Pie krusta mirstot, nomocītais Kristus skaļā balsī sauca:  “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!” (Mt 27:46b) Vai briesmās, bailēs, terorā, cilvēku brutalitāti piedzīvojot, palīdz doma, ka arī Kristus tika naktī saņemts  gūstā, spīdzināts un mocīts, kā nevainīgs cilvēks notiesāts, ka arī Viņam tika piespriests nāves sods? Vai palīdz doma, ka Viņš mira par mums un augšāmcēlās par mums? Nezinu. Varu tikai no sirds cerēt, ka katrs, kurš tika izsūtīts, jo sevišķi bērniņi, savā sirdī juta, ka Dievs nebija viņus atstājis vai pametis, bet devās kopā ar viņiem ciešanu ceļā. 

Apustulis Pāvils māca: “raudiet ar tiem, kas raud”! (Rom 12:15b) Nemēģiniet atbildēt uz jautājumiem, uz  kuriem nav atbildes! Raudiet ar tiem, kas raud! Arī, ja bezdievju okupācijas laikā briesmīgos apstākļos cietušie jau sen miruši, neaizmirstiet viņus! Mūsu atmiņa ir viņu kapa piemineklis. Tomēr šodien, rīt un parīt, viņus pieminot, raudiet arī par tiem, kas cieš tagad - cieš līdzīgi, cieš atšķirīgi, cieš brutalitātes un varas apspiesti!

‌Arī tad, ja ne ko citu nevarat, lūgšanās dodieties pie viņiem, jo no cietušo liecībām spēcīgi atskan tas, ka ciešanās un nāvei acīs raugoties, būt vienam ir tas visbriesmīgākais. Pat tad, ja otrs blakus tev tāpat cieš un nezina - dzīvos vai mirs, tas, ka neesi viens, dod stiprinājumu. Daudz domāju par šai dienai paredzēto lasījumu no Jaunās Derības. Kristum mirstot pie krusta, blakus krustā sistais noziedznieks sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā!” Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.” (Lk 23:42-43) 

‌Tu nebūsi viens. Dievs tevi neaizmirsīs, kā Viņš neaizmirsa un neaizmirst tos, ko pieminam. 

+ Lauma

Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļo sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku: tie jau saņēmuši savu algu. Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos.

Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, lūdz savu Tēvu apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos. Kad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā pagāni; tie domā, ka savu daudzo vārdu dēļ tiek uzklausīti. Neatdariniet viņus, jo jūsu Tēvs zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs viņu lūdzat. 

Kad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji.  Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.”

Kad esi domājis par to, ka tici Tēvam, kas redz slepenībā, tad zini – tas ir Jēzus mācībā atrodamais otrais skaidrojums, lai raksturotu Dievu. Tēvs, kas redz apslēpto, ir tas Pats Dievs Tēvs, ko Jēzus pielūdza. Šis trīskārtīgi atkārtotais apzīmējums: Tēvs, kas redz slepenībā,  ir unikāls šai vietā Bībelē. Vecajā Derībā runā par Dievu kā Tēvu savai Israēla  tautai – tie ir  Viņa dēli un meitas. Psalms 103:13 skaisti salīdzina Dievu ar tēvu: “Kā tēvs žēlo savus dēlus, tā Kungs žēlo tos, kas viņa bīstas” un Daniēla grāmatas vārdi 2:22 vēsta, ka Dievs “atklāj dzīlēs apslēpto, viņš zina, kas ir tumsā, gaisma mājo pie viņa”. Tomēr nekur citur nav rakstīts, ka Viņš ir Tēvs, kas redz slepenībā.  

Tas ir kas jauns, ko mums vēl un vēl pārdomāt, kā arī tas, ka Jēzus trīs reizes  atkārto, ka šis Tēvs mūs atalgos, pat ja tas neliekas vajadzīgi vai piemēroti. Viņš neprasa, vai vēlamies to saņemt. Tā būs, Viņš mūs atalgos, jo Viņš tā vēlas! Nevienam citam nav tas jāzina, bet Tu nekad to neaizmirsīsi. Pat savā vistumšākajā, tukšākajā kambarī ieslēdzies, Tu saņēmi šo algu, šo negaidīto dāvanu. Pēkšņi Tu zināji, ka Viņš Tevi redz, dzird, saprot un mīl. Tu juti, kā tevi dziedināja un pārvērta Viņa žēlastība. Tu juti, kā Tevī ieplūda gaisma un miers, it kā Viņš Pats turētu Tevi savā mīlestības apskāvienā, un Tu zināji, ka šajā vietā Tu tomēr nebiji viens.

Bērnībā sevišķi mīļas bija tādas vietas, kur paslēpties. Ja augām daudzu bērnu ģimenē, ne vienmēr tā bija ‘tava istaba’, bet varbūt pat vieta mežā, bēniņos, lielā drēbju skapī? Gribējām, lai kaut kur mēs varētu būt pavisam vieni. Un tagad? Ja ap mums plūst bērniņu balsis vai guļamistabā izveidotajā biroja telpā skan nemitīgie datora atgādinājumi, ka atkal jādodas uz Zoom sēdi, vai ienācis epasts, ko jāatbild?.. Tiek pat ieteikts atrast vietu, kur uz mirkli aiziet no visiem un visa. Zinu, Covid-19  laikā daudzus nospiež tieši tas, ka mums bijis par daudz jāslēpjas no citiem, jābūt vieniem pārāk lielā klusumā. Šie brīnišķīgie un žēlsirdīgie Jēzus vārdi atgādina: Tēvs, kas redz slepenībā, ir klāt! Pat tava klusēšana Viņu neaizkavē tev atbildēt, jo Viņš zina, kas tev vajadzīgs, pirms tu Viņu lūdz.  

Domāju par tiem, kas pirmo reiz dzirdēja šos Jēzus vārdus. Tikai īsi pirms tam, kalna sprediķī, Jēzus bija sācis mācīt par to, kāds ir šis Tēvs, kurš mums ir klāt. Vispirms Jēzus mācīja, ka Tēvam pieder viss gods! Mūsu vienīgam nodomam vai motivācijai darīt labus darbus - vai tas būtu, kā šīs dienas tekstos - ziedojot, lūdzot vai gavējot -  jābūt, lai citi, to redzēdami, godātu Tēvu, kas ir debesīs (Mt. 5:16). Otrkārt, Jēzus atklāj, cik Viņš, mūsu Tēvs ir taisnīgs un Jēzus prasa ne mazāk no mums: “(..) es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mt. 5:44-45). Treškārt, Jēzus atklāj, ka Tēvs ir pilnīgs un, vēlreiz mums pavēl: “Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.”  (Mt. 5:48). Un vēl pāri visam, Viņš ir Mūsu Tēvs debesīs. (Mt. 6:11). Ne tikai mans, pat ne tikai Jēzus, bet mūsu visu Tēvs, kas mūs uzklausa pat apslēptās vietās un aicina kopā lūgt daudzskaitlī.

Mums Ciešanu laikā dāvinātas 40 un 6 dienas dot, lūgt, gavēt – nevis, lai kādam, vai pat sev,  ko pierādītu, bet, lai pavadītu laiku ar Tēvu un Dēlu, un Svēto Garu. Dodot, lūdzot, gavējot, nevis kā tādi, kam ir kas jāpierāda citiem. Tādēļ apslēptībā. Lai nekas nenovērstu mūsu uzmanību, neiztraucētu mūsu mieru, neaizsauktu prom no Tēva, kas redz slepenībā un zina, kas mums vajadzīgs, pirms mēs Viņu lūdzam. Kā? Kā gan nē. 

Izlūdzoties jums Tēva klātesamību un Kristus mieru, dodoties šai klusā, svētā laikā,

+ Lauma Zušēvica

Zvaigznes dienā Jāņa evģ. 8:12 pantā raksta: “Es esmu pasaules gaisma, kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”  Nepadosimies tumsībai, mūsu ceļš ir gaismas ceļš. Aicinu vienoties lūgšanās, lai atgūtu mieru un pārliecību, ka DIEVAM ir pēdējais vārds.

Cik jums draugu?  Vai katrai dienai vajag jaunus?  Protams, ka nē, bet katrai dienai Dievs caur saviem vārdiem dāvina iespēju pavadīt laiku gan ar seniem draugiem, gan ar pavisam jauniem. Ir tie Bībeles stāsti vai teksti, kas ir kā seni draugi!   Vārdus zinām gandrīz no galvas!  Ir citi, ar kuŗiem daloties aptveram, tos nekad neesam lasījuši!  

Aicinu pavadīt katru no 2021. gada 365. dienām ar kādu no Bībeles labiem draugiem!  Tie, kā enkurs, var dāvināt drošu patvērumu, vai kā spārni, mudināt mazliet augstāku mērķus sev uzstādīt, mazliet vairāk uzticēties, pat sapņot, “lidot” pāri ik dienas rūpēm un raizēm. Šie lasījumi atklās, cik ārkārtīgi dažādos veidos un caur tik atšķirīgiem cilvēkiem un notikumiem Dievs runā uz mums.  

Katrai dienai iedalīts viens teksts, kas iepazīstina ar kādu draugu no Bībeles.  Pievienoti arī jautājumi, kas spontāni radās.  Tie lai veicina pārdomāt tekstu no citas perspektīvas.  Ik pa divām nedēļām tiksimies Zoom, lai pārrunātu pagājušo divu nedēļu lasījumus!  Manu Zoom aicinājumu uzliksim  lelbpasaule.lv un Facebook lapā.  To arī izsūtīsim visiem garīdzniekiem un draudžu priekšniekiem/priekšniecēm.  Varat izvēlēties tikties piektdien,  15. janvārī , 10:00 no rīta vai arī  6:30 vakarā pēc Čikāgas laika.  Ceru, ka šie divi laiki dotu iespēju daudziem piedalīties gan ASV, gan Eiropas, gan Austrālijas māsām un brāļiem. Pārrunas būs neformālas.  Kopā varēsim izlemt, vai jāmeklē labāki laiki, vai nē.

Kādreiz visdziļākās un patiesākās pārrunas rodās kopā ceļojot.  Lai tā arī notiek mums kopā dodoties nākamā gada ceļojumā.  Kā pavadīsim laiku gaidot iespējas atgriezties dzīves ritmā?  Mums dots neizsīkstošs miera, gudrības, patiesības un taisnības avots, visos apstākļos.

Reiz Kristus mācekļiem prasīja, vai viņi domā prom doties no Viņa, kā citi bija  darījuši.

Jāņa Ērmaņa vārdi atspoguļo mācekļu atbildi: 

Dodamies!  2021. gadā lai Viņa vārdi sniedz mums svētību!

Jūsu 

+ Lauma

No sniegā atstātām pēdām grūti saprast, vai ceļotājs bija devies pretim gaismai, vai no tās nācis. Sniegā pēdas sajauktas – kā šogad ierastā dzīve.  Mūsu ģimeņu un draudžu senu tradiciju iestaigātas takas izjauktas dēļ pandēmijas un daudziem aizliegumiem.  Vai drīkstam, nedrīkstam doties uz dievnamiem, kopā piedzīvot brīnišķīgos, dievišķās gaismas apmirdzētos Kristus piedzimšanas svētkus.  Bet vai tie tādi bija Marijai, Jāzepam, ganiem? Vai arī viņiem šī nakts neizjauca ierastās dzīves ceļu?  Viņiem šis brīnums neilga tikai vienu dienu, tas pārvērta visu pasauli uz visiem laikiem. 

Svētais Augustīns mācīja:  “Mēs tuvojamies Dievam, ne ejot, bet mīlot.”  Un - “Šī ir tā mīlestība, nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.  Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.”  (I Jņ vēst. 4: 10-11).   Un pēkšņi katrs mēs kļūstam Kristus essential līdzstrādnieki. Kā gani, ko iepriekš neviens neievēroja, vai nenovērtēja, kā jaunava Marija, kuŗai daudz bija jāpārdzīvo, lai ar viņu notiktu pēc Dieva vārda. Kā neskaitāmi citi, kam viegli paiet gaŗām, kamēr tie mums ir nepieciešami. 

Kā pārgurusī slimnīcas māsiņa. Reportieris viņai prasīja, kā viņa spēj strādāt dienu pēc dienas ar tik slimiem vīrusa pacientiem, tik daudzus pat pavadot Mūžībā. Atspiedusies pie sienas, viņa teica - “Ir reizes, kad uznāk bailes, kad jācīnās, lai neskrietu prom. Bet ir jāpaliek.  Kādreiz esmu vienīgā, kuŗa acis viņi redz. Tad lūdzu, lai tiešām viņi manās acīs nesaredzētu bailes, bet tikai cerību, mieru – pāri visam - mīlestību.”  

Kad jebkad tik daudziem esat skatījušies acīs kā tagad, kad pandēmijas laikā tehnoloģija mūs vieno, kad nedrīkstam būt kopā. Lai paldies visiem, kas tā vieno ģimenes, draudzes, latviešu organizācijas! Arī tagad daudz tiek darīts, lai pandēmija nenozagtu Ziemsvētku prieku vai izbrīnu par to, ka  Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū!  Tas Vārds, kas ir Dievs! Un Viņa Dēls Kristus solījis palikt ar mums – vienalga, kur atrodamies, vai kādos laikos dzīvojam.

Arī šogad būs Ziemsvētki! Un lai tie jums ir Kristus gaismas apmirdzēti, skaisti, priecīgi! Kad katra acīs saredzama būtu tikai mīlestība, varbūt arī pateicība par visiem, kas nesuši svētību mūsu dzīvēm!  Caur Zoom, vai citādi!

Lai 2021. gads nes  tikai labas ziņas - vai dzīvojam Latvijā, vai tik daudzās valstīs izkaisīti!  Dievs lai  svētī un pasargā mūs, Viņš lai visiem dāvina veselību, žēlastību, drošību, mieru, taisnību, cerību – gaismu – pāri visam, mīlestību! 

Lauma Zušēvica, 

Archibīskape,

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīca pasaulē

Laikā, kad cilvēce ir neziņā un apmulsumā, visā pasaulē skan senā, bet mūžam jaunā un vienmēr dzīvā Ziemassvētku vēsts: “Redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks, jo jums šodien Pestītājs dzimis.” Šie ir svētki, kad Debesu Tēva mīlestība parādās uz  zemes, lai mūs celtu pretī dievišķai godībai. Ziemassvētkos Dievs dāvina cerību, neiedomājamu brīnumu Jēzū Kristū. Viņš nāk kā mūsu Glābējs, aicinot cilvēci piedzīvot Viņa Debešķīgo žēlastību.

Jēzus Kristus kā Dievišķais Bērns reiz piedzima Betlēmē. Bet Viņš turpina piedzimst arvien no jauna. Viņš dzimst cilvēku sirdīs - visur, kur cilvēki no sirds meklē grēku piedošanu, pestīšanu un dvēseles mieru. Viņš dzimst mūsu ikdienā, mūsu rūpēs, mūsu nemierā, mūsu sāpēs, kad redzam mūsu mīļos slimnīcās vai aiz logiem kādā veco ļaužu mītnē un neesam spējīgi no viņiem atvadīties. Viņš dzimst mūsu ticībā, cerībā un mīlestībā.

Sūtu Ziemsvētku sveicienus mūsu LELBA draudzēm, mācītājiem/-ām, draudžu locekļiem, baznīcas darbiniekiem un lūdzējiem. Visiem, kas gaida mūsu Kunga atnākšanu, es un mana ģimene vēlam svētītus un cerību pilnus Kristus dzimšanas svētkus un Dieva svētību jaunajā 2021 gadā.

Prāv. Gunārs Lazdiņš, LELBA priekšnieks

Bija klusa nakts, gandrīz kā apburtā skaistumā. Dievs likās tik tuvu. Nekas 9. februārī neliecināja, cik drīz vīruss ielauzīsies pasaulē un to pārvērtīs. Ieejot Adventa laikā, ap mums pandēmija, konflikti, krīzes un asākas cilvēku domstarpības vairo tumsu, maz dāvā cerību.  Kristus to atjauno, mums atgādinot: “Es esmu pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jņ 8:12) Un aug cerība pasaulē, kad dodamies no tumsa Viņa gaismā!

Gadu simteņiem ilgi šī gaisma atspīdējusi ticīgo sirdīs un dvēselēs, pat ja nācies gaidīt, izturēt pārbaudījumus, pārvarēt ciešanas. Šogad mācītājam Paulim Urdzem būtu bijusi 100 gadu dzimšanas diena.  Vācu bēgļu nometnē, 1948. gadā, kad latvieši dzīvoja lielā nedrošībā un neziņā par savu nākotni, vēl būdams teoloģijas students, izdevumā „Dzirkstele”, viņš bēgļus iedrošināja jo sevišķi šādā laikā neaizmirst, ka:

“Kristīgajai draudzei jāparāda pasaulei, kas ir patiesa kopība, ka mīlestība nav tikai tukšs vārds.  Mēs tagad redzam, cik ļoti mums tomēr šīs mīlestības trūkst. Lūgsim, lai Dievs sūta savu Garu, lai dod mums patiesu draudzi, lai dod kopību, lai dara mūs par Kristus mācekļiem, kuru pazīšanās zīme ir mīlestība. Virs zemes nav pilnības, šeit viss ir tikai pa pusei. Bet mums ir droša cerība, ka tas Kungs mūs ved pilnībai pretī…” 

Šajā Adventā daudziem varētu likties, ka viss ir tikai pa pusei. Neskaitāmiem cilvēkiem augušas rūpes par pasaules, savu un bērnu fizisko, garīgo un finansiālo veselību. Aug bailes par to, kāds būs 2021. gads. Turēsimies drošā cerībā, nenomaldīsimies tumšo domu mežā, atcerēsimies, ka mēs piederam Tam, Kurā “mājo visa Dieva pilnība miesā, un jums ir dota pilnība viņā, kas ir galva ikvienai valdīšanai un varai”! (Kol.2:9) Ne pa pusei mums ir dota pilnība Viņā! Ja ne dievnamos, tad virtuālajā pasaulē, dalīsimies lūgšanās un dziļā pateicībā Dievam, ka Viņš tik pilnīgi piepildījis savus apsolījumus! 

Pateicos Dievam par Viņa žēlastību un mūsu Baznīcu pasaulē! Pateicos Prezidijam, Virsvaldei, katrai draudzei, ka tik uzticīgi, atjautīgi un svētīgi kalpojat! Lai Dievs turpina dziedināt šo pasauli un svētī mūsu darbu! Tuvojoties Ziemsvētkiem – kā Latvijā, tā pasaulē – lai jūsu sirdis kļūtu gaišākas un cerībā atjaunotas! Novēlu Dieva mīlestības un Kristus gaismas bagātus Viņa dzimšanas svētkus!

Jūsu

+ Lauma Zušēvica

Svētais, Visvarenais, Labais Dievs!  Tu esi visur pasaulē.  Tu mājo katra latvieša sirdī un mūs vieno tautā, kas dzīvo daudzās vietās, bet vienoti lūdz: 

“Dievs, svētī Latviju!” Kaut esam spiesti distancēties, Tu māci, kā attālums zūd, Tev un citiem  tuvojoties lūgšanās. Turpini mūs svētīt, lai mēs atklātu, ko katrs varam darīt, lai vēl stiprāka augtu mūsu tauta! Piestājies jo sevišķi tuvu katrai mātei, tēvam, ģimenei, draudzei, organizācijai Latvijā un pasaulē, visiem, kas strādā un lūdz par mūsu latviešu bērniem, lai katrs izjustu, cik dārgs mantojums šī zeme, kas ir arī viņu. 

      Tu jau esi dāvājis gudrību un ar tautas mīlestību svētījis tik daudzus. Paldies! Lūdzam, turpini svētīt Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas deputātus, Baznīcas, mācību iestādes, slimnīcas,  aprūpes centrus,  uzņēmumu vadītājus un darbiniekus, lai vienotiem spēkiem atvairītu jebkādu ļaunumu! Sargi mūs no savtīguma grēka, vairo labestības un kalpošanas garu!    

     Atjauno veselību tiem, kas slimo, dod Kristus mieru un cerību, tiem, kas sēro! Pasargā tos, kas tik pašaizliedzīgi  rūpējas par citiem slimnīcās un ģimenēs sniedz atbalstu savārgušajiem! 

Paldies, Dievs, par labām ziņām, ka drīz būs vakcīna, kas palīdzēs mūs aizsargāt no ļaunā koronavīrusa. 

     Ar pateicību pieminam mūsu tautas varoņus, kas  pagātnē upurēja sevi visu. Mēs lūdzam Tavu aizsardzību tiem, kas tagad sargā mūsu tēvzemi. Iedrošini katru tapt par varoni tiem, kas saslimuši, nonākuši finansiālās grūtībās, izmisumā, bailēs, trūkumā, vai piedzīvo netaisnību un vardarbību - vienalga, lai kur arī pasaulē tie dzīvotu.  

     Dāvā drosmi un cerību ticēt gaišai nākotnei, ar visiem tās pārsteigumiem! Tu esi palīdzējis mums saprast ko jaunu katram par sevi un Tevi šajā pandēmijas laikā un arī tādēļ vēl vairāk pateicamies par mūsu ģimenēm, draugiem un piederību mūsu tautai. Ticam –  drīz varēsim kopā sanākt, lai ar vēl lielāku sirds degsmi Tev pateiktos par Tavu neizmērojamo žēlastību.  

     Dievs, svētī Latviju!  Tur, kur pašu latvju zeme zem kājām, un arī tur, kur Latviju sirdī nes tie,  kas lūgšanā dodas uz dzimtenes mājām. Āmen.

Baibas Rēdmanes foto

Meistars Ekharts rakstīja: “Ja būtu es viens tuksnesī un justu bailes, gribētu bērniņu ar mani”. (“If I were alone in a desert and feeling afraid, I would like a child with me.”) Varbūt, lai novērstu domas no bailēm, varbūt, lai saredzētu visu caur bērna acīm, kā kādreiz, jeb varbūt tāpēc, ka dziļi sirdī zinām, ka paši kļūstam drošsirdīgāki, ja ir kāds, kas paļaujas uz mums. Šajā pandēmijas, ekonomijas un politisko krīžu pilnā, bailīgā, trauslā laikā, kad liekas - ap mums daudz kas plīst, kā kristāla vāze, lūdzu, kaut katram būtu kāds, kam turēt roku!

Tomēr tik daudziem vairs nav, kam roku sniegt, un pandēmijas dēļ arī liegts to darīt, bet, paldies Dievam, ir Kam lūgt: “Pie rokas ņem un vadi, Kungs, mani pats”. Šie vārdi daudz, jo daudz dziedāti dziļi iemīļotā korālī. Tas atskan priekos un bēdās, kristībās, iesvētībās, laulībās, skolās, aprūpes namos un kapsētās. To no galvas pie sevis skaitām klusā naktī, vai vēl tumšā rīta stundā, kad nakts liekas pārāk gara.

Korālis tulkots neskaitāmās valodās, tā autore ir baltvācu dzejniece Julie von Hausmann. Viņa piedzima 1825. gadā Rīgā un mira 1901. gadā Igaunijā. Julie von Hausmann dzīves laikā gan pati daudz slimoja, gan arī gādāja par savu slimo tēvu. Leģenda vēsta, ka Julie von Hausmann uzrakstīja lūgšanu “Pie rokas ņem un vadi” tūliņ pēc tam, kad, sasniedzot misiju, kurā kalpoja viņas saderinātais, viņa uzzināja, ka mīļais ir nupat miris. Viņa tā arī nekad neapprecējās.

Lai nāk, kas nākdams, ir Kāds, kas pie rokas ņems un mīlestībā vadīs, lai mēs nonāktu arī šī laika ‘otrā pusē’. Turi cieši, Kungs, mūsu rokas, un tās nekad neatlaid, jo “tik Tavā žēlastībā sirds klusa top”.

Lai Dievs svētī!

+ Lauma

Sveicu Jūs Reformācijas svētku dienā - 2020. gada 31. oktobrī ar ziņām, ka notikusi vēsturiska pārmaiņa. Sinodālā balsojumā LELBāL nolēma mainīt savu nosaukumu, lai tas patiesāk atspoguļotu mūsu darbību. Gadiem jau esam ne tikai ārpus Latvijas vai diasporā, bet arī Latvijā!  Jau 2010. gadā tika dibināta mūsu Rīgas evaņģēliskā draudze un darbojās Rīgas Reformātu-Brāļu draudze. Pamazām atvērās vienas durvis, otras, un ar mums kopā pulcējās tie, kuri pie mums atrada savas garīgās mājas. Atsaucoties aicinājumam, 2016. gadā Rīgā notika LELBāL Latvijas iecirkņa dibināšanas dievkalpojums. Mārtiņš Luters ticēja, ka Baznīca nedrīkst nonākt stagnācijā, tai jābūt kustīgai un gatavai pārveidoties jaunos apstākļos, vajadzībās.    

Otrā pasaules kara un bezdievīgu komunisma briesmu dēļ trimdā ārpus Latvijas nonāca daļa no Latvijas ev. lut. Baznīcas. 1944. gadā Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas archibīskaps Teodors Grīnbergs bija spiests atstāt dzimteni. Savas vadītās Baznīcas darbu viņš turpināja, līdz ar daļu Latvijas tautas nonākot Vācijas bēgļu nometnēs. Arī toreiz vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi spieda vairākas reizes mainīt Baznīcas nosaukumu, lai tas atspoguļotu reālo situāciju, ka daļa no pirms kara vienotās LELB tagad atradās ārpus Latvijas. Pa gadiem bijām gan LELB Trimdā, gan LELBāL. Nonākot pasaules četros kontinentos, latviešu bēgļi dibināja draudzes, cēla dievnamus, veica Kristus misijas darbu un neaizmirsa savu pienākumu aizlūgt par dzimtenē dzīvojošajiem brāļiem un māsām. Lūgšanas pārvērtās darbos, kurus Dievs svētīja! 

Kopā ar citām Baznīcām sadarbosimies, lai pasaulē vairotos Kristus miers, taisnība, patiesība un mīlestība Dieva dotā, vienmēr radošā un pārradošā Gara spēkā!  

Angļu valodā būsim: Latvian Evangelical Lutheran Church Worldwide (LELCW); 

vācu valodā: Lettische Evangelisch Lutherische Kirche Weltweit (LELKW); 

krieviski:  Латвийская Eвангелически Лютеранская Церковь в Мире (ЛEЛЦМ).   

Lūdzam ar mums labāk iepazīsties, apmeklējot mūsu mājas lapu: www.lelbpasaule.lv

Mainot mūsu nosaukumu, neesam zaudējuši savu iepriekšējo identitāti, bet esam apliecinājuši, kas mēs jau esam un ceram vēl būt! Viss savā laikā! Reiz nedrošā, baiļu pilnā laikā - 1947. gada Reformācijas svētkos, mācītājs Dr. Kārlis Bilzens latviešu bēgļus iedrošināja: “Pasaule izjūt fizisku un garīgu tukšumu, tuksneša stāvokli.  Bet, Jēzus arī tagad savā debesu realitātē iet cauri pasaulei.”  Un vēl šajā pandēmijas, nemiera pilnajā, smagajā laikā, Viņš iet cauri pasaulei un mēs - Viņa pēdās! Paļausimies! 

Jums izlūdzamies Reformācijas svētku prieku, ticības spēku, cerību un Dieva svētību! Vienosimies lūgšanās un cits citam palīdzēsim dzīvot un kalpot Dievam par godu! Dosimies pretī gaišai nākotnei ar prieku un pateicību par to, kas bijis, ir, un kas vēl būs!  

Archibīskape Lauma Zušēvica

LELBPasaulē Virsvalde