No tā, ko esmu lasījusi mūsu draudžu rakstos, no tā, ko esmu dzirdējusi no draudžu priekšniekiem un priekšniecēm, kurus esmu apzvanījusi un turpināšu apzvanīt, mūsu draudzes grib dzīvot. Tās ir pateicības pilnas par to, kā Dievs arvien viņus svētī.  Ir zīmīgi, ka par spīti demogrāfiskiem apstākļiem un izteiktām finansiālām grūtībām, ir tikai dažas draudzes, kuru budžetos neparādītos algas paaugstinājumi saviem garīdzniekiem. Ir milzīgi sāpīgi tad, kad jāsamazina algas, bet arī tas tika darīts, lai draudze vispār varētu ilgāk pastāvēt. 

Pirms sniedzu chronoloģisku darbības atskaiti, gribu dalīties ar dažiem novērojumiem, lasot jauno Valtera Bruegemana (Walter Brueggemann) grāmatu “Sabbath as resistance: Saying NO to the CULTURE OF NOW.”  Viņa darbs skaudri apstiprina, ka neesam vienīgā Baznīca, kas piedzīvo ne tikai lielas pārmaiņas, bet dažkārt ‘game changing’ krīzes. Pašai nāca prātā līdzība, kas nav pilnīga, tomēr palīdz atklāti novērtēt mūsu situāciju: kaut Dieva darbs nav sporta spēle, ir tomēr tie, ar kuriem ‘jāsacenšas’, un mums ir jāaptver, kas ir mūsu sāncenši/konkurenti un ko no tiem varam mācīties, kad mums uz tiem jāreaģē.

• Paprasiet Dr. Jurim Cilnim, kas notika Sietlas draudzē, kad likās apdraudēts viņu dievnams. Vai par maz novērtējām to, cik patiesi krīzēm ir liels spēks vienot un atspēkot to, kad ko dārgu grib atņemt?

• Vai viens sāncensis mūsu draudzēm ir tas pats ļoti iemīļotais sports vai citas svētdienas nodarbības, kuras, šķiet, pievelk tik daudzus mūsu draudzes locekļus un atstāj dievnamus daudz tukšākus.

• Varbūt cits sāncensis ir neizbēgamie ģeogrāfiskie attālumi, kas kavē ierasties dievkalpojumos. Ņujorkas draudzes priekšnieks ziņo, ka strādā pie iespējas pārraidīt dievkalpojumus tiem, kas nevar atnākt uz dievnamu. Mūsu pašu mājas lapa ir spēcīgs darba rīks kopējam darbam!!!! Paldies Dievam, ka tā tādā veidā tapusi kopš mūsu pēdējās sēdes! Kam vēl kādas programmas, no kurām mācīties? Dalīsimies.

• Ir citi sāncenši, kas izraisa dziļas pārdomas. Tik daudz negatīva, tik lielas sāpes brāļu un māsu vidū. Vai nav tā, ka dažas amata māsas un amata brāļi iegājuši “survivor mode”. Kā atsaukties viņu vajadzībām, bailēm un rūpēm par nākotni. Kā atjaunot cerību mūsu starpā? Kā viņiem nemitīgi atgādināt, ka neesam viņus aizmirsuši. Ka lūdzam būt atklātiem, uzticēties cits citam un dusmās nevairot sāpes un realitātes apliecinājumos – neveicināt izmisumu.

• Varam arī mācīties cits no cita, kā sasaukt un stiprināt, ‘trenēt’ vienas komandas līdzdalībniekus! Dievnamā un, ko jāatceras tieši šajos laikos, arī ārpus dievnama! Kādreiz ir vienkārši jādodas tur, kur mūsu draudzes locekļi un tie, kas vēl nepazīst Kristu, atrodas. Populārā restorānā sanākt kopā katru nedēļu kopīgā mielastā (kā Indianapolē), sarīkojumos ierasties un sēdēt ar tiem, ko nepazīstam, dārza svētkos un izstādēs, atjautīgos sarīkojumos, visos var arī notikt ‘sabata’ brīži.   

Bruegemana grāmata atgādina trešā baušļa svētību, tā vēsturisko pamatu un sabata ievērošanas sekas. Mums gara vēsture! Kopēja dievpielūgšana ir stiprinājusi visu latvju tautu un ne tikai tās Baznīcu. Varam liecināt, ka patiesi kopā varam ‘sacelties’ un piedāvāt to, ko Bruegemans raksturo šā: “Resistance to Anxiety; Coercion; Exclusivism; Multitasking; (un, ja varu to tā kopsavilkumā raksturot pēdējo nodaļu); Resistance to Consumerism, Envy, and Greed.”  

Jaunā ELCA bīskape savā pirmajā rakstā minēja, ka ELCA jādodas atpakaļ pie savas būtības. Sirdī iekrita viņas vārdi: “How are we to live as church first? This is how I see it. At the center of our life together is worship and at the center of our worship is the crucified and risen Christ….we are a community of spiritual discernment. Employing secular business strategies can be very useful to the church so long as they are used in service to God.  But as church it is important that we understand the difference between decision-making and discernment. Decision making is something we do, discernment is something we receive.” (The Lutheran, Jan. 2014) Liekas, šie ir labi, lietderīgi novērojumi arī mums. No sirds lūdzu, kaut paplašināto sēdi Dievs svētītu ar Svētā Gara iedvesmu un gudrību un mieru, lai  mūsu lēmumi un ieceres saskanētu ar Viņa prātu un gribu LELBA.  

Darbības pārskats no 2013. gada marta līdz 2014. gada martam

• Sekojot LELBA revīzijas komisijas ieteikumiem, LELBA pārvalde sanāca tikai pirms šīs sēdes, lai ietaupītu līdzekļus. Toties kopš paplašinātās pārvaldes sēdes Floridā ir notikušas 10 telekonferences (10. aprīlī; 6. maijā;  24.jūnijā; 30.jūlijā; 26. augustā; 24. septembrī; 30. oktobrī, 25. novembrī; 17. janvārī un 19. februārī). No sirds pateicos visiem pārvaldes locekļiem! Tiešām, paldies katram un arī Tijai! Paldies arī mūsu prāvestiem, nozaru vadītājiem un revīzijas komisijas locekļiem. Uzklausīt lūgumus, izpildīt prasības, uzņemties atbildību par specifiskiem projektiem, mēģināt citam citu stiprināt un mierināt – būt lūgšanās ar LELBA, prasa daudz. Lai Dievs dod, ka arī daudz saņemam pretī.

• No 17. līdz 24. aprīlim piedalījos LELBĀL Virsvaldes plenārsēdē Izraēlā. Sniedzu ziņojumus, vadīju vienu vakara svētbrīdi. Jau ziņots par šo sēdi, tikai gribu piemetināt, ka tad, kad sēdes dalībnieki dalījās ar saviem piedzīvojumiem, ļoti daudzas draudzes piedzīvoja lielu svētību! Ir atskanējis jautājums, vai LELBA nevarētu rīkot plašāku svētceļojumu tiem, kas no draudzēm gribētu kopā doties uz Izraēlu. Vai ir kāds/-a, kas būtu ar mieru sākt ievākt informāciju tādam LELBA rīkotam, kopējam svētceļojumam?

• No 17. līdz 18. maijam uzņēmu bīskapu Pāvilu Brūveru un viņa kundzi mūsu mājās.

• No 6. jūnija biju Rīgā, piedaloties LELB Sinodē. Tikos arī ar LLSTA pārstāvēm. Kopā ar arch. Elmāru Ernstu Rozīti atsevišķi satikāmies ar dažiem amata brāļiem un māsām, kuri varētu pretendēt uz vakantām vietām LELBĀL. Sprediķoju Āraišos, pēc dievkalpojuma kopā ar diak. Viju Klīvi tikos ar māc. Gintu Poli, lai runātu par mūsu Indijas ārmisijas darbu. Laiks liekas neizmērojams, ko Ārmisijas nozares vadītāja un palīgi veltījuši ārmisijas darbam. Arī man šis jautājums daudz prasījis. Par to vairāk pastāstīšu vēlāk.

• Mācīju Garezera vasaras vidusskolā un nometnē no 2. jūlija līdz 13. jūlijam. Vadīju vienu svētdienas un vienu svecīšu dievkalpojumu, kura laikā novietojām mūsu Draudžu dienās veidoto lūgšanu tīklu ezera krastā. Paldies Baibai!

• 7. augustā devos uz Austrāliju, LELBĀL prezidija aicināta. Par piedzīvojumiem jau ziņots. Šis ceļojums dziļi ietekmēja manu ticību. Dievam pateicos par to un par katru, ar ko iepazinos. Mēs esam ļoti bagātīgi svētīti ar Baznīcu, kurā patiesi ir tik liela dažādība. Nāca prātā Pāvila vārdi: “Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem!”  (I Kor. 12:4-6)

• Sagatavoju vairākus rakstus 2014. Baznīcas gadagrāmatai.

• Piedalījos visās LELBĀL telekonferencēs. Pateicos par ļoti labo sadarbību ar mūsu arch. Elmāru Ernstu Rozīti un prezidija locekļiem.

• Pārstāvēju LELBA 5. oktobrī, kad Čikāgas “Rockefeller Chapel Univeristy of Chicago” notika ELCA bīskapes Elizabeth Eaton’s instalācija. Apsveicu viņu LELBA vārdā.

• Piedalījos Vidienes apgabala konferencē Čikāgā, Sv. Pētera draudzē, no 25. līdz 26. oktobrim.

• 1. novembrī devos uz Vāciju, kur Vitenbergā piedalījos internacionālā Luterāņu pasaules federācijas atbalstītā seminārā par Luteru un viņa Baznīcas izpratni. Bija vienreizēja iespēja atjaunot un paplašināt manas zināšanas, bet vēl svarīgāk, ka iepazinos ar apbrīnojamiem cilvēkiem no 17 valstīm. Saņēmu nupat iznākušo grāmatu: “From Conflict to Communion: Lutheran-Catholic Common Commemoration of the Reformation in 2017.”  Tuvojas  Reformācijas 500 gadu jubileja. Vēl meklējam tos, kuri varētu saņemt “Thrivent” piedāvātos fondus, izveidojot projektus, kas veicinātu mūsu draudžu aktīvāku un nozīmīgāku līdzdalību, gatavojoties jubilejai.

• Arvien apsveicu draudzes un draudžu locekļus viņu jubilejās, kā arī sēru gadījumos nosūtu līdzjūtību LELBA vārdā. Esmu centusies atbildēt, cik vien iespējams laicīgi varu, gan uz e-pasta vēstulēm, gan uz telefona zvaniem.

• Apbrīnojami labā sadarbība ar manu sekretāri Tiju Abulu ļauj mums informēt un atgādināt, iedvesmot un atgādināt, cik varam, un varam būt patiesi pateicīgi, ka visi kopā kalpojam un piedzīvojam Dieva svētību un Kristus žēlastību tik daudzos grūtos un prieka pilnos gadījumos.

Turpmākie darbi

Piedalīšos Vidienes apgabala garīdznieku konferencē Detroitā no 24. līdz 25. aprīlim, tad apgabala jauniešu iesvētes saietā Garezerā, kas paredzēts no 25. līdz 26. aprīlim. Vadīšu dievkalpojumu Kalamazū draudzē 26. aprīlī. 

Ceru mācīt Garezerā no 27. jūlija līdz 10. augustam. Esmu pieteikusies palīdzēt ar priekšdarbiem Garezera 50 gadu jubilejai.

Kopā ar Tiju strādājot, turpinu nobeigt grāmatiņu “Enkurs un spārni”. Tas noslēgtu vienu “Thrivent” projektu. Grāmatiņu ceru sagatavot vismaz līdz Sinodei, kas notiks Milvokos no 23. līdz 26. oktobrim. Turpinām veikt priekšdarbus.

Otrs “Thrivent” projekts, ko pēdējā mirklī kopā ar Tiju Abulu izveidojām (jo neviens cits neatsaucās un negribējām zaudēt $5000.00) drīz īstenosies. 6. aprīlī Milvoku un Mineapoles draudžu locekļi dosies uz Gleason, Viskonsīnu, vecāko latviešu kapsētu ASV. 

Negribas noslēgt kapsētā, kaut tieši to Kristus pārvērta par dzīvības apliecinošu vietu! Kur dzimst jaunas cerības un tiek atjaunota ticība, apliecināts mūžīgās mīlestības spēks! Kristus ir augšāmcelšanās un dzīvība! Viņš dzīvo un mēs tam līdz!  

http://www.sieviesuordinacija.lv/

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/143849/luterani-pec-20-gadu-partraukuma-riga-atkal-ordines-sievieti

Mūsu LELBA prāveste Lauma Zušēvica šajā svētīgajā notikumā ir izsūtījusi apsveikumu Ievai Puriņai visas LELBA un LELBA pārvaldes vārdā. LELBA ir daļa no LELBĀL, rīt mūsu domās un lūgšanās būsim kopā ar Ievu, kad viņa kļūs par pilntiesīgu LELBĀL mācītāju. 

Šī gada Baznīcas gadagrāmata apstājas pie pirmās no šīm tēmām - Svētajiem Rakstiem.

Baznīcas gadagrāmatas Kalendāra daļu katru mēnesi ievada garīdznieku vai draudžu darbinieku un locekļu pārdomas par īsiem Bībeles tekstiem. Vairāku mēnešu noslēgumā atrodamas lūgšanas, kuras varam izvēlēties lietot visa mēneša garumā. Bībeles tekstus ikdienai, svētdienām un svētkiem visa gada garumā lasām zem katra datuma.

Gadagrāmatas Rakstu sadaļā atradīsiet 10 autoru rakstus un pārdomas par interesantiem Bībeles tematiem. Rakstu starpā - par jauno Bībeles tulkojumu; par Bībeles lomu mūža garumā - no bērnības līdz sirmam vecumam; par Bībeles tekstiem, kuri uzrunā mūs dzīves grūtībās; īpašas pārdomas Ciešanu laikam; vairāku interesantu un garīgi rosinošu grāmatu apskats un vēl citi raksti. Turpat saņemsiet derīgus padomus, kā šo pazīstamo reformācijas tēmu un reizē aicinājumu - Sola Scriptura - padarīt par nozīmīgu daļu savā ikdienā.

Chronika kā ik gadus apskata LELBĀL (Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas) darbību pasaulē - gan Amerikā, gan Eiropā, gan Austrālijā - un arī sniedz pārskatu par galvenajiem notikumiem LELB (Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā) pagājušajā gadā.

Atsevišķs pielikums pie Gadagrāmatas ir Adrešu grāmatiņa, kurā iekļautas LELBĀL, LELBA un LELB draudžu, garīdznieku, draudžu darbinieku un ar Baznīcu saistītu organizāciju adreses.

Ja vēl neesat paguvuši iegādāties 2014. gada Baznīcas gadagrāmatu, jautājiet pēc tās jūsu vietējā draudzē!

Esam tagad uzzinājuši, ka vairākas draudzes nav vēl iesūtījušas savus ziedojumus un lūdz norādījumus no LELBA pārvaldes. Ņemot vērā, ka „ziedot.lv” mājas lapā tagad var lasīt, ka viņi ir slēguši Zolitūdes ziedojumu akciju, mūsu kasieris Jānis Eizis atvērs atsevišķu bankas kontu, kuŗā uzkrāt LELBA draudžu iesūtītos ziedojumus līdz laikam, kad māc. Dāgs Demandts dosies uz Latviju. Kā minēju, viņš piekrita, ka arī pēc garāka laika posma kādam varbūt vajadzēs palīdzību. No pieredzes varam apliecināt, ka personiski kontaktējoties ar cilvēkiem un uzzinot viņu tiešās vajadzības, ziedotie līdzekļi nes vislielāko svētību. 

Dievam pateicamies par katra gatavību kristīgā mīlestībā atsaukties citu vajadzībām un ziedot. Lai Dievs svētī jūsu kalpošanu un katru jūsu draudzi šajā jaunajā gadā. Lūgšanās patiesi esam vienoti ar jums Kristus mīlestībā!

Abiem tulkojumiem kopēji ir 4 vārdi, uz kuriem varam attiecināt kā aizvadītā gadā piedzīvoto, tā nākošā gadā vēlamo: “bet”, “Dieva”, “tuvums”, “man”. Pirmais vārds ir skarbais BET. Arī mēs to pazīstam. Aizvadītā gadā un šajā dzīvē kopumā ir bijis un būs daudz jautājumu, šaubu, kārdinājumu, ļaunuma, sarūgtinājumu, nāves, draudu, grēka. Daudz BET. Piemēram, ja esam zaudējuši mīļus, tuvus cilvēkus, varbūt it kā tik pārāk agri. Arī mūsu Baznīcā bijuši sāpīgi zaudējumi. Un joprojām redzam Latvijā tik daudz BET.

DIEVS - vai tās nav tikai iedomas, un īstā dzīve drīzāk atrodama bez Viņa? 73. psalms ir kā dzīve: sātināta ar BET, un tomēr uzticības apliecinājums Viņam. No tālienes un teorētiski ilgi var spriedelēt par Dievu - dzīvi pārvērš un pie mērķa ved Viņa TUVUMS, Viņa vadība. Tas piedzīvojams Viņa Vārdā, arī ļoti personīgi, bet varbūt tomēr vislabāk mūsu draudžu kopībā, Viņa Sakramentos. Paldies mūsu draudzēm un ikkatram, kas kā ordinēts vai neordinēts darbinieks palīdz šo iespēju uzturēt un izkopt! Priecājamies par katru reizi, kad izdevies kādai draudzei atkal nodrošināt garīgo aprūpi. LELBA laju kursi visai LELBĀL iezīmē apziņu un atsāktas iespējas ļoti dažādos veidos paust Dieva aicinājumu un tuvumu. Ziemsvētkos pateicamies Dievam, ka Viņš kļuvis cilvēks Jēzū Kristū, lai būtu mums tuvs, un Dievs nemitīgi runā un darbojas caur cilvēkiem. Kaut tas būtu caur mani, caur Tevi!

Jā, Dievs grib būt palīgs, glābējs, Pestītājs un aplaimotājs tieši MAN. Lai man “būtu labi” tanī pilnībā, patiesībā un mūžībā, kuru dāvāt var vienīgi Viņš. Tulkotājiem arvien vēl trūkst vārda, lai to spētu tā īsti izteikt: lai mēs būtu “svētīgi”, “laimīgi”. To, ka tas mūs noved plašā, skaistā apvārsnī, nupat apliecināja pēc Porvo pilsētas Somijā sauktās luterāņu-anglikāņu kopības vadošo bīskapu vienbalsīgs Islandē pieņemtais lēmums šajā īpaši tuvā saimē uzņemt mūsu Baznīcu ārpus Latvijas kā pilntiesīgu locekli. Un Pasaules Baznīcu Apvienības 10. pilnsapulce Busanā 2013. gada novembrī ar savu mudi “Dzīvības Dievs, rādi mums ceļu uz taisnību un mieru!” izsaka, ka Dieva spēks ir pārvarējis un arī mums var palīdzēt pārvarēt visu BET, vai tas izpaustos pasaules netaisnībās jeb konfesiju un baznīcu pārliecību atšķirībās, vai arī mūsu ikdienas lielās vai mazās problēmās. Lai mums būtu labi – Viņā! Tieši to, abi ar manu kundzi, novēlam Jums arī 2014. gadā, kā šo Ziemsvētku skaistāko dāvanu. 

Galvu lauzot, viņa pēkšņi atcerējās sava divpadsmit gadus vecā dēla pēdējās cīkstēšanās („wrestling”) sacensības. Dēla komandai toreiz bija gājis ļoti labi. Īsi pirms Ziemassvētkiem tie bija sacentušies pret iekšpilsētas komandu. Viņa atminējās, ka dēla komandas spēlētājiem visiem bija glītas, labas uniformas, modernākie galvas aizsargi, savukārt otras komandas spēlētāji bija ieradušies kā nu kurš, ar sen jau novalkātām drēbēm, bez nekā, kas aizsargātu jauno cīkstoņu ausis. Protams, viņas dēla komanda uzvarēja - un kā vēl! Kaut abi vecāki no sirds apsveica savu dēlu, vīrs toreiz gandrīz čukstus bija teicis: „Kaut vismaz viens no viņiem būtu uzvarējis. Tā zaudējot, viņi taču zaudēs visu pašpārliecību.”

Kad pēc dažām nedēļām ap Ziemassvētku eglīti pulcējās šī ģimene, tēvam netika pasniegta neviena dāvana. ”Hhhmmm,” viņš nodomāja, „vai tad beidzot būs ievērojuši manu lūgumu neko nedāvināt!” Bet tad viņa rokās tika ielikta maza, balta aploksne. Tajā bija rakstīts: „Tava dāvana ir, ka es sapirku sporta kurpes un vajadzīgos galvas aizsargus visiem iekšpilsētas skolas komandas spēlētājiem, un tās anonīmi aizvedu un nodevu viņiem.” Vīrs nekad tā nebija priecājies par Ziemassvētkiem kā toreiz.

Par šo ģimeni lasīju pirms vairākiem gadiem. Sieva un vēlāk bērni ģimenē turpināja šo tradīciju. Vienu gadu bija ziedojums diviem gados vecākiem pensionāriem, kuŗu māja bija nodegusi. Vienu gadu bija ziedots hokeja komandai, kuŗas spēlētāji visi bija ar fiziskiem ierobežojumiem. Katru gadu Ziemassvētku eglītē parādās baltā aploksne. Arī tagad, kad šīs ģimenes galva ir miris. Pirmos Ziemassvētkos pēc viņa nāves katrs bērns, citiem nezinot, bija eglītē ievietojis tēva dāvanu: baltu aploksni. Tās arvien ir pēdējās dāvanas, ko atver, un pat vismazākie mazbērni gaida ar vislielāko prieku izlasīt, ko katrs dāvinājis tēvam, kam neko nevajadzēja.

Kas Tev īsti vajadzīgs Ziemsvētkos? Ticu, ka, paldies Dievam, kā vīram, tā arī  LELBA saimē netrūkst to, kam īsti neko nevajag, vismaz ne to, ko veikalos pērk un tad pēdējos gados biežāk ziedo tālāk. Bet, ja nu mēs katrs vienu baltu aploksni ieliktu savas ģimenes vai draudzes Ziemassvētku eglītē? Dāvana Kristus Bērnam? Vai sev? Kādam citam, kā ģimenes stāstā, kad vīrs atguva īsto Ziemsvētku prieku, ‘saņemot’ tieši to, kas viņam īsti bija vajadzīgs.

Kas būs rakstīts Tavā baltajā aploksnē? Kam Tu to dāvināsi? Vai ilgojies pēc baltiem Ziemsvētkiem? Varbūt te ir iespēja tādus radīt. Tad, būs vai nebūs sniega sega, ticu, ka augs pašu Ziemassvētku prieks un dziļa, dziļa pateicība, jo reiz Dievs Debestēvs zināja tieši to, ko saviem bērniem dāvināt - savu Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu!

Dievam pateicos par jums un jūsu kalpošanu LELBA un katrā mūsu draudzē! Novēlu priecīgus, svētīgus Ziemsvētkus un drosmi, ticību, cerību un mīlestību 2014. gadā! Kaut kā taču zinām, arī tajā netrūks pārbaudījumu, pārmaiņu, rūpju un vajadzību skaits - lūgsim arvien, lai Dievs tā svētī, pasargā un iedvesmo, ka, Kristus žēlastības iedrošināti, augtu arī miera, patiesības, taisnības un pateicības Gara augļu skaits gan mūsu mājvietās, gan Latvijā, plašā pasaulē.

Howard Thurman’s words serve as a gentle reminder or what lies ahead:

Unfinished Work

When the song of the angels is stilled,

When the star in the sky is gone,

When the kings and princes are home,

When the shepherds are back with their flock.

The work of Christmas begins:

to find the lost,

to heal the broken,

to feed the hungry,

to release the prisoner,

to rebuild the nations,

to bring peace among brothers,

to make music in the heart.

Zīmīgi, ka praktiski puse no kursu dalībniekiem bija no Eiropas - no vietām, kur salīdzinoši daudz vairāk nekā Amerikas kontinentā šobrīd strādāt un dzīvot dodas cilvēki no Latvijas. Tas arī norāda uz to, kur mūsu Baznīcai - LELBĀL - šobrīd būtu jāliek galvenais darbības uzsvars, ja gribam domāt par to, kā attīstīsies latviešu draudžu nākotne ārpus Latvijas.     

Laju kursos kā lektori darbojās 4 garīdznieki -  mācītāja Dr. Sarma Eglīte, kura vadīja praktiskas nodarbības par liturģijas un dievkalpojuma vadīšanas jautājumiem. Mācītāja Dr. Sarma Eglīte par savu nodarbību vadmotīvu bija ņēmusi māc. Osvalda Gulbja vārdus: “Dievkalpojums ir draudzes sirds. Kā tā pukst, tāda ir arī draudze.” Viņa laju kursu dalībniekiem atgādināja, ka dievkalpojums ir draudzes centrālais notikums. Dievkalpojums nav vienīgi tas, ko mēs darām, lai tuvotos Dievam, bet Dieva dāvana mums. Dievkalpojumā mēs kalpojam Dievam, kā arī Dievs kalpo mums – mūs stiprinot ar savas žēlastības līdzekļiem. Mēs ieejam Dieva laikā un telpā, saņemam spēku un svētību no Viņa ikdienai, lai palīdzam Dieva valstības tapšanai tur, kur dzīvojam, strādājam un rosāmies. Šajās nodarbībās Sarmas Eglītes vadībā draudžu pārstāvji mācījās kā, ko un kāpēc darām dievkalpojumos un svētbrīžos. 

Prāveste Ilze Kuplēna-Ewart vadīja nodarbības par tēmu "Garīgā dzīve un kalpošana Kristus vārdā". Šajās nodarbībās laju kursu dalībnieki ieskatījās katrs savā dvēselē un savā izpratnē par garīgumu, Baznīcu un mūsu uztveri par to. Mēs tikām aicināti ieskatīties sevī dziļāk un mācīties atvērties Dievam katrs no sava īpašā dvēseles stāvokļa.  Te svarīgas ir garīgās disciplīnas, ar kuru palīdzību mācāmies atvērties Gara čukstiem, sekot Jēzus pēdās un dalīties Dieva žēlastībā. Šajās nodarbībās mēģinājām labāk iepazīt sevi kā garīgas personas. Tieši savas garīgās dzīves kopšana un sevis paša iepazīšana draudzes darbā ir nepieciešama, lai mēs varētu atbildēt uz draudžu locekļu dažādajiem jautājumiem un vajadzībām.     

Prāveste Anita Vārsberga-Pāža runāja par vispārējās priesterības praktiskajiem aspektiem, par laju vadību draudzē un Baznīcā. Iepazināmies ar mūsu Baznīcas kārtību un pieredzi, dalījāmies domās par to, kā tālāk attīstīt laju iesaistīšanos draudžu garīgās dzīves vadīšanā. Tika pārrunāti jautājumi par to, kādas ir iespējas un kādi ierobežojumi ir laju kalpošanā, kā laju vadītājam un draudzes mācītājam radīt savstarpēju atbalstu draudzes garīgajā aprūpē.

Prāvests Kārlis Žols runāja par Baznīcas, draudzes un kristietības lomu mūsu laika sabiedrībā. Pārrunājām grupās jautājumus par to, ko varam darīt savu draudžu labā, kā atbildēt uz izaicinājumiem, kurus šobrīd sastop LELBĀL, latviešu draudzes visā pasaulē, kā arī kristīgā Baznīca vispār. Domājām par to, kam mūsu Baznīcā jāmainās un kam jāpaliek nemainīgam. Dalījāmies pieredzēs un kopīgi domājām, kā veidot LELBĀL draudžu tagadni un nākotni tā, lai mēs sekotu dzīvā Dieva Gara darbībai.  

Šoreiz slimības dēļ laju kursos nevarēja piedalīties prāvests Dr. Fritz Traugott Kristbergs, kura paredzētā tēma bija "Ievads sprediķa/svētrunas/svētbrīža problemātikā". Kopīgi vēlējām viņam Dieva svētību, ātru izveseļošanos un lai viņš varētu piedalīties laju kursos nākošajā reizē.

Kursu dalībnieki pa grupām sagatavoja rīta un vakara svētbrīžus, tādējādi pilnveidojot praksē savu darbu draudzēs. Tieši praktiskais darbs grupās bija ļoti nozīmīgs, attīstot vajadzīgās iemaņas draudžu darbā. Tā veidojās arī sadraudzība kursu dalībnieku starpā.

Kopīga brīnišķīga pieredze laju kursu apmeklētājiem bija izbraukums uz Vašingtonu, kā arī Nacionālās katedrāles (National Cathedral) apmeklējums un piedalīšanās piektdienas vakara Evensong svētbrīdī.

Kursu noslēgumā visi 14 dalībnieki kopā izplānoja un novadīja Ticības atjaunošanas svētku dievkalpojumu. Tajā paši kursanti, kā arī sanākušie dievlūdzēji, pārliecinājās par kursos iegūtajiem praktiskiem padomiem, bet īpaši par kursu iedvesmojošo un ticības stiprinošo raksturu.  Uzrunā skolas bērniem draudze iepazinās ar kursu dalībniekiem, kuri katrs ikdienā strādā savā laukā un maizes darbā. Bet svētrunā, kurā starp Apustuļu ticības apliecības locekļiem laju vadītāji liecināja par savu ticību, visi klātesošie piedzīvoja ne tikai lielo dažādību pieredzē un izteiksmē, bet jo vairāk brīnišķīgo vienotību aicinājumā un ticībā!

Paldies Vašingtonas draudzes darbiniekiem un dāmu komitejai par laju kursu dalībnieku uzņemšanu un pabarošanu, paldies LELBA Rītdienas fondam par šo kursu finansiālu atbalstu, paldies lektoriem un ikvienam, kas piedalījās šajā mūsu Baznīcas nākotnei nozīmīgajā sarīkojumā, lai te iegūto pieredzi izmantotu mūsu draudzēs. Šobrīd ceram laju kursus turpināt nākošajā gadā.

Anna Irbe arī savā sirdī atsaucās uz zviedru misionāra Johana Sendengrena lūgumu palīdzēt Indijas sievietēm, ar ko iesākās mūsu Baznīcas ārmisija. Ir tik svarīgi, ka ir kāds, kas spēj atbildēt uz tām vajadzībām, kas izskan konkrētā laikā. Arī tagad, kopš māc. Dr. Tālivalda Šmita aiziešanas no ārmisijas darba, neviens mācītājs no LELBA nav varējis apmeklēt Indiju. Tāpēc ir tik būtiski, ka arī no LELBA var sūtīt mācītāju uz ilgāku laika posmu, lai varētu iepazīties ar pašreizējām vajadzībām Indijā, un lai mums būtu labāka izpratne, kā mēs varam turpināt un atbalstīt mūsu ārmisiju nākotnē.

Kopš 2009. gada māc. Dr. Tālivalda Šmita pēdējās vizītes Indijā, mūsu ārmisijā ir devies LELB māc. Gints Polis, un no viņa vērojumiem izskan šis priekšstats: „Vietējo indiešu apziņā ir tā, ka finansiālā palīdzība pārsvarā nāk no Amerikas, bet Anna Irbe ir no Latvijas”. (Svētdienas Rīts, oktobris, 2013). Tāpēc vien, dzirdot šo priekšstatu, ir tik svarīgi mums doties uz Indiju, lai varētu kalpot un sludināt, un tikai tā mēs varētu mainīt šo priekšstatu, ka LELBA var dot no savas puses ne tikai finansiālo palīdzību, bet arī šo kalpošanu.