ierastās dzīves ceļu?  Viņiem šis brīnums neilga tikai vienu dienu, tas pārvērta visu pasauli uz visiem laikiem. 

Svētais Augustīns mācīja:  “Mēs tuvojamies Dievam, ne ejot, bet mīlot.”  Un - “Šī ir tā mīlestība, nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.  Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.”  (I Jņ vēst. 4: 10-11).   Un pēkšņi katrs mēs kļūstam Kristus essential līdzstrādnieki. Kā gani, ko iepriekš neviens neievēroja, vai nenovērtēja, kā jaunava Marija, kuŗai daudz bija jāpārdzīvo, lai ar viņu notiktu pēc Dieva vārda. Kā neskaitāmi citi, kam viegli paiet gaŗām, kamēr tie mums ir nepieciešami. 

Kā pārgurusī slimnīcas māsiņa. Reportieris viņai prasīja, kā viņa spēj strādāt dienu pēc dienas ar tik slimiem vīrusa pacientiem, tik daudzus pat pavadot Mūžībā. Atspiedusies pie sienas, viņa teica - “Ir reizes, kad uznāk bailes, kad jācīnās, lai neskrietu prom. Bet ir jāpaliek.  Kādreiz esmu vienīgā, kuŗa acis viņi redz. Tad lūdzu, lai tiešām viņi manās acīs nesaredzētu bailes, bet tikai cerību, mieru – pāri visam - mīlestību.”  

Kad jebkad tik daudziem esat skatījušies acīs kā tagad, kad pandēmijas laikā tehnoloģija mūs vieno, kad nedrīkstam būt kopā. Lai paldies visiem, kas tā vieno ģimenes, draudzes, latviešu organizācijas! Arī tagad daudz tiek darīts, lai pandēmija nenozagtu Ziemsvētku prieku vai izbrīnu par to, ka  Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū!  Tas Vārds, kas ir Dievs! Un Viņa Dēls Kristus solījis palikt ar mums – vienalga, kur atrodamies, vai kādos laikos dzīvojam.

Arī šogad būs Ziemsvētki! Un lai tie jums ir Kristus gaismas apmirdzēti, skaisti, priecīgi! Kad katra acīs saredzama būtu tikai mīlestība, varbūt arī pateicība par visiem, kas nesuši svētību mūsu dzīvēm!  Caur Zoom, vai citādi!

Lai 2021. gads nes  tikai labas ziņas - vai dzīvojam Latvijā, vai tik daudzās valstīs izkaisīti!  Dievs lai  svētī un pasargā mūs, Viņš lai visiem dāvina veselību, žēlastību, drošību, mieru, taisnību, cerību – gaismu – pāri visam, mīlestību! 

Lauma Zušēvica, 

Archibīskape,

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīca pasaulē

Laikā, kad cilvēce ir neziņā un apmulsumā, visā pasaulē skan senā, bet mūžam jaunā un vienmēr dzīvā Ziemassvētku vēsts: “Redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks, jo jums šodien Pestītājs dzimis.” Šie ir svētki, kad Debesu Tēva mīlestība parādās uz  zemes, lai mūs celtu pretī dievišķai godībai. Ziemassvētkos Dievs dāvina cerību, neiedomājamu brīnumu Jēzū Kristū. Viņš nāk kā mūsu Glābējs, aicinot cilvēci piedzīvot Viņa Debešķīgo žēlastību.

Jēzus Kristus kā Dievišķais Bērns reiz piedzima Betlēmē. Bet Viņš turpina piedzimst arvien no jauna. Viņš dzimst cilvēku sirdīs - visur, kur cilvēki no sirds meklē grēku piedošanu, pestīšanu un dvēseles mieru. Viņš dzimst mūsu ikdienā, mūsu rūpēs, mūsu nemierā, mūsu sāpēs, kad redzam mūsu mīļos slimnīcās vai aiz logiem kādā veco ļaužu mītnē un neesam spējīgi no viņiem atvadīties. Viņš dzimst mūsu ticībā, cerībā un mīlestībā.

Sūtu Ziemsvētku sveicienus mūsu LELBA draudzēm, mācītājiem/-ām, draudžu locekļiem, baznīcas darbiniekiem un lūdzējiem. Visiem, kas gaida mūsu Kunga atnākšanu, es un mana ģimene vēlam svētītus un cerību pilnus Kristus dzimšanas svētkus un Dieva svētību jaunajā 2021 gadā.

Prāv. Gunārs Lazdiņš, LELBA priekšnieks