Kā LELBAs luterāņu saime, mēs Ciešanu laikā jo īpaši atceramies arī bēgļus, jo arī viņi mūsu pasaulē tik bieži “neskaitās.” LELBAs LIRS nozares vārdā pateicos visiem, kas pēdējā gada laikā ir lūguši par bēgļiem visās pasaules malās un arī mūsu vidū, gan personīgi, gan draudžu dievkalpojumos. Pateicība visiem, kas ir līdzjūtībā ziedojuši LIRS darbam! 2016. gadā LIRS palīdzēja uz dzīvi ASV pārcelties vairāk nekā 13,000 bēgļu, ko Apvienotās Nācijas un ASV valdība bija pārbaudījusi un apstiprinājusi. Skaitliski visvairāk begļu ieradās no Kongo Demokrātiskās Republikas, Birmas/Mianmaras, un Afganistānas. LIRS sociālie darbinieki arī aprūpēja gandrīz 3000 bēgļu un imigrantu bērnus, tai skaitā atrodot viņiem piemērotas audžu ģimenes.

Šogad bēgļu aprūpes darbs turpinās apzinoties to, ka bēgļu problēma mazāka nepaliek. Vairāk kā 65 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest mājas un doties bēgļu gaitās vai nu savas valsts robežās, vai ārvalstīs. Visi zinām, ka pašlaik ir liela neskaidrība bēgļu uzņemšanas vadlīnijās. Prezidents D. Tramps ir samazinājis šogad paredzēto bēgļu skaitu līdz 50,000. LIRS turpinās aprūpēt tos bēgļus, kas varēs ierasties mūsu valstī pēc visām nepieciešamām drošības pārbaudēm. Kā iepriekšējos gados, LIRS sniegs atbalstu arī imigrantiem speciālajā kategorijā – cilvēkiem, kas ASV militārajam personālam ir palīdzējuši kā tulki un palīgi Irākā un Afganistānā. LIRS turpina aprūpēt patvēruma meklētājus (asylum seekers) dažādos legālā procesa posmos. Savā kalpošanā LIRS apliecina, ka Kristus iedvesmoti un vadīti, luterāņi cenšas nepaiet garām bēgļiem, kuri pasaules vareno acīs tik bieži vienkārši “neskaitās.” Gluži pretēji, sekojot Kristus pēdās un apustuļa Pāvila aicināti, mēs arī “iekaistam” un darām labu vienumēr un jo īpaši starp tiem, kas dienu no dienas dzīvo karu, varmācības un trūkuma ēnā, un kas zaudējuši mājas, un bieži vien arī savus mīļos.

Pateicībā par jūsu visu atbalstu arī šogad aicinu visu LELBA saimi Ciešanu laikā aizlūgt par bēgļiem kā personīgās lūgšanās, tā arī kopā pulcējoties dievkalpojumos. Ieslēgsim savās lūgšanās arī tos, kas mūsu zemē un tik daudzās valstīs pasaulē praktiski palīdz bēgļu aprūpē. Aicinu jūs arī šinī Ciešanu laikā atbalstīt LIRS darbu ar ziedojumu velti. Katrs dolārs lieti noder, kas ar mīlestību ir ziedots, kad mēs, kā Pāvils saka, “iekaistam” darīt labu! Savu velti LIRS darbam varat nosūtīt lietojot drukatai vēstulei pievienoto aploksnīti (caur pastu), nosūtot ziedojumu LELBA kasierim (ar norādi LIRS), vai arī apmeklējot LIRS mājas lapu: www.lirs.org. 

Pateicībā un svētību novēlot,

Māc. Dr. Kristīne Sūna-Koro, LELBA LIRS Nozares vadītāja 

Tā notika arī pirms 70 gadiem, kad māc. Kārlis Purgailis devās no kalpošanas ASV uz Santpaulu, pie latviešiem. Domājot par bēgļiem, kas dodas jūŗā, mācītāja vārdi liekas tik mūsdienīgi: “Ārā aurē vējš un šļakst viļņi, kuģis grīļojas kā piedzēris. Un šis ir Ziemsvētku vakars, kad ģimenes sapulcējas gan mājās, gan arī baznīcās pie eglītes, pieminot Kristus dzimšanu. “Miers virs zemes” – bet ne uz jūras.  Aiz apaļā lodziņa, kur mana vieta,  trako saniknotā jūra. Kad Kristus piedzima, tam nebija vietas. Mūsu dienās ir daudz vietu, bet, kas mums tagad trūkst, ir Kristus.”

Tas ir tāpat kā tagad, kad tik daudziem trūkst Kristus, bet, paldies Dievam, netrūkst arī, kas Viņam tic un kalpo! Un vēl pasaules malu malās atskan vēsts, kam spējas pārvērst cilvēkus: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” (Lūkas ev. 2:10-11) Un Viņš dala veltes, kuŗu skaits aug, jo vairāk tās atdodam! Tā darbojas Dievs un jūs, kas kopā esiet mūsu Baznīca! No sirds pateicos LELBāL prezidijam, Virsvaldei, Tijai Abulai, savai draudzei un katram jums par uzticīgo darbu, lūgšanām, ziedoto laiku un līdzekļiem! Jūsu kalpošana ir dāvana, kas nes godu Dievam un svētību neskaitāmiem mūsu draudzēs un latvju tautā. 

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā šajos Ziemsvētkos un 2017. gadā novēlu ticību, cerību, spēku, laimi, izturību un mīlestību! Šogad liels prieks sveikt jaunus draugus, jo mēs esam auguši! Ar jauno apgabalu Latvijā, ar jaunu draudzi Īrijā! Turpinot augt, lūgsim, lai Dievs sargā no visa, kas vairotu sāpes vai liegtu latvju tautai vai mums garīgi augt, saņemt Viņa žēlastību vai piedzīvot Kristus mīlestību. Viņš lai dziedina, saved kopā, pasargā un dāvina mieru. 2017. gadā atzīmēsim Reformācijas 500. gadadienu! Arī tādēļ noslēdzu ar Mārtiņa Lutera atgādinājumu. Atceries – “Eņģelis nesaka tik vien, ka Kristus ir dzimis; viņš teic: jums, jums Viņš ir dzimis!”

Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un Ziemassvētku priekā! 

Mēs lūkojamies visapkārt uz šo salauzto pasauli un saprotam, ka daudziem “jaukākais gada laiks” ir viens no visgrūtākiem. Daudzus moka mīļas atmiņas par to, kas sen pagājis. Lieli ģeogrāfiski attālumi šķir daudzus no saviem mīļajiem. Abos gadījumos ir vēlēšanās atgriezties, ilgas tuvoties tam, kas liekas tik tāls.

Sāpes, kuŗas daudzi cenšas maskēt, dziedot “Prieks pasaulei!”, savādā kārtā, ir galvenā motivācija Ziemassvētkiem. Dieva iemiesošanās cilvēkā -- Kristus piedzimšanas -- īstenais cēlonis ir sāpes, attālums, un ilgas atgriezties uz to laiku, kad attiecības starp Radītāju un visu radību bija tuvākas. Dieva ienākšana pasaulē, kuŗu mēs svinam Ziemassvētkos, notiek tieši tādēļ, ka radītā pasaule ir atšķirta no Dieva, ka tā aizklīdusi un pametusi novārtā savas attiecības ar Radītāju. Svētie Raksti mums vēstī, ka, izmisīgā mēģinājumā uzveikt šo atšķirtību un tuvoties mums, Dievišķais uzņemas miesu un “dēls mums ir dots”.

Tādēļ Ziemassvētki ir mīlestības stāsts līdzīgs citiem, bet gan dievišķīgi kosmiskā lielumā. Tas, ka Dievišķais ir iemiesojies, mums taču vēsta kaut ko par Dieva mīlestību pret mums un Viņa vēlēšanos tuvoties mūsu pilnīgai būtībai – prātam un miesai. . . Ticīgajiem šis iemiesojums Ziemassvētkos atgādina, ka Radītāja mīlestības dziļumiem jākļūst par modeli tai mīlestībai, kuŗu parādām sev un viens otram, ja mēs atveram savas sirdis un dodam Viņam tur vietu.

25. decembris ir atkal viena diena 2016. gada 366 dienu kalendārā. Mūsu planēta turpinās griezties rītdien tāpat kā vakardien. Bet kā diena, kuŗu mēs esam izvēlējušies, lai atzīmētu Jēzus piedzimšanu, lai 25. decembris arī būtu diena, kad atceramies un gavilējam, ka Dievs mūs tā mīlējis, ka Viņš kļuva cilvēks un nāca uz šo virpuļojošo zemeslodi mūs atpestīt no mūsu virpuļojošo dvēseļu grēku mūžīgajām sekām.

Lai Dievs svētī visus mūs, Baznīcu, cilvēci ar ticību, izlīgšanu, mierinājumu un cerību Kristū Jēzū, kas ir Viņa mīlestības dāvana pasaulei!