God knows each of their stories.  He sees behind all the masks we wear.  The ones we put on to protect others during the pandemic, and the ones that try to hide our fears, worries and anxieties. All we are is seen by the One who inspired David to write in the first five verses of his 139 th psalm:

Sensing His hand of blessing upon us changes everything.  He remains with us as we face the frightening, concerning news of so many crises.  Since we know we can’t escape the reality of life at this time, or make it go away by hiding, let us do what we can - turning to Him in prayer, keeping up the conversation with Him in everyday actions.  Yes, even as we put on our masks.  

I share the World Council of Churches published prayer written by Rev. Dr. Richard Bott.  I thank God for inspiring him to write so beautifully, as his words  transform the very tangible action of putting on our masks into a sacred conversation with our Triune Lord.

May the prayer bless you and strengthen your faith, as Christ’s peace  grants you courage to peek through your hands with less fear, sensing God’s abiding love and care. Truly, may it be so.

  + Lauma Zusevics 

IV klase sadalījās piecās vienībās, pie katras grupas vadītāja aizceļoja viens lācītis. Jauniešu uzdevums bija izgatavot lācīšiem apģērbu, lai, šādi saposti, tie aizceļotu pie trīs bērniņiem Latvijā, kas dzīvo valsts sociālās aprūpes centra filiālē “Rīga” (tautā dēvētā par Kapseļu ielas namu) un diviem jauniešiem, kam, sasniedzot 18 gadu vecumu, bija jāpāriet zu valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Iecava”. Gan bērniņi, gan abi jaunieši ir ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. IV klases audzēkņi bija informēti par to, kas viņu apģērbtos lācīšus saņems. Par to paldies arī māc. Dr. Dacei Skudiņai, kas kopā ar LELBĀL ir izveidojusi īpašu misijas projektu “Dzīvības ceļš”! Caur šo projektu ir vairojušās iespējas mums kā Baznīcai iesaistīties šo bērnu dzīvēs un apliecināt gan pašiem bērniņiem, gan tiem apbrīnojamajiem cilvēkiem, kas par viņiem mīlestībā gādā, ka Dievs viņus mīl! Esmu droša, ka iknedēļas svētbrīžos prāv. emer. Kārlis Žols to vēsta gan ar vārdiem, gan bez! LELBĀL Misijas fonds atbalsta viņa kalpošanu Kapseļu ielā. Paldies Tijai Abulai par visu palīdzību! 

Kad saņēmu jauniešu ietērptos lācīšus, lai sūtītu tos saņēmējiem uz Latviju, varēju manīt, ar kādām rūpēm un prieku viņi lācīšu apģērbus gatavojuši. Sevišķi uzrunāja kartiņās ierakstītie vēlējumi. Jauniešu vērtīgais darbs vairoja viņu prieku un, es ceru, atļāva viņiem izprast, ka daudz vieglāk var pārvarēt skumjas domājot par to, kā otru iedrošināt un iepriecināt. Bērniņi un jaunieši, kas saņems lācīšus, visu savu mūžu pavada it kā karantīnā, distancēti no ārpasaules. Lācīši dodas pretim viņiem, samazinot šo attālumu. Lai Dievs svētī lācīšu ceļojumu! Paldies IV klase!

+ Lauma Zušēvica

Kungs Jēzu, dziedini tos, kam sāp, kas saslimuši ar ļauno Covid-19 vīrusu, tos, kas cieš no tā vai citu slimību sekām! Stāvi klāt ģimenēm un bērniem, jauniešiem, kuru dzīves smagi izmainījušās pandēmijas dēļ!  Neļauj mums aizmirst to, ka mums jāturpina ar žēlsirdību būt klāt tiem, kas ir vientuļi, tiem, kuri ir ar daudziem gadiem svētīti, bet ne vairs ar daudziem draugiem! Palīdz atrast darbus, tiem, kas tos zaudējuši! Tu zini, cik ļoti viņi jūtas kā nedrošības vētrā mētāti. Esi mūsu miers, lai spējam citus mierināt un Tevis dotajā mīlestībā atjaunot cerību! 

  

Dievs Svētais Gars, Tu, kas dzīvu dari katru, iedrošini  arī mūs! Palīdzi neiekrist izmisumā vai vienaldzībā tik daudzu grūtību un pārbaudījumu priekšā!  Sargi savu Baznīcu visā pasaulē! Vairo Gara augļus visās pasaules valstīs, lai taisnība un patiesība vairotos līdz ar mīlestību starp mums visiem! Lūdzam, lai deg tikai tās liesmas, kas sirdis atjauno un garu paceļ pāri visām grūtībām. Palīdzi katram sevī saskatīt gan savu nespēku un grēku, gan Tavu Garu, kas iedrošina nepadoties ļaunumam - tam ļaunumam, kas vairo naidu, cilvēkus šķeļ un apdraud! 

Kungs, palīdzi mums vienmēr paļauties uz Tevi un pateikties, ka Tu esi Dievs, kurš ir allaž atrodams! Tu mūs pilnīgi pazīsti visos sīkumos un mēs tagad uzticam Tev visu savu dzīvi, līdz pat tās pašai sīkākajai daļiņai. Paldies, ka Tu esi bijis, esi tagad un būsi mūsu drošais patvērums, mājvieta, ko nekāda vara nespēs mums atņemt nekad! Āmen.  

Mīļās māsas un brāļi Kristus mīlestībā! Ja kāds no jums šobrīd paši piedzīvojat ugungrēku radīto postu un esat apdraudējumā, vai arī kādi jums zināmi draudzes ļaudis ir tieši apdraudēti, pārcieš neziņu un postu, lūdzu rakstiet vai zvaniet man (pastorlauma@gmail.com vai 414-241-4752), lai varam Baznīcas kopības atbalstā palīdzību rast, kur tas vajadzīgs! 

+ Lauma

  Kurus tekstus Dieva vārda sējēji todien izvēlējās?  Vēl nebija beigušās rūpes par nākotni, par Latviju, par to, vai pietiks ko ēst, kur strādāt, kur iegūt augstāko izglītību latvju tautas bēgļiem. Iedomājos, ka abi aicināja paļauties Dievam, uzticēties Viņa žēlastībai, gādāt par cietējiem, neaizmirst savu piederību Kristum un savai tautai. Viņi uzticējās, ka jauniešu sirdīs sētās sēklas nesīs gara augļus, un tā bija. Gandrīz visur, kur latviešu bēgļi nonāca, vispirms tika dibinātas draudzes, kas pulcējās dievkalpojumos.  

Varētu būt, ka šogad daudzās vietās Pļaujas svētki nenotiks kā parasti. Ļaudis ir ļoti norūpējušies par vīrusa sekām, kā arī par to, ka jāsargā sava un līdzcilvēka veselība, atturoties no ierastās dzīves paražām.  Arvien noteiktāk tiek pieprasīti dažādo problēmu risinājumi un sabiedrības drošības nodrošināšana. Laikā, kad daudzi kļūst pesimistiski par nākotni, iedomājos, ko mums varētu pateikt tie jaunieši, kas dzīvoja 1945. gadā, tādā nedrošībā un tik haotiskā laikā?  Ka bija tik svētīgi draudzes priekšā Dievam solīt “būt uzticīgiem līdz nāvei”, kalpot Kristum un Viņa Baznīcai!  Šādi viņos auga sētās ticības sēklas.  Tās auga līdzcilvēku lūgšanu pavadītas, tās Dieva Gars pasargāja, audzināja, tajā Dieva patiesība dīga, plauka un nesa ticības, cerības un mīlestības augļus. Un tiešām tā tas bija!  To apliecina mūsu Baznīcas vēsture!

Pļaujas svētkos pateiksimies Dievam par visiem, kuri visdažādākajos apstākļos – turpināja sēt.  Līdzīgi, kā toreiz, kad māc. Osvalds Gulbis un māc. Augusts Kalnājs, kuri nonāca ASV Ņujorkā un Milvokos un tur kalpoja draudzēs, kurās arī es kalpoju un ar pateicību manīju viņu abu kalpošanas augļus. Noteikti arī viņi gadu gaitā sprediķoja par šo Kristus līdzību, atgādinot, lai mūsu sirdis taptu par labu zemi, kuŗā varētu augt ticības sēklas. Pestītājs caur šo līdzību mudina, lai neļaujam pasaules rūpēm un bēdām mūsu sirdis nocietināt un dzīves kārdinājumiem mūs aizvilināt prom no Dieva.

Varbūt kāds no lasītājiem todien bija klāt Kemptenē un varētu dalīties? Rakstiet man!  pastorlauma@gmail.com.  Gribētos dzirdēt jūsu atmiņas, varbūt kā dziedājāt skaistās lūgšanas vārdus:  

Nav zināms, kas ir šo vārdu autors, bet zinu, ka māc. Osvaldam Gulbim Dievs bija dāvinājis dzejnieka spējas. Viņam tobrīd bija 35 gadi, māc. Kalnājam 37! Abus vēl sagaidīja gan bargi vēji, gan grūti pārbaudījumi. Abi turpināja sēt līdz mūža beigām - katrs savā pilsētā, tomēr vienoti Viņā, kas ir šo sēklu Devējs. Iedomājos, varbūt ka viņu draudzēs ASV bija klāt arī no tiem, kas todien Kemptenē iesvētīti?

Mums ir tik daudz, par ko pateikties šajos Pļaujas svētkos – vai to darām savā mājā, dievnama kopībā vai tiekoties virtuālā pasaulē.  Dievs mūs  nav atstājis, bet turpinājis gādāt par mums!  Arī caur citiem, kam paldies sakām!  Viņu darba un gādības dēļ mums netrūkst ēdiena.  Strādāsim arī mēs, lai nevienam nebūtu jācieš ne no fiziskā izsalkuma, ne no garīgā.  Gadu simteņiem Dievs Vārdu sēklas ‘izšķērdīgi’ sētas, bet to skaits nav samazinājies! Vēl sējējiem ir ko sēt! Un tā ir Kristus žēlastības un Dieva mīlestības dāvana!  Sēsim, lūgsim, uzticēsimies, pateiksimies Viņam, kas arvien dod kā sēklas, tā augļus! 

Viņš lai svētī, pasargā un iedrošina!  

+ Lauma Zušēvica, 

Arhibīskape

Pandēmijas laiks daudziem izjauca dzīves ierasto ritmu un licis pārbaudīt ieradumus, kurus automātiski esam atkārtojuši jau gadiem ilgi. Roboti funkcionē pēc citu iestādīta plāna, robotiem vienalga, cik reizes tu saņem ‘robocall’, kas tev mēģina ko pārdot. Ar laiku mēs atpazīstam ‘robo zvana’  numuru un to vai nu ignorējam, vai nobloķējam. Bet, ja ‘robo zvana’ uzstādītājs no visas sirds deg par ‘savu lietu’? Agrāk vai vēlāk, tas mūs atkal atradīs. 

Mateja ev. 15:21-28 stāsta, ka Jēzus nonāca Tiras un Sidonas apvidū, tātad, ārpus Israēlas. Viņu atrada kanaāniešu sieviete, slima bērniņa māte. Atkal un atkal viņa kliedza un lūdza, lai Jēzus apžēlotos par viņu un slimo meitiņu. Sievietes sirds dega mātes mīlestībā. Kaut nebūdama Israēliete, viņa nepieļāva iespēju no lūguma atkāpties. Pat mācekļiem, šķiet, kļūst viņas žēl un lūdz Jēzum tai palīdzēt.  Vai mums liekas, ka Viņš pārāk automātiski atbild?  Ka Viņš “vienīgi sūtīts pie Israēla tautas pazudušajām avīm,” tā atkārtojot tautā pieņemto Pestītāja darbības plānu? Vienādi vai otrādi, šī atbilde arvien nepārliecināja neatlaidīgo māti, kas vēl dedzīgāk lūdza: “Kungs, palīdzi man!” 

Viņa atbilde skan tik skarba: “Nav labi bērniem domāto maizi nomest sunīšiem.” Un tomēr māte neklusē, bet kāda spēka iedrošināta, atjautīgi turpina sarunu: “Jā, Kungs, bet sunīši ēd druskas, kas nobirst no viņu kungu galda.” Dažādi rakstīts par šo sarunu, kādēļ Jēzus tik pazemojoši un sev neraksturīgi uzrunāja māti. Lasiet atkal un atkal! Iedomājieties iespēju, ka, Jēzus balss skanēja apgrūtināta, ka Viņa acis mirdzēja žēlsirdībā, ka, dzirdot mātes atbildi, Jēzus pat izbrīnā dziļāk ievilka elpu un atbrīvoti, varbūt pat ar smaidu, vēstīja: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela. Un ne tikai viņa, bet drīz vien arī neskaitāmi citi! Jo Jēzus, paldies Dievam, arī nebija robots, bet Dievs un cilvēks ar sirdi, kura pārplūda žēlsirdībā, taisnprātībā un mīlestībā.

Pēc šīs sarunas Jēzus devās uz Galileju. Labās ziņas par Viņu bija paskrējušas Viņam pa priekšu.  Pie Viņa kājām tika nogādāti neskaitāmi dažādu tautību slimnieki, un Viņš tos visus dziedināja. Un ļaudis izbrīnā “slavēja Israēla Dievu.” (Mt 15:31b) Vai starp tiem bija kanaāniešu māte? Varam tikai minēt un viņai pateikties par viņas ticību, par viņas pārliecību, ka, galu galā, žēlsirdība uzvarēs! Arī mūsu dzīvēs! Lai nāk kas nākdams, turpināsim lūgt ticībā, ka Dievs darīs veselu šo pasauli, ko arī Viņš mīl! Pats Jēzus mācīja: “Lūdziet, tad jums taps dots!” Un kaut arī īsti negribam kļūt par ‘robo’ zvanītājiem, kanaāniešu mātes piedzīvojums liecina, ka kādreiz arī tā patiesi ir labi! Un jo sevišķi tad, kad Jēzus uzreiz neatbild tā, kā paši iedomājāmies, labi būtu. Varbūt pārbaudīs mūs, mudinās mūs no jauna izvērtēt,  kas sevī būtu ‘jāpārprogrammē’, lai arī mūsu dzīvēs žēlsirdība uzvarētu. Visās attiecībās! Gan ar Dievu, gan vienam ar otru! 

 

Jāskrien. Zvana telefons. Iespējams, ‘robo zvans’. Varbūt šoreiz atbildēšu. :) Kristus mīlestībā, lūdzot līdz ar jums, neatlaidīgi,

+ Lauma

We acknowledge and regret the existence of racist violence, individual and systemic racism and racial injustice present in our world. As Christians, we must not be silent and we will call out and combat these evils and fight for justice and peace!

The Latvian people have experienced many more years of oppression than freedom. Though our histories are different, we will work together to achieve the same unalienable and equal rights for all. We acknowledge that with the Emancipation Proclamation and the Thirteenth Amendment slavery was abolished, but sadly Black people were only beginning their journey to freedom.

After the recent horrific acts, we cry out together with our Black brothers and sisters “How long, O Lord?”. As we pray for God’s help and guidance, we are committed to the following Action points:

● Develop deeper relations with diverse communities of faith.

● Partner and support the work of organizations that combat racial injustice. 

● Support elected officials working towards social and racial justice.

● Develop and implement a Bible Study focusing on anti-racism and loving our neighbors unconditionally. 

● Learn and engage beyond our comfort zone, understand our privilege on the road to reconciliation.

We believe that all humans are created in the image of God . Therefore, we pray we are granted the understanding and strength to actively fight racism, to help our neighbors to transform our communities from those devastated by fear, misunderstanding, and violence into peaceful and vibrant communities. We as a church recognize that this work will be ongoing and are committed to this journey until justice prevails. 

Endorsed by:

Lauma Zusevics

‌The Rev. Gunars Lazdins

‌The Rev. Dr. Daira Cilne

‌The Rev. Dr. Sarma Eglite

‌The Rev. Anita Varsberga-Paza

‌The Rev. Davis Kaneps

‌The Rev. Dr. Dace Skudina

‌The Rev. Dags Demandts

‌The Rev. Aija Graham

‌The Rev. Dr. Kristine Suna-Koro

‌The Rev. Edgars Petrevics (+ died a week after endorsing this statement)

‌The Rev. Dace Zusmanis

‌The Rev. Ilze Kuplens-Ewart

Pastor, St. Andrew’s Latvian Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto

‌The Rev. Ilze Larsen

‌The Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs

‌The Rev.  Aiva Rozenberga-Drummond

‌The Rev. Girts Grietins

‌The Rev. Roberts Franklins

‌The Rev. Ojars Freimanis

‌The Rev. Janis Ginters

‌The Rev. Linda Sniedze Taggart

‌The Rev. Gija Galins

‌The Rev. Gundega Puidza

‌The Rev. Dr. Anita Gaide

‌The Rev. Ivars Gaide

1948. gadā, Vācijas bēgļu nometnē, Latvijas ev. Lut. Baznīcas Virsvalde, archibīskapa Dr. theol. T. Grīnberga vadībā,  izdeva grāmatu “Gaisma Tumsībā”. Grāmatā katrai dienai tika dots savs Bībeles pants. Vēlāk, kad 14. jūnijs pārtapa par Tautas sēru un Aizvesto piemiņas dienu, tai tika izvēlēts cits Bībeles teksts, lai vēl pilnīgāk varētu iedrošināt daudz cietušo sirdis. Citēju mācītāja Valda Mežezera vārdus, kas rakstīti zem šai dienai izmeklētā Bībeles panta:

“Tiešām, mana dvēsele ir klusu uz Dievu, no Viņa nāk man pestīšana. Tiešām, Viņš ir mans akmens kalns un mans pestītājs, mans patvērums, ka es daudz nešaubīšos.” (Ps 62:2,3)

“Tanīs brīžos, kad domājam par savas dzimtenes traģēdiju, Latvijas vārds mūsu dvēselēs kļūst asarām  nenodzēšama uguns.  Kas var aizstāt mūsu mātes un tēvus, māsas un brāļus, ko ļauna vara aizrāva no mūsu vidus baigajā gadā,  kas var aizstāt kritušos tēvuzemes varoņus, un beidzot – kas var aizstāt mūsu dzimteni, no kuŗas esam izdzīti, kurā tagad “uz katras zemes pēdas asa sāpju puķe zied”?

Kas var mūs tad pilnam mierināt?  Vienīgi Dievs, un līdz Viņam varam pacelties, ja mums kā psalmistam “dvēsele ir klusa uz Dievu,” un tāds stāvoklis sasniedzams, kad mūsos rodas atziņā, ka arī par likteni – personīgo un tautas – un visas cilvēces traģēdiju lielāks ir Mūžīgais Kungs, uz kuru varam paļauties kā uz akmens kalnu pārvērtību pilnajā dzīvē.

Kad es Dievu apzinos kā savu patvērumu, kā savu izpestītāju pat vistumšāko notikumu jūklī, tad es par Viņu nešaubos, mana dvēsele patiesi spēj palikt klusa, un manī mīt Dieva bērna paļāvība, spēks un miers.  Lai Dievs šīs dāvanas bagātīgi piešķir, kad nomāc pārdomas par Latvijas upuru dienu, dzimtenes Golgātu.”

Varam tikai iedomāties, cik viņa domas toreiz nesa svētību, bet vēl šodien viņa vārdi mūs uzrunā un iedrošina. Paldies Dievam, mēs nepiedzīvojam tādas traģēdijas kā toreiz - 1941. gadā un vēl ilgi pēc tam piedzīvoja mūsu latvju tauta.  Bet mums liekas, visa pasaule ap mums tik strauji pārvēršas, ka daudziem ir bailes, neziņa, dziļas raizes par nākotni. Aug nepacietība,  ilgas pēc taisnības, pēc miera.  Mācītājs Mežezers atgādinātu: Mūžīgais Kungs ir un būs lielāks par likteni…

Dievs Svētais Gars, lūdzu,  šodien dāvini mūsu sirdīm līdzjūtībā tuvoties tiem, kam vēl sāp, kad kopā pieminam varmācības un nežēlīgas varas upurus, visus, kas tika terorizēti, nomocīti, nogalināti, atrauti no savām ģimenēm un aizvesti tālu no dzimtenes.  Mēs viņus pieminam,  Debestēvs,  lai arī tie, kas viņus mocīja, zinātu, ka mīlestība spēcīgāka par nāvi, jo viņi dzīvo arvien mūsu atmiņās un sirdīs. Paldies, Tēvs, ka bija cilvēki, kas neaizmirsa cietējus un gādāja par latvju bēgļiem, kas izdzīti no tēvzemes. Kungs Jēzu, māci mums, kā citam citu stiprināt. Palīdzi mieru vairot pasaulē, bet liec mums iedegties pret netaisnību, kad kādam jācieš, jo otrs ir stiprāks. Paldies, ka arī šinī laikā Tu esi mūs svētījis un žēlastībā sargājis. Nāc līdzi mums, Kungs, atjauno mūsu cerību un stiprini ticību. Svētī, Dievs, Latviju un šo pasauli, kas mums visiem viena. Svētī to un pasargā no ļauna, no visa, kas radītu jaunas brūces sirdīs, jaunas sāpes dvēselēs. To lūdzam, Tēvs, no sirds. Āmen.

+Lauma

Šorīt, kad ziņas vēsta kā pēdējās naktīs mierīgi protesti pārvērtušies nemieros, degušas ēkas, augušas bailes, lūdzu no sirds, lai Svētais Gars dod vārdus, ar kuriem cits citu varam stiprināt, un Gara vadību ne tikai mūsu Baznīcai, bet itin visiem, kas tagad tik ļoti strādā, lai piepildītos Dāvida senās lūgšanas vārdi: “Rādi mums, Kungs, savu žēlastību un savu pestīšanu dod mums! Lai ieklausos, ko saka Dievs, - Kungs saka mieru savai tautai un saviem uzticīgajiem! Tik lai neprātībā tie neatkrīt! Gan viņa glābiņš tuvu tiem, kas Viņu bijā, - godība mūsu zemē, žēlastība tiksies ar patiesību, taisnība skūpstīs mieru, patiesība no zemes dīgs, un taisnība lūkosies no debesīm." (Ps 85:8-11)

Mums vēl liels darba priekšā, jo ASV aizspriedumainība pret cilvēkiem nav ierobežota. Ieklausīsimies sevī, vai arī mūsos neslēpjas tās grēks! Lūgsim, lai Dievs palīdz katrā saskatīt Viņa bērnu, paša Kristus attēlu! Nezināms autors stāsta, kā reiz kāds rabīns prasījis studentiem:

“Kad nakts pārtop dienā?”‌‌

“Kad dzīvnieku tālumā redzot, varam pateikt, vai tas ir aita vai suns?”

“Nē,” atbildēja rabīns.

“Kad koku tālumā redzot, vari pateikt, vai tas ir vīģes vai firziķu koks?”

“Nē,” atbidējis rabīns.

“Kad tad?” lūdza studenti.

Gudrais rabīns atbildējis: “Tad, kad ieskatoties cilvēka sejā, tu redzi, ka tas ir tavs brālis vai māsa. Jo, ja tu to nespēj, tad vienalga, cik ir pulkstenis, vēl ir nakts.”

Lai aust jauns rīts un spēja katrā saredzēt māsu vai brāli!

‌Kristus mīlestībā,

+ Lauma

Prayer

We come to you Lord at this time when the Twin Cities of Minneapolis and St. Paul are in deep pain and sorrow. We mourn the killing of George Floyd, who unnecessarily died under the knee of a Minneapolis police officer. Our community mourns and grieves the loss of another black man by excessive force. We join with his family and the entire Minneapolis community in calling for justice. Lord, you call us to protect and respect every human life, black, white or brown. Guide us Lord to act, to not be silent, to fight racism, to reconcile, to invoke change, and above all to love. We pray for peace as the Twin Cities have been devastated by unimaginable destruction during the past 3 days. Protect your children, families, your Church in the Twin Cities and all who are suffering. Lord, we cry out to you, hear our prayer. Amen.

Jēzus līdzībā Mateja ev. 13:24-30, Dieva valstība tiek salīdzināta ar cilvēku, kura tīrumā ienaidnieks slepeni iesējis nezāles starp kviešiem. Kalpi ir gatavi pat vainot saimnieku: "Vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles?" Saimnieks atbild: "Tas ir ienaidnieka darbs." Skaidrs - kalpiem gatavs atrisinājums: "Vai tu gribi, lai ejam tās izravēt?"  “Nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus. Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai.” Kalpi taču atšķirtu nezāles no kviešiem, vai ne? Izlemt, kurš cilvēks derīgs Dieva valstībai, kurš nē - tas vienīgi Dieva darbs. Vai tā mēs žēlastībā netiekam pasargāti no neatgriezeniskām kļūdām, bet tiekam aicināti rast iespējas kā blakus otram ‘augot’, sadzīvosim šodien, rīt un pēc krīzes, lai arī dēļ mūsu darba vairotos Dieva svētība.

Arī tagad, kad daudzi kļūst nepacietīgāki, jo sajukumā aug bailes par nākotni un ir jau tik cilvēcīgi pamazām meklēt, ko vainot! Atskan pašpārliecinātas balsis, kas pārmet tam vai tai, kas kā ‘nezāles’ izpostījuši viņu ar lielām pūlēm un darbu iekoptos ‘dzīves dārzus’! Tie sējuši tikai vislabākās sēklas pārliecībā, ka tās ilgi nesīs augļus. Izmisumā atskan vārdi: "Mēs neesam šo pelnījuši!" Izjūtot bezspēku, ka nevaram kontrolēt to, kas notiek kaut mēs nemeklētu, ko vainot, bet katrs turpinātu lūgt pēc miera un gudrības izlemt, kā reaģēt un ko darīt tālāk, lai veidotos arvien tuvākas attiecības ar Dievu un ar citiem, kam blakus jādzīvo. 

Aizvakar lija un nevarēju iet ravēt, tomēr izbrīnā vēroju, kā ārā atspirgt daba krāsu eksplozijā. Istabā ziņas vēstīja par ļaunā vīrusa augošām sekām. Lūdzu par savu un citu ģimenēm, par varoņiem un varonēm! Īpaši šodien, Starptautiskajā Māsu dienā, lai lielākais paldies medmāsiņām, kas kā dziedinātājas turpina dāvināt cerību. Daudzi ir atveseļojušies un, pavisam negaidīti, līdz ar viņiem atspirgusi arī daba - kā gaiss, tā arī ūdeņi kļuvuši tīrāki! Lai šī cerības zīme dāvina gaismu tumšākiem brīžiem! Lai Dievs turpina dziedināt dabu un mūs caur tās dāvanām! Viņš lai svētī mūs ticībā, cerībā un mīlestībā! 

+ Lauma