CIEŠANU LAIKA LĪDZCEĻOTĀJI
Ciešanu laika sešās nedēļās vairākās draudzēs notiek īpašas Bībeles stundas, pārrunas, kas palīdz iedziļināties šī laika nozīmē un dod iespēju garīgi augt. Aicinu arī šogad turpināt šo svētīgo tradīciju vai to no jauna izmēģināt! Ceru, ka šie sagatavotie materiāli varēs palīdzēt iedziļināties Svētajos rakstos ceļā uz Lieldienu rītu.
[...]
Katrai nedēļai sagatavots īss apraksts par kādu no Bībeles cilvēkiem, kas kalpoja laikmetā, kurā viņi dzīvoja. Tie atsaucās uz Dieva aicinājumu turpināt Viņa valstības celšanas darbu. Atzīmēti Bībeles teksti ko lasīt. Kādreiz ar ‘*’ norādīšu uz to, ka Bībeles zinātnieki ir pacēluši kādu jautājumu, ko mums vajadzētu zināt, bet kas nemaina teksta nozīmi mūsu centienos izprast kalpošanas sūtību Svētajos Rakstos. Katras nedēļas svētdienai būs izraudzīti teksti, kuri apliecina, ka itin neviens cits tik pilnīgi neatklāj ko nozīmē kalpot, kā mūsu Pestītājs Jēzus Kristus.
Bībelē ir tik daudz ticības varoņu - Dieva izredzēto, par kuriem diezgan daudz esam mācījušies un viņu darbus labi pazīstam, bet ir arī tie, par kuriem maz ko esam dzirdējuši, bet kas kritiskā brīdī un veidā atsaucās Dieva vai Kristus aicinājumam un uzticīgi kalpoja. Labi ir atcerēties varoņus, kā arī labi ir vismaz mazliet iepazīt tos Dieva vīrus un sievas, kuri nebija ‘zvaigznes’ , bet kuru devums tomēr nesa svētību citiem.
Pateicos Tijai Abulai par šī darba tehnisko noformējumu un visu viņas darbu! Sagatavojot šo projektu, man ļoti palīdzēja 2003. gadā Latvijas Bībeles Biedrības izdotā 1965. gada izdevuma revidētais Bībeles teksts, jo tajā parādījās palīgmateriāli no Good News Bible, the Living Faith Bible, the Good News Study Bible, The Bible Dictionary, The Interpreter’s Dictionary of the Bible, The Expositor’s Greek Testament un citi komentāri. Lai Dievs svētī jūsu svētceļojumu un kalpošanu Bībeles kalpu pavadībā!
“Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad ar to spēku, ko Dievs piešķir, lai visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu. Viņam lai pieder gods un vara mūžu mūžos.” (I Pēt. 4:10-11)
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un cerībā, ka Dievs svētīs katru dienu šī gada Ciešanu laikā. Kristus miers lai pilda sirdis un tās svētī ar Viņa žēlastības un mīlestības atjaunojošo spēku!
+ Lauma Zušēvica
Archibīskape
2019. gada 6. martā
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
APUSTULIS PĀVILS
Gavēņa laika pārdomās un lūgšanās dodamies līdzi Pestītājam Viņa dzīves ceļā, zinādami stāsta iznākumu. To nezināja mācekļi. Jēzus vārdi par Viņa paredzētām ciešanām un nāvi ir tik patiesi un mums atgādina, ka kaut Viņš bija Dieva Dēls, Viņš bija arī cilvēks. Viņš saprata, ko nozīmē kalpot Dievam. Viņš mācīja, ko nozīmē izprast savu uzdevumu un neatkāpties no tā piepildīšanas, lai cik tas maksātu.
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 12: 27 - 33
Cerams, ka daudz zinām par Apustuli Pāvilu. Šoreiz, lasot viņa vārdus, ceru, ka tie palīdzēs izprast to kalpošanas veidu, kas pastāv visgrūtākajos apstākļos. Dibinot pirmās kristīgās draudzes un rakstot savas vēstules, Apustulis Pāvils, pildot savu uzdevumu, daudzkārt cieta. Viņš mira kā Kristus asins liecinieks Nērona vajāšanu laikā, 64. vai 65. gadā.*
Pasaulē vēl ir valstis, kurās aizliegts brīvi pielūgt Dievu un dzīvot kristīgu dzīvi. Piedzīvojot jebkādus pārbaudījumus, Pāvila vārdi var stiprināt, jo tie atklāj noslēpumu,- viņa spējām izturēt, nepadoties un kļūt citiem par iedvesmu.
* Vairākas tradīcijas min, ka Pāvilam nocirta galvu, citas tikai min, ka viņš mira kā moceklis. Jaunās Derības zinātnieki debatē arī par to, kad tieši uzrakstītas Pāvila vēstules, tomēr vairākums piekrīt, ka tās, droši vien, rakstītas starp 49. un 57. gadiem. Domas dalās arī par to, kuras vēstules Pāvils pats uzrakstīja, kuras tika rakstītas viņa vārdā. Pirmajos gadu simteņos rakstīt otra vārdā nozīmēja rakstītam vārdam piešķīrt lielāku autoritāti un bija pagodinājums tam, kura vārdā tika rakstīts.
P: Rom. 12:1-5; 14:7-9
O: II Kor. 6:1-10
T: II Kor. 11:22-33
C: Kol. 1: 24-29
P: Gal. 6:2-10
S: Kol. 4:7-18
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
ĀRONS
Jēzus teica: “…Es esmu no debesīm nācis, lai darītu nevis, ko Es gribu, bet grib Tas, kas mani sūtījis.” (Jņ. 6:38) Pildot sava Tēva gribu, Jēzus kļūst par paraugu visiem, kas sevi un savu gribu neieceļ pirmajā vietā, bet ar savu kalpošanu veicina otra kalpošanu.
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 6: 27 – 40; 14:12-13.
Ārons bija Mozus brālis.* Šonedēļ iepazīsimies ar viņa stāstu. Ir domāts, ka Ārons dzīvoja ap to laiku, kad Ēgiptē valdīja Ramzess II. Tas būtu no 1290.-1244. g. pirms Kristus. No sākuma Ārons bija uzticīgs un ļaunā faraona priekšā drošsirdīgi runāja. Liekas, ka garajā ceļā tuksnesī, viņš sagura un aizmirsa savu uzdevumu, tautai palīdzot celt zelta teļu. Mozus viņu izglābj no nāves soda. Viņa ticība tiek atjaunota un viņš turpina kalpot kā Israēlas pirmais augstais priesteris.
* Viņa kalpošana bija Mozus ‘ēnā’. Viņa uzdevums bija runāt Mozus vietā.
P: II Mozus gr. 4:10-17
O: II Mozus gr. 4:27-31
T: II Mozus gr. 7:1 -6
C: II Mozus gr. 16:1-2;9-15
P: II Mozus gr. 24:1-2; 28:1-3
S: II Mozus gr. 32:1-7
Vai Tu vari runāt kāda cita vārdā? Varbūt dievkalpojumos lasot Svētos Rakstus, varbūt aprūpes namā, slimnīcā, vai apgrūtinātā ģimenē - kļūstot par otra balsi vai atbalstītāju? Vai tas, ka Āronam Dievs piedeva tik lielu grēku un atļāva viņam turpināt kalpot pie altāra Tev palīdz atbrīvoties no sajūtas, ka varbūt neesi pietiekami labs, zinīgs, ticīgs, pacietīgs, mīļš?
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
RUTE
Tajā naktī, kad Jēzus tapa nodots, Viņš ne tikai pirmo reizi ar mācekļiem dalījās Svētā Vakarēdiena mielastā, Viņš patiesā pazemībā mācekļiem mazgāja kājas.* Un tad Viņš sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis? Jūs mani saucat Mācītāj un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo Es tas esmu. Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums būs cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai Jūs darītu, kā es jums esmu darījis.” (Jņ. ev. 13:12-15)
*latīniski vārds pavēlēt ir ‘mandate’. No šī vārda nāk Zaļās Ceturtdienas nosaukums angliski: “Maundy Thursday”, diena, kad Jēzus pavēlēja sekot Viņa pazemīgās kalpošanas priekšzīmei.
Svētdienas teksts: Jņ. 13: 16 – 17
Rute dzīvoja Israēlas tautas soģu laikmetā, kas bija starp 1210. un 1030. gadu pirms Kristus. Viņa bija sveštautiete, moabiete, kas bija precējusies ar Israēlieti, kurš vēlāk nomira. Rutes gatavība palikt un gādāt par Naomiju, savu mirušā vīra māti, ir slavējama. Būtu labi arī vērst uzmanību uz Naomijas atjautību un ticību. Vēlāk stāstā Israēlietis Boāss ievēro Rutes teicamo kalpošanu un pats nolemj gādāt par Ruti. Rute kļūst par Boāsa sievu un Ķēniņa Dāvida ciltsmāti. (Mat.ev.1:5-6)
P: Rutes gr. 1:8 - 13
O: Rutes gr. 1: 16 - 18
T: Rutes gr. 2:1 - 7
C: Rutes gr. 2: 8 - 12
P: Rutes gr. 2: 15 - 23
S: Rutes gr. 4: 13 - 22
Vai tava kalpošana spējusi iedvesmot vēl kādu? Vai citu vērojot pats esi gribējis mēģināt vairāk no sevis dot?
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
ANNA (HANNAH*)
Pie Kristus krusta stāvēja Jēzus māte, svētā Marija. Viņas ciešanas varam tikai iedomāties, tik dziļa bija viņas mātes mīlestība. Bija reize, kad Jēzus māte un brāļi gribēja Viņu redzēt. Jēzus atbilde atklāj Viņa kalpošanas izpratni: pat ģimenes attiecības neietekmē Viņa uzdevumu sludināt Dieva valstību. Jēzus teica: “Mana māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.” (Lūkas ev. 8:21) Dieva valstībā izveidojam jaunas ‘ģimenes‘ attiecības, kuru raksturu nosaka visu gatavība arvien pilnīgāk kalpot Dievam.
Svētdienas teksts: Lūkas ev. 8: 19 - 21
Anna dzīvoja priestera Ēļa laikā un ļoti ilgojās kļūt par māti. Skumjās viņa neēda un daudz raudāja; viņas sāpes kāpināja citu sievu nežēlīgā kaitināšana par viņas neauglību. Lūdzot pēc bērniņa, viņa Dievam apsolīja, ka to novēlēs tam Kungam, ja Viņš to viņai dotu. Tā arī notika un Samuēls piedzima. Anna neaizmirsa savu solījumu. Viņas dziedātā slavas dziesma atbalsojās Marijas ‘magnificatā.’ Anna neaizmirsa savu dēlu un viņam augot, katru gadu uzšuva jaunas drēbes. Lielos un mazos veidos šī māte uzticīgi kalpoja savam bērnam un savam Kungam.
*Annas vārdam sākumā un beigās angliski parasti pievieno burtu ‘h’, lai atspoguļotu ebrēju valodas izburtojumu. Vārds ‘Hannah’ nozīmē piemīlība, angliski: “grace/gracious”.
P: I Samuēla gr. 1: 1 – 6
O: I Samuēla gr. 1: 7 – 11; 17 – 19
T: I Samuēla gr. 1: 20 – 28
C: II Samuēla 2: 1 - 10
P: Lūkas ev. 1: 46 - 55
S: II Samuēla 2: 18 – 21; 26; Lūkas 2:52
Vai pat vasaras brīvdienās atrodam iespējas kalpot – uzklausot Dieva Vārdu un tad to ‘darot’? Vai kā Anna spējam Dievam kalpot, savus bērnus sagatavojot Viņa darbam? Izsekosim ne tikai viņu fiziskām vajadzībām, bet arī garīgajām, ka tie aug piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. Kas par svētīgu kalpošanu!
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
SAMUĒLS
Jēzus teica: “…Kas mani sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa ev. 8:29) Jēzus bija nepārtrauktā komunikācijā ar savu Tēvu. Lūgšanās pavadītais laiks Jēzu stiprināja un atklāja Dieva gribu, to, kas Dievam labpatika. Lūgšanas palīdz saskatīt, uztvert vai nojaust* katras mūsu darbības motivāciju un piemērotību. Tā Jēzus māca pārbaudīt kalpošanu.
* labs vārds šim ‘ieraudzīšanas’ procesam angliski ir “discernment.”
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 8: 25 32
Samuēlam dotais vārds nozīmē: “Izlūgts no Dieva” vai “Dieva sadzirdēts.” Viņš patiešām bija mātes izlūgts no Dieva un visu mūžu Dievam kalpoja, uzklausot Tā pavēles kā priesteris, soģis un pravietis. Dieva vadīts, Viņš izraudzīja Israēlas pirmos ķēniņus, Saulu un Dāvidu. Tautai viņš mācīja, ka tās liktenis būs atkarīgs no tās uzticības Dieva derībai un, ka Dievs pasargā no ienaidniekiem tos, kas Viņam uzticās. Līdzīgi Jēzum, Samuēls lūgšanās kalpoja kā savas tautas starpnieks ar Dievu. Viņš apsola: “…Es jūsu labad piesaukšu To Kungu.” (I Sam. 7:5)
P: I Samuēla gr. 3: 1 – 10; 19
O: I Samuēla gr. 7: 3 – 6
T: I Samuēla gr. 8: 1 – 10
C: Psalms 33: 12-22 un Psalms 93
P: I Samuēla gr. 9: 26 – 10:1
S: I Samuēla gr. 16: 1, 4 - 13
Vai esat aizlūguši par Latviju un tiem, kas tai kalpo Latvijā un ārpus tās? Samuēla dzīve liecina, cik svētīga var būt tāda kalpošana.
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
TOMS
Jēzus dažreiz atbildēja uz jautājumu ar jautājumu. Tā Dieva Dēls kalpoja, lai atklātu jautātāja īsto motivāciju, vai savu būtību, vai arī, lai atmodinātu ziņkārību un vēlmi jautātājam pašam tālāk meklēt pēc atbildēm. Vai jautāšana nav meklēšanas sastāvdaļa? Saņēmuši atbildes, varam tālāk kalpot.
Svētdienas teksts: Mateja ev. 7: 7
Vai esi kādreiz klusējis cerot, ka ‘kāds’ uzdos to jautājumu, ko Tev nav drosmes prasīt? Tādos brīžos ceram uz tiem, kas kalpo un mūsu vietā jautā, pat Dievam, meklējot pēc dziļākām, vai skaidrākām atbildēm. Tāds taujātājs bija māceklis Toms. Par viņu dzirdam Baltā svētdienā. Vienīgi Jānis savā evaņģēlijā apraksta notikumu, kura dēļ Toms ieguva apzīmējumu: „Neticīgais Toms”.* Viņš tomēr bija bijis gatavs kopā ar Jēzu doties pretī nāvei . Vienā Jāņa evaņģēlija tekstā Toms centās noskaidrot Jēzus vārdu dziļāko nozīmi tad, kad citi klusēja. Vēlāk viņš gan apšaubīja citu mācekļu liecību; kad Jēzus viņu aicināja pārbaudīt to, ko citi teikuši, Toms iesaucās: „Mans Kungs un mans Dievs!” (Jņ. 20:28) Viņa vēlākā kalpošana kristīgai Baznīcai ir neapšaubāma. Baznīcai vajadzīgi arī tādi Kristus kalpi, kuru ticības meklējumi, jautājumi, pat šaubas un izaicinājumi, palīdz citiem garīgi augt.
*Angliski Tomu nosauca par: “Doubting Thomas.” Šaubīties var katrs, un tas, ka Toms galu galā ticēja un apliecināja Jēzu ir skaidrs. Agrā kristīgā Baznīcā tika stāstīts, ka Toms aizceļoja līdz Indijai un tur nodibināja draudzi un vēlāk mira martīra nāvi. Vairāki dokumenti ir rakstīti viņa vārdā, arī Koptu Toma evaņģēlijs, kas nav Jaunās Derības kanonā, izmanto apmēram pusi no sinoptisko evaņģēliju tekstiem. (t.i., Mateja, Marka un Lūkas)
P: Jāņa ev. 20: 24 - 29
O: Jāņa ev. 11: 5 - 16
T: Jāņa ev. 14: 1 - 6
C: Marka ev. 9: 16 - 24
P: Apustuļu darbu gr. 2: 29 - 39
S: Jāņa ev. 3: 1 - 12
Ja esi klusējis, tad zini, tieši tavs jautājums varētu būt tas, kas atver sapratni otram. Uzdrīksties! Jautā, jo arī tā Tu vari kalpot un augt ticībā!
Publicēts 12|03|2019
Archibīskape
Lauma Zušēvica
AICINĀJUMS LŪGŠANĀS BŪT NOMODĀ UN LŪGT PAR VENECUĒLAS TAUTU
Mīļās māsas un brāļi LELBĀL,
Mūs informēja LELBA austrumu apgabalā
ievēlētais Dienvidamerikas referents Guntars Gedulis, ka 23.
janvārī ir plānotas masīvas demonstrācijas visā Venecuēlā protestējot pret
Maduro, pieprasot pārejas valdības
izveidošanu un brīvas vēlēšanas. Viņš
tālāk informēja par notikumiem, kas noveduši līdz šim solim. Kā zemāk varat lasīt, rītdien arī citās
valstīs pulcēsies, lai atbalstītu tautu, kas nonākusi kritiskā stāvoklī.*
[...]Šajā tik ļoti liktenīgā dienā aicinu
lūgšanās būt klāt mūsu Karakasas Augšāmcelšanās draudzes locekļiem Venecuēlā,
Guntaram Gedulim, prāv. Gunāra Lazdiņa ģimenes locekļiem, kas tur dzīvo un noteikti
aicina mūs lūgt par visu Venecuēlas tautu, kas ilgstoši smagi cieš dēļ
represīvās un viņu mokām vienaldzīgās valdības.
Lūgsim, lai demonstrācijas nestu
iecerētos rezultātus, bez brutalitātes un asins izliešanas.
Apustulis Pāvils reiz iedrošināja
kristiešus Efesā: “Nepiedalieties neauglīgos tumsības darbos, bet gan atmaskojiet tos! Ko nepaklausīgie slepenībā dara, par to ir
kauns pat runāt, bet viss atmaskotais gaismā top redzams, jo viss, kas gaismā
redzams, ir gaisma.” (5:11-14a). Vēstuli
noslēdzot Pāvila vārdi aicina mūs lūgt un turklāt atklāj kādos apstākļos viņš
atrodās: “Ar lūgšanām un aizlūgšanām lūdziet Dieva Garā ik brīdi! Esiet pastāvīgi nomodā un nepārtrauktā
lūgšanā par visiem svētajiem, un arī par mani, lai Dievs man dotu īstos vārdus,
kad man jāatdara mute, lai drosmīgi sludinātu evaņģēlija noslēpumu. Kā vēstnieks es to sludinu, važās kalts; lai
tad esmu bez bailēm, kā man tas pienākas.”
(6:18-20)
Mīļās māsas un brāļi Venecuēlā - lai
Dievs jūs svētī un pasargā, ka tiekat Svētā Gara stiprināti un vienoti Kristus
mierā, lai arī jūs varētu būt bez bailēm, kā arī jums pienākas. Lūgšanās būsim nomodā par jums!
Jūsu
+ Lauma
*Notikumi
ir sekojošie:
5.janvārī - Asamblēja ievēlēja jaunu
priekšēdi, deputātu Huanu Guaidó, 35.g.v. inženieru, kas ir atsājis tautā ļoti
positīvu iespaidu
10. janvārī – Maduro uzsāka savu jauno
prezidentūru, ko vairums valstu uzskata par nelegālu, jo maija vēlēšanas
nesekoja attiecīgajiem priekšrakstiem.
(Klāt vija tikai Bolivijas, Kubas, Salvadoras un Dividosetijas (!)
prezidenti, OPEPa ģenerālsekretārs, Belīzes ekonomikas ministrs, Sankristobalas
un Nieves ministru presidents, Turcijas viceprezidents, kāds aktivists Lumumba
no Kongo demokrātiskās republikas, kā arī delegācijas no Belīzes,
Dienvidāzijas, Īrijas, Baltkrievījas, Krievījas, Alzherijas, Dienvidāfrikas).
(valdības ziņu avoti).
14. janvārī – Asambleja paziņoja, ka
uzskata Maduro valdību par nelegālu, un ka spēkā ir satversmes 233, 333 un 350
panti. Iznāk tad, ka Asamblejas
prezidentam tagad ir jākļūst par pagaidu valsts prezidentu, un ka viņam ir
jāizsludina brīvas vēlēšanas.
Pēc tam pagājušajā nedēļā sākās tautas
sapucles (“cabildo”) vairākās iekšzemes pilsētās, sapulci Marakaibo
apspieda. Guaidó ir redzēts runājam
vairākās sapulcēs. Sapulces patlaban
turpinājās, un trešdien, 23. janvārī tad nu ir paredzēta masveidīga
demonstrācija pa visu zemi, un ir izziņoti koncentrācijas punkti. Bet ja aptjaujām ir taisnība, un ja, piem.,
tiešām 8 no katriem 10 karakasiešiem protestēs, tad jau visas malas būs
pilnas. Protesta akcijas ir izziņotas
daudzās valstīs un var atvērt sekojošo lapu, lai redzētu, cik plašās tās ir
paredzētas internacionālā līmenī. Skat. venezolanossiempre,
wordpress.com. (Tajā pat var
redzēt, kur pulcēties ārzemēs,) Tauta
šais nedēļās ir radušas lielas ceŗības, ir notikušas visādas pārrunas, arī
sarunas ar militāriem, lai neseko Maduro valdības pavēles, negāžās ļaudīm
virsū, drīzāk, vēršas pret nelegālo valdību.
Publicēts 23|01|2019
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Kristus gaisma Adventā, Ziemsvētkos un 2019. gadā
Reiz pirms 70 gadiem, neparastā vietā un laikā, skolotājs Eicēns
latviešu bērniem bēgļu nometnē par Ziemsvētkiem brīnišķīgi mācīja: “Ja no rīta
es pie sava loga sniegā redzu pēdas, tad domāju: naktī kāds ir garām gājis,
vīrietis vai sieviete, liels vai mazs. Bet visu es nevaru pateikt: vai viņš ir
bijis jauns vai vecs, labs vai ļauns, vai mans draugs vai ienaidnieks. Tamdēļ
viņš man jāredz, man ar viņu jārunā, man viņu jāpazīst… tā Dievs aicina Viņu
saredzēt Kristus Bērnā, Viņa Dēlā… jo, kā vēstule ebrejiem māca: šinīs pēdējās
dienās Dievs uz mums ir runājis caur savu Dēlu… te Viņa vaiga un godības
atspīdums.” Viņa vaigs mums dziļi sirdī rakstīts. Nebūtu mēs Jēzu Kristu
pazinuši, Dievs mums būtu palicis apslēpts.”
[...]
Gaismā grūti ko paslēpt. Adventa laikā un Ziemsvētkos
pasaulē aug gaisma ap mums un mūsos. Baznīcās atskanēs Dieva vēsts: “Tauta, kas
staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē,
atmirdzēs gaisma.” (Jes. 9:1) Atskanēs Dieva mīlestības vēsts, ka mums dzimis
Pestītājs, kas ir Kristus, tas Kungs! Un, kad no silītes Betlēmē izstaroja šī
svētā, svētīgā gaisma, tā lauza nakts tumsu un viscietākās cilvēku sirdis.
Bet ne toreiz, ne arī tagad visi izvēlas sekot šai
gaismai. Kas dod spēku nožēlot grēkus, izlīgt vienam ar otru, piedot otram un
sev? Vēl pasaule cīnās, dzīvo tik daudz Dieva bērni bez gaismas, kas dziedina,
dāvina mieru, prieku, visu, kas nes dzīvību. Kristus teica: “Es esmu pasaules
gaisma; kas seko man, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma!” (Jņ.
8:12) Neviena svecīte nespēj līdzināties šai Ziemsvētku dāvanai! Šī dzīvības
gaisma liek doties kā gudriem vīriem pa citu ceļu pie tiem, kam vēl jādzird
Prieka vēsts. Ceturtā gadu simtenī Baznīcas tēvs Atanāzijs rakstīja: “Viņš
kļuva par to, kas mēs esam, lai mūs pārvērstu par tiem, kas Viņš ir!”
Loģiski iznāk, ka mēs, kas esam Viņā, esam arī gaisma!
Tādēļ nav vienalga, kā mēs tagad izturamies. Mūsu gaisma spīd, gaiši vai tumši,
un rāda citiem, kas mēs esam, bet vēl patiesāk – rāda ceļu uz Dievu, kuram vien
pieder gods un mūsu pateicība. “Kas mēs esam” – ir jautājums, kas nodarbinājis
mūsu Baznīcu sevišķi spilgti 2018. gada laikā. Esam nonākuši dziļi sāpīgos
konfliktos ar LELB. Kā tas var būt, kāds prasīs? Mēs visi lasām tos pašus
Svētos Rakstus un pielūdzam to pašu Pestītāju, bet tik atšķirīgi kādreiz
atbildam uz būtiskāko jautājumu – ne “kas mēs katrs esam”, bet “kā Viņš mums
katram atklājies savā vārdā un aicinājumā”. 119. psalma 105. pants atgādina,
kur mums vajadzētu atkārtoti meklēt gaismu tālākam ceļam: “Tavs vārds ir
gaismeklis manām kājām un gaisma manām takām!” Lai tā gaisma vada mūs un svētī
mūs, ieejot 2019. gadā!
Ticēsim, lūgsim, paļausimies, jo, kur divi vai trīs ir
sapulcējušies Viņa vārdā, tur Viņš sola būt klāt, kas ir mūsu miers, mūsu
gaismas un mīlestības avots. Ģimenēs, draudzēs, sanāksmēs lūgsim cits par citu,
bet arī vēl vairāk par tiem, kas vēl dzīvo tumšās, aukstās vietās un nav
ieraudzījuši ne Viņa pēdas, nedz gaismu savās dzīvēs, vai tik smagi cietuši
dabas katastrofās, ugunsgrēkos, plūdos, briesmās, ka jūt – vairs nav nākontes,
nedz cerības! Dzejolī “Ziemassvētku gaisma” Elza Ķezbere atgādina: “Ko cilvēks
ceļ un saliek, viss drūp; zūd laiks un miņa. Tik viena gaisma paliek – tā
Mīlestības ziņa”.
Tā
Dieva Mīlestības ziņa ir tava, ko tālāk dot! Kas pasauli padara gaišāku arī
tam, kas tavās pēdās iet. Pateicos jums katram, kas esat mūsu Baznīca – kas
strādājat, gaismu izstarojot savās draudzēs, ģimenēs, skolās un pildot
uzticētos amatus! Vai varat iedomāties, ka tieši pareizā laikā, vietā un veidā
jūs kādam esat Kristus gaisma?! Jūs kādam esat Kristus! Tā ir Mīlestības ziņa!
Latvijas
Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā no
sirds novēlu jums katram gaišus, priecīgus, Kristus mīlestības svētītus
Ziemsvētkus! Līdz ar jums lūdzu, lai Dievs mūs visus vada un svētī 2019. gadā –
Latvijā un ārpus tās! Viņš lai vairo Kristus gaismu pasaulē un pasargā mūs no
ļauna! Dievs ir nomodā kā Jāzeps, sargājot Dieva gaismas svētīto Kristus Bērnu.
Nomodā esam arī mēs! Jūsu + Lauma
Publicēts 20|12|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
2018. gada Ziemsvētkos
Dieva mīlestība, Svētā Gara sadraudzība
un Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar mums visiem. Āmen.
“Viņš
nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet cik Viņu uzņēma, tiem
Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.” (Jāņa ev. 1:11-12)
Mīļā LELBA, pieņemsim
Dieva vārdu ne tikai ar ausīm, bet arī ar sirdi!!!
[...]Mīļais Dievs,
dāvā mums Savu Svēto Garu,
ka vārds, ko esam dzirdējuši,
nonāktu līdz mūsu sirdīm,
ka mēs, Tavus vārdus uzklausīdami,
tos pieņemam un tiem ticam,
par tiem priecājamies un tajos rodam
mierinājumu tagad un mūžīgi.
Sludināto
vārdu dzirdēja daudzi – citi paklausījās un neuzņēma, citi uzņēma – un saņēma
varu kļūt par Dieva bērniem. Kas par neiedomājami lielisku stāvokli: Nabaga
cilvēks, nespēcīgs un grēcīgs, dzird par Jēzu, sāk Viņam ticēt un kļūst par
Visuvarenā Dieva bērnu! Dievs bezgala lielais un majestātiskais, kļūst tik tuvs
kā tēvs.
Uzņēma –
neuzņēma, šī izšķiršanās iet cauri visai vēsturei. Ir mainījušās varas,
mainījušās tradīcijas, bet Kristus vienmēr ir palicis tas pats.
Ziemsvētku
vēsts liecina, ka Dieva mīlestība ir lielāka par vislielāko tumšumu un naidu
zemes virsū. Viņa mīlestība kliedē šaubas un dod atbildi gan šīs dzīves, gan
mūžības jautājumiem. Dieva labā vēsts atskan: “Nebīsties, jo redzi, es jums
pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs
dzimis.” Pat vistumšākā dzīves brīdī – nebīsties, jo tavs Pestītājs ir tev
klāt! Šī tiešam ir Dieva Labā vēsts!
Atgriezīsimies
atkal pie Dieva un Viņa svētā vārda, un lūgsim Dievu, lai Viņš piedod mums mūsu
kļūdas un dod mums jaunas sirdis, kas kalpo Viņam īstā, dzīvā ticībā un dedzīgā
Kristus mīlestībā.
Mīļā LELBA,
tas, ko dodam no savas dzīves Kristū un no Kristus dzīves mūsos, vienmēr
bagātina, iedvesmo un ceļ. Betlēmē Dzimušais ir visa labā un katras svētības
avots, ieskaitot šo jauno posmu LELBAs dzīvē. Dāvināsim sevi Viņam, lai šis
avots neizsīkst mūsos.
Vēlu
visiem svētītus, dziļa un cildena prieka pilnus ZIEMSVĒTKUS! Un lai Svētais
Gars Jūs vada un pasargā tā Kunga 2019. gadā!
Prāv. Gunārs
Lazdiņš, LELBA priekšnieks
Publicēts 20|12|2018
Prāvests
Gunārs Lazdiņš
18. novembra sveiciens draudzēm
Latvijas simtgades gaidās top
bērnu sveicienu māksla
Laikrakstā “Latvietis” lasām, ka
“2018. gada 10. oktobrī Latvijas Republikas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī
viesojās Šizuokas prefektūras Bērnu slimnīcā Japānā, lai nogādātu Latvijas
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu zīmējumus…
[...]Košie, dzīvespriecīgie zīmējumi, kas tapuši Latvijas simtgades gaidās, ir Latvijas bērnu sirsnīgs veltījums Šizuokas slimnīcas bērniem, novēlot drīzu atveseļošanos. Šizuokas bērnu slimnīcas direktors Kisaburo Sakamoto un vēstniece bija vienisprātis, ka šādi krāsaini, sirsnīgi zīmējumi sniedz bērniem pozitīvas emocijas un palīdz atveseļoties. Tāpat Japānas bērniem veidojas labāka izpratne un interese par Latviju, raugoties uz to ar Latvijas bērnu acīm.” Kas par vienreizēju velti!
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā aprūpē bērniņus no visas Latvijas. Vai, Latvijas simtgadi atzīmējot, varētu kas svarīgāks būt, kā izlūgties veselību, Dieva svētību, mīlestību un drošu nākotni katram tās bērnam? Kā mazajai Evelīnai, kas rakstīja: “Kad zīmēju uz dēļa, es domāju par nākotni. Kādas debesis būs nākotnē?”
Uz mirkli raudzījos uz Latviju caur viņas acīm. Zīmējumā debesīs parādās gan zvaigznes, gan mākoņi, gan balons ar trīs sirdīm. Varbūt šīs zvaigznes viņai atgādināja tās, kas Latvijas klusā naktī debesis piepilda un liek cilvēkam izbrīnā apklust, un tomēr cerēt, ka Dievs saklausīs katru lūgšanu. Vai tādas debesis nodrošinātu Latvijas nākotni? Vai varbūt tādas, kur parādās balti, gandrīz vai priecīgi mākoņi, kas, šķiet, vēsta – tuvojas gaiša, cerīga nākotne, ne tumšas, vētrainas dienas. Un balons ar trīs sirdīm? Debesis bez mīlestības nav iedomājamas, ja Latvijai gribam novēlēt nākotni, kurā gribētos dzīvot.
Trīs baloni lika domāt par apustuļa Pāvila vārdiem: “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība!” (I Kor.13:13) Kādēļ mīlestība ir tā lielākā? Jo tā ir Dieva mīlestība, un tik liela, ka no tevis tā prasa tikai kā dāvanu to saņemt. Ticība, jā, tā tevi ved tuvāk Pestītājam; cerība – tā tevi uztur svētceļojumā un dāvina iedvesmu. Bet Dieva mīlestība? Tā tevi pārvērš par šīs mīlestības tālāk dalītāju! Pēkšņi tu vairs nespēj sev vienam to taupīt! Kā Dievs nespēja. Varbūt tādēļ tā ir vispilnīgākā, lielākā, svētākā Dieva velte?!
Domājot par nākotni un Latviju tās simtgadē, lūgsim līdz ar Evelīnu, lai Latvijas nākotnes debesis nestu mieru – kā naktī klusā zvaigžņu sega – un pateicības pilnu prieku debesīs, sveicot baltos mākoņus saules apmirdzētās dienās! Lūgsim, lai debesis virs Latvijas nākotnē būtu ticības, cerības un mīlestības svētītas!
Lai Dieva senie vārdi svētī Latviju, tai vēstot: “Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – Es došu jums nākotni un cerību!” (Jer. 29:11) Caur bērna acīm lai šī nākotne taptu par svētību debesīs kā virs Latvijas, tā ārpus tās – visur, kur latvju tauta dzīvo, tic, cer un mīl! Malu malās izkaisīti, kā Evelīnas zīmējums māca, mēs tomēr visi esam zem vienas debess un mums visiem viena nākotne! Paldies, Evelīna! Lai tev tikai labas dienas un prieks, sagaidot Latvijas simtgadi!
No sirds apsveicu arī jūs – ikvienu mūsu Latvijas 100. dzimšanas dienā! Dievam pateicos par tiem, kas reiz dziļā ticībā, cerībā un mīlestībā īstenoja neatkarības ieceri! Viņi no sevis deva visu, lai vēl 100 gadus vēlāk mēs viņiem un viņu bērnu bērniem dotu apsolījumu lūgt un kopā strādāt, lai tuvumā un tālumā – kur vien latvju tauta pulcējas – debesis arī nākotnē vēstītu: “Dievs ir svētījis un svētī Latviju!”
+ Lauma, archibīskape, LELBāL
Publicēts 15|11|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
AICINĀJUMS ZIEDOT FLORENCES CIETUŠAJIEM
Mīļās māsas un brāļi!
Lietus ūdens turpina celties dienvidu un ziemeļu Karolīnās, kur plosās orkāns Florence.
Diemžēl vairāk nekā 30 cilvēki ir miruši šīs nopietnās vētras dēļ un tūkstošiem cilvēki ir
atstāti bez elektrības vai pajumtes. Vajadzība pēc palīdzības ir liela!
[...]LELBA aicina ziedot un atbalstīt mūsu māsas un brāļus Karolīnās šajā grūtā laikā! Visus
ziedojumus LELBA tālāk nosūtīs “Lutheran Disaster Response” kā kopīgu ziedojumu.
Ziedojumus var sūtīt tieši uz LELBA, memo: “Florence”
1385 Andrews Ave, Lakewood, OH 44107
Žēlo mani, Dievs, žēlo mani – mana dvēsele tveras pie tevis,
un tavu spārnu ēnā es patveršos, kamēr posts paiet. Es saucu visaugstajam Dievam, Dievam,
kas visu man piepilda! Psalms 57:1-2.
Lai Dievs vada un pasargā!
LELBA pārvaldes priekšnieks
Prāvests Gunārs Lazdiņš
LELBA Informācijas nozares vadītājs
Mācītājs Dāgs Demandts
Publicēts 21|09|2018
Vēstule no archibīskapes Laumas
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
No sirds ceru, ka Dievs jūs ir svētījis ar iespēju atspirgt no darba slodzes un baudīt vasaru. Zinām, ka ne visiem šis ir bijis skaists laiks. Lūgsim par tiem, kas Kalifornijā, Zviedrijā un Grieķijā smagi cieš dēļ tik spēcīgiem dzīvību un dabu apdraudošiem ugunsgrēkiem! Lūgsim arī par Latviju, jo Kurzemē deg meži un lielais karstums daudziem nes nelabvēlīgas sekas! Atcerēsimies: “Ja viens loceklis cieš, visi citi cieš līdzi; ja viens loceklis tiek pagodināts, visi citi priecājas līdzi.” (I Kor. 12:26) Mēs varam palīdzēt, ja kāds ir cietis.
[...]Lūgsim arvien par mūsu draudzi Aizputē, un jo sevišķi 8. augustā! Todien būs apelācijas instances tiesa lietā starp LELB un Aizputes Sv. Jāņa draudzi. Lai Dievs stiprina mācītāju Vari Bitenieku, draudzes vadību un visu draudzi, kas tik ļoti daudz centušies, lai nezaudētu savu dievnamu! Dievs lai vada un svētī! Tāpat turpināsim lūgt par mūsu Liepājas Krusta draudzi, mācītāju un vadību.
Pēc plenārsēdes daudz bija ko domāt, vēl vairāk ko lūgt pateicībā Dievam par mūsu Baznīcu un katru tās Virsvaldes un Revīzijas komisijas locekli. Kad pirms daudziem gadiem Latvijā sākās atdzimšanas un atjaunošanās kustība, mēs tik ļoti Dievam pateicāmies, jo Viņš tieši tajā laikā mūs bija aicinājis dziļāk un pilnīgāk iesaistīties kopīgā darbā, lai atjaunotos cerība un iedvesmotu visu mūsu Baznīcu.
Vai tāds laiks varētu atkārtoties? Mūsu gatavība atjaunot sadarbības padomes darbu vismaz radīs iespēju atsāk sarunu ar LELB. Dievs lai dod, ka mēs atrastu, kā vienoties Kristū, lai mēs kopā veiktu savu īpašo aicinājumu un sevišķo misiju kalpot latviešu tautai! Dieva vārds atgādina: “Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un kas vēl būs, tas arī jau ir sen bijis, jo Dievs atjauno nereti arī jau sen pagājušo.” ( Māc. 3:15) Un mazliet vēlāk Mācītājs iedrošina un mūs mudina: “No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” (Māc. 11:6) Lai Dievs svētī!
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā,
+ Lauma
Foto: Baiba Rēdmane
Publicēts 04|08|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
LELBA statement on family separation
The
Latvian Evangelical Lutheran Church in America (LELCA) and its congregations
across the U.S. are appalled by the fact that 2,000 + children have been
separated from their families at the US-Mexican border under the US governments
“zero tolerance” policy. This policy leads to children being separated from
parents caught illegally crossing the border.
Members
of our congregations arrived from Latvia in the US after WWII as immigrants,
seeking the freedom and refuge that the United States promised. The separation
of children from their families offers no promise of freedom or refuge.
[...]
Tearing
children away from their parents who have made an incredibly dangerous journey
in the hope of freedom is very cruel and traumatic to these families. LELCA
expresses its deepest concern about this inhumane practice and urges the
Justice Department to stop this policy of separating families.
Let
us remember the words of Paul in the letter to the Romans: “Love your neighbor as yourself. Love does no
harm to a neighbor. Therefore love is the fulfillment of the law.” Romans 13:9-10
In
God’s love we join with all of our Latvian
Lutheran congregations around the world to pray for the children and families
who are suffering under this policy.
Rev. Gunars Lazdins
President
Lauma Zusevics
+ Archbishop
Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad
Rev. Dag Demandt
Director of Communications
Publicēts 18|06|2018
Kad mūsu piemiņa ir aizvesto un zudušo vienīgais piemineklis
Daudziem šī diena būs kā visas citas, bet latvietis tai nedrīkst paiet garām bez lūgšanām. Mūsu latvju tautai 14. jūnijs nedrīkst kļūt par tikai "vēl vienu dienu". Kas tad pieminēs tos, kas tai dienā un dienās pēc tam piedzīvoja teroru, ārprātu, nāvi, nežēlību?! Man reiz prasīja: “Kāpēc vēl ik gadu pulcējāmies svētbrīdī pie aizvesto pieminekļa? Ir taču pagājuši tik daudz gadu, un arī dievlūdzēju skaits kļūst arvien mazāks.” Patiesība, bet vajag jau tikai divus, lai Pestītājs būtu klāt un uzklausītu lūgšanas, ko vēl čukst tie, kuru sirdis gatavas vēlreiz skumt, arī lai neaizmirstu, kā līdzi just. Spēja līdzi just ir pretspēks apātijai, kas ir reāls apdraudējums pasaules mieram. 14. jūnija piemiņas brīži ir arī pretspēks aizmirstībai, un tā ir bīstama.
Tādēļ vēlreiz aicinu šodien neaizmirst, bet kopā sanākt un, ja vien tas neiespējams, tad domās līdz aizceļot pagātnē un uz mirkli līdzi just tiem latviešu bēgļiem, kas pēc sešiem gadiem 14. jūnijā pulcējās Sillenbuchas baznīcā un dziedāja:
[...]
Par tiem, kas projām dzīti no mūsu tēvzemes,
Dievs Tēvs, mēs Tevi lūdzam no sirds un dvēseles,
Lai savos sāpju ceļos tie kaut cik remdētos...
Iet viņi svešos ceļos un sāpju dzelmēs grimst;
Bet daudziem nāves ēnā sirds gurdā pukstēt rimst,
Lai tiem, kas paliek turpu, Dievs vieglas smiltis dod;
Bet tie, kas pārcietuši, lai ceļu pie mums rod.
Ieskatieties mākslinieces Laisteres tikai pirms trim gadiem tapušajā gleznā! Viņas sirds arī nevarēja šo dienu aizmirst! Katram šis tēls nozīmēs ko citu, man no vagona lidojošie tauriņi liek augšup celties pateicības lūgšanām, ka Kristus ir Augšāmcelšanās un dzīvība, nāves uzvarētājs, cietējs, kas spēja un spēj līdzi just katram, kas nav Viņa aizmirsti. Nekad! Mums nav jāskumst kā tiem, kam nav cerības! Lai Dievs svētī jūs atceroties, lūdzot, pieminot, sirdis atverot līdzjūtībā un arvien drošākā paļāvībā Kristum, kura mīlestība nekad nebeidzas, bet vieno mirušos un dzīvos!Kad mūsu piemiņa ir aizvesto un zudušo vienīgais piemineklis.
Pateicos Ap. Linkolnas draudzei par atsūtīto pagājušā gada Tautas sēru dievkalpojuma lapiņu.
Publicēts 15|06|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Sveicam mūsu mīļo Archibīskapi Laumu ordinācijas 40. gadadienā!
Ko rakstīt šādā dienā, kad visas domas ceļo uz brīdi, kad nelaiķis Arch. Arnolds Lūsis mani ordinēja? Tik viens vārds skan caur visām domām: paldies! Paldies Dievam Debestēvam, Pestītājam Jēzum, kalpošanas iedvesmotājam Svētajam Garam!
Paldies par Baznīcu, kas reiz saredzēja manī to, ko kādreiz pati nespēju! Paldies par mana aicinājuma apstiprinājumu un nepārtraukto atbalstu manai kalpošanai! Paldies par katru iespēju būt kopā un mācīt, sapņot, kopā kalpot ar visu mūsu Baznīcu Kristus mīlestības un žēlastības spēkā!
[...]
Paldies par draudzi, kas jau 30 no 40 gadiem ir ar savu ticību un darbiem apliecinājusi, cik patiesi Dievs Svētais Gars dzīvu dara visu un visus!
Zinu - bez draudzes lūgšanām, ticības, padomiem, atbalsta un sirds siltuma es nebūtu varējusi kalpot ne tikvien draudzē, bet arī plašāk mūsu Baznīcā. To darbu neizmērojami svētīja laba sadarbība ar Tiju Abulu. Ja sāktu visu vārdus minēt, neviens vairs nelasītu, tādēļ lūdzu no sirds, kaut Dievs dotu katram zināt, cik daudz jūs cienu un mīlu un pateicos par kopā nokalpotajiem gadiem!
Zinu - bez draudzes lūgšanām, ticības, padomiem, atbalsta un sirds siltuma es nebūtu varējusi kalpot ārpus tās. Ja sāktu visu vārdus minēt, neviens vairs nelasītu, tādēļ lūdzu no sirds, kaut Dievs dotu katram zināt, cik daudz jūs cienu un mīlu un pateicos par kopā nokalpotajiem gadiem!
Paldies par jums, manām amata māsām un amata brāļiem! Kas par žēlastību kopā ar jums un visiem, kas ir mūsu māsas un brāļi Kristū, kopā strādāt Baznīcā, kopā lūgt, Dievu slavēt un teikt dievkalpojumos, konferencēs, nometnēs! Priekos un bēdās esam bijuši un būsim kopā. Iedomājos, cik laimīga es esmu - jau 40 gadus darīt to, kas nes sirdī tādu prieku un izraisa, jā, rūpes un kādreiz raizes, bet vienmēr pateicības pilnas lūgšanas par iespēju tā dzīvot, ka darbs neliekas kā darbs! Viss, viss ir žēlastība.
Paldies par ģimeni - gan to, kas ir ap mani, gan par to ģimenes daļu, kas jau debesīs! Ar Ivaru kopā pavadīti 38 no šiem 40 gadiem. Bez viņa atbalsta es nebūtu varējusi tā kalpot un kopā izaudzināt abas brīnišķīgās meitas! Tagad klāt ir viņu dzīves draugi un mazbērniņi, kas piešķīruši neizmērojāmu svētību visai dzīvei. Paldies!
Šodien Dieva priekšā ar dziļu pateicību un mīlestību pieminu manu mīļo mammiņu un papu, kā arī neskaitāmos mūžībā aizgājušos brāļus un māsas Kristū. No garīdzniekiem, kas toreiz 4. jūnijā bija ap mani, Dieva mierā aizgājuši Arch. Arnolds Lūsis, prāv. Laimdots Grendze, prāv. Kārlis Birznieks, māc. Jurjāns un māc. Kārlis Briedis. Paldies, ka mūsu Baznīcā vēl kalpo prāv. emer. Ivars Gaide, kas mani iesvētīja un iesaistīja tik pilnīgi draudzes dzīvē!
Šajos 40 gados man ir bijusi tā iespēja ticības svētceļojuma beigās būt klāt neskaitāmiem Dieva bērniem. Viņi visi un katrs manā sirdī atstājuši neizdzēšamas pēdas. Viņi tik daudz man ir mācījuši un palīdzējuši augt. Paldies...
Lūdzu un domāju par rītdienu un to, kas vēl būs. Zinu, ka tikai visi kopā, kas esam LELBāL, varēsim gan izveidot, gan sasniegt nākāmo gadu darbības mērķus. Kaut Dievs dotu mums vienotības Garā cits citam Kristus mīlestības un žēlastības spēkā un Viņa patiesības vadībā palīdzēt celt tālāk Dieva valstību te - virs zemes, kur vēl tik daudzi nav atklājuši, kāds Viņš ir, kas viņu Radītājs, Pestītājs un Svētdarītājs! Viss, viss lai nes godu un slavu Dievam un pateicību Jēzum!
Mīlestībā Viņam par katru dienu, ko Viņš žēlastībā dāvinājis...
https://www.facebook.com/LaumaZusevica/posts/570040006730541
Publicēts 05|06|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica