Tā notika arī pirms 70 gadiem, kad māc. Kārlis Purgailis devās no kalpošanas ASV uz Santpaulu, pie latviešiem. Domājot par bēgļiem, kas dodas jūŗā, mācītāja vārdi liekas tik mūsdienīgi: “Ārā aurē vējš un šļakst viļņi, kuģis grīļojas kā piedzēris. Un šis ir Ziemsvētku vakars, kad ģimenes sapulcējas gan mājās, gan arī baznīcās pie eglītes, pieminot Kristus dzimšanu. “Miers virs zemes” – bet ne uz jūras.  Aiz apaļā lodziņa, kur mana vieta,  trako saniknotā jūra. Kad Kristus piedzima, tam nebija vietas. Mūsu dienās ir daudz vietu, bet, kas mums tagad trūkst, ir Kristus.”

Tas ir tāpat kā tagad, kad tik daudziem trūkst Kristus, bet, paldies Dievam, netrūkst arī, kas Viņam tic un kalpo! Un vēl pasaules malu malās atskan vēsts, kam spējas pārvērst cilvēkus: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” (Lūkas ev. 2:10-11) Un Viņš dala veltes, kuŗu skaits aug, jo vairāk tās atdodam! Tā darbojas Dievs un jūs, kas kopā esiet mūsu Baznīca! No sirds pateicos LELBāL prezidijam, Virsvaldei, Tijai Abulai, savai draudzei un katram jums par uzticīgo darbu, lūgšanām, ziedoto laiku un līdzekļiem! Jūsu kalpošana ir dāvana, kas nes godu Dievam un svētību neskaitāmiem mūsu draudzēs un latvju tautā. 

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā šajos Ziemsvētkos un 2017. gadā novēlu ticību, cerību, spēku, laimi, izturību un mīlestību! Šogad liels prieks sveikt jaunus draugus, jo mēs esam auguši! Ar jauno apgabalu Latvijā, ar jaunu draudzi Īrijā! Turpinot augt, lūgsim, lai Dievs sargā no visa, kas vairotu sāpes vai liegtu latvju tautai vai mums garīgi augt, saņemt Viņa žēlastību vai piedzīvot Kristus mīlestību. Viņš lai dziedina, saved kopā, pasargā un dāvina mieru. 2017. gadā atzīmēsim Reformācijas 500. gadadienu! Arī tādēļ noslēdzu ar Mārtiņa Lutera atgādinājumu. Atceries – “Eņģelis nesaka tik vien, ka Kristus ir dzimis; viņš teic: jums, jums Viņš ir dzimis!”

Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un Ziemassvētku priekā! 

Mēs lūkojamies visapkārt uz šo salauzto pasauli un saprotam, ka daudziem “jaukākais gada laiks” ir viens no visgrūtākiem. Daudzus moka mīļas atmiņas par to, kas sen pagājis. Lieli ģeogrāfiski attālumi šķir daudzus no saviem mīļajiem. Abos gadījumos ir vēlēšanās atgriezties, ilgas tuvoties tam, kas liekas tik tāls.

Sāpes, kuŗas daudzi cenšas maskēt, dziedot “Prieks pasaulei!”, savādā kārtā, ir galvenā motivācija Ziemassvētkiem. Dieva iemiesošanās cilvēkā -- Kristus piedzimšanas -- īstenais cēlonis ir sāpes, attālums, un ilgas atgriezties uz to laiku, kad attiecības starp Radītāju un visu radību bija tuvākas. Dieva ienākšana pasaulē, kuŗu mēs svinam Ziemassvētkos, notiek tieši tādēļ, ka radītā pasaule ir atšķirta no Dieva, ka tā aizklīdusi un pametusi novārtā savas attiecības ar Radītāju. Svētie Raksti mums vēstī, ka, izmisīgā mēģinājumā uzveikt šo atšķirtību un tuvoties mums, Dievišķais uzņemas miesu un “dēls mums ir dots”.

Tādēļ Ziemassvētki ir mīlestības stāsts līdzīgs citiem, bet gan dievišķīgi kosmiskā lielumā. Tas, ka Dievišķais ir iemiesojies, mums taču vēsta kaut ko par Dieva mīlestību pret mums un Viņa vēlēšanos tuvoties mūsu pilnīgai būtībai – prātam un miesai. . . Ticīgajiem šis iemiesojums Ziemassvētkos atgādina, ka Radītāja mīlestības dziļumiem jākļūst par modeli tai mīlestībai, kuŗu parādām sev un viens otram, ja mēs atveram savas sirdis un dodam Viņam tur vietu.

25. decembris ir atkal viena diena 2016. gada 366 dienu kalendārā. Mūsu planēta turpinās griezties rītdien tāpat kā vakardien. Bet kā diena, kuŗu mēs esam izvēlējušies, lai atzīmētu Jēzus piedzimšanu, lai 25. decembris arī būtu diena, kad atceramies un gavilējam, ka Dievs mūs tā mīlējis, ka Viņš kļuva cilvēks un nāca uz šo virpuļojošo zemeslodi mūs atpestīt no mūsu virpuļojošo dvēseļu grēku mūžīgajām sekām.

Lai Dievs svētī visus mūs, Baznīcu, cilvēci ar ticību, izlīgšanu, mierinājumu un cerību Kristū Jēzū, kas ir Viņa mīlestības dāvana pasaulei!

JOINT COMMEMORATION

Projekta izdalē piedalījās Garezera vasaras vidusskolas jaunietes, izdale notika no 14. līdz 21. augustam, kur tika atbalstītas 180 māmiņas 15 punktos. Sadarbojāmies ar vietējiem sociālajiem dienestiem  un draudzēm, lai noskaidrotu, kurām ģimenēm atbalsts būtu nepieciešams visvairāk. Atbalstā, ko izdales komanda izdalīja, ietilpa 810 autiņu pakas (48,600 autiņu), 1,596 mitro salvešu pakas, 504 formulu/maisījumu kārbas, 180 vitamīnu pakas, 48 bērnu ratiņi, 48 no bērza Latvijā ražotas gultiņas + matrači, gultas veļas un segas, 21 termometrs, karotes putriņām un ar mīlestību adītas drēbītes, zeķītes, sedziņas, kuras darināja ASV latvieši. Katra māmiņa arī saņēma Laimas šokolādes kasti un grāmatzīmi, uz kuras bija Tēvreize un otrā pusē mūsu izdales komandas paraksti.

Atklājām projektu dievkalpojumā Rīgas Jēzus draudzē, kam sekoja sagatavošanās darbi “Pilsētnieku” viesu mājā Slampes pagastā, kur saimniece Sarmīte Ruduka sagādāja mums telpas izdales organizēšanai un vienmēr bija gatava izpalīdzēt. Pirmā dienā izdalījām atbalstu Tukumā, kur sadarbojāmies ar vietējo sociālo dienestu, tad viesojāmies “Pakāpienu mājās”, kur atbalstījām divas māmiņas, kuras ir nonākušas krīzes situācijā, viņām sagādājām tālākai dzīvei gultiņas un ratiņus. Mēs saņēmām šo pateicību no “Pakāpienu mājām”: “Sirsnīgs paldies par Jūsu fantastisko projektu un par Jūsu nesavtīgo uzupurēšanos citu labā. Klausoties vakar stāstos par to, kā Jūs strādājāt, lai savāktu naudu, bija tik daudz aizkustinošu momentu. Vārdos jau viss parasti tiek izstāstīts īsi, bet lai  visu šo darbu paveiktu, nepieciešama liela uzcītība un gudrība, kā arī organizēšana. Šķiet, ka mūsu daudzu gadu garumā jaunus ratus mēs esam saņēmuši varbūt kādas pāris reizes, tāpēc šīs lielās dāvanas no Jums bija īstie svētki. Kad Jūs bijāt prom, Inta audzinātājai teica tā: “Es tad jau šodien Edvardu likšu viņa jaunajos ratos. Tik ļoti man patīk šie jaunie rati, tūlīt brauksim pastaigāties.” Tas tiesa, ka viņa bija laimīga, jo ko gan meitene no bērnu nama ir īsti savā dzīvē saņēmusi kā dāvanu, jaunu, skaistu un tikai viņai. Paldies Jums, draugi, ka darījāt vēl divas māmiņas laimīgas.” Pēcpusdienā atbalstījām 14 māmiņas Jaunpils novadā.

Otrā izdales dienā izdalījām atbalstu 3 Kurzemes draudzēs: Valtaiķos, Aizputē un Cīravā. Pirmās divas ir LELBĀL draudzes. Uz jautājumu “Kāpēc bijām Kurzemē?” atbilde ir, jo mums bija pāri palikuši līdzekļi no projekta “Priecīgas pēdas”, kurus izlēmām izdalīt Kurzemes māmiņām, jo atbalsts “Priecīgas pēdas” projektam bija domāts Kurzemes trūcīgiem. Cīrava bija īpaši emocionāla pietura, kur pēc izdales devāmies apciemot dažas ģimenes, arī aizvedām māmiņām dāvinātās gultas un ratiņus. Tur šīs ģimenes dzīvo sociālā mājā, ko uztur Cīravas draudze. Mūsu komanda ar savām acīm redzēja, cik grūtos apstākļos dzīvo māmiņas un bērni, bez kanalizācijas un tīra ūdens. Jaunietes te saņēma aicinājumu mēģināt vākt naudiņu, lai šajā mājā būtu pieejams tīrs ūdens. Šī ir pirmā reize, kad no viena projekta izrit otrs. Trešā izdales dienā cēlāmies agri no rīta, paēdām gardas brokastis Aizputes draudzēs namā kopā ar mācītāju Vari Bitenieku, tad devāmies atpakaļ uz Zemgali, uz Vītiņu pagastu Auces novadā.  Mazliet kavējāmies ceļā uz Vītiņiem, kad ieradāmies, tad mūsu komanda ātri ieskrēja Vītiņu kultūras nama zālē un kas mūs tur sagaidīja – pilna zāle ar ļaudīm un brīnišķīgs pasākums, kur bērni dziedāja un dejoja. Pēc pasākuma notika izdale, kur atbalstījām 13 Auces novada māmiņas. Tad devāmies uz Augstkalnes baznīcu, kur atbalstījām 27 Tērvetes novada māmiņas. Tur mācītājs Guntars Lūsītis kopā ar draudzes vadību un Tērvetes novada priekšsēdētāju Daci Reiniku mūs sagaidīja un pateicībā uzdāvināja Tērvetes tējas un medu, ko mūsu komandas meitenes vakarā baudīja “Sprīdīšos” pēc tam, kad bijām saorganizējuši nākamās dienas izdali. Tērvetes dabas parka stāvlaukumā arī notika unikāls notikums, kad mūsu izdales komanda satikās ar “Sveika, Latvija!” jauniešiem, viņus pārsteidzot, mūsu komanda bija paslēpusies aiz “Sveika, Latvija!” autobusa.

Ceturtā izdales dienā mūsu pirmā izdale bija Zaļenieku luterāņu baznīcā, vietā, kur LELBA prāvests Artūrs Voitkus kādreiz kalpoja. Pēc tam, kad atbalstījām 12  māmiņas, mūs pacienāja ar pusdienām vietējā ēdnīcā. Zaļenieki bija arī viens no trim punktiem, kur mēs papildinājām mūsu kravu, veikali, ar kuriem sadarbojāmies, piegādāja daļu no mūsu preces uz šiem trīs punktiem. Varu teikt, ka komanda bija tik labi iestrādājusies, ka varēja vienam izdales punktam ātri un efektīgi saorganizēt atbalstu. Pēcpusdienā notika izdale Dobeles sociālā dienestā, kur dziesmas ieskandināja mūsu izdali, šeit atbalstījām 25 māmiņas. Saņēmu šo vēstuli no vienas Dobeles māmiņas: “Sveiki! Es esmu viena no tām māmiņām, kas šodien bija Dobelē un saņēma jūsu sarūpētās dāvanas! Liels, liels jums paldies! Man vīrs gandrīz apraudājās, redzot tās lietas, ko pārvedu mājās! Esmu trīs bērnu māmiņa un gaidu ceturto bērniņu, mūsu ģimenei jūsu sniegtais atbalsts ļoti daudz nozīmē! No visas sirds sakām jums lielu paldies!” Pēc izdales baudījām ekskursiju pa Dobeles pilsdrupām, kuru mums sarūpēja sociālais dienests. Tajā vakarā mēs nakšņojām Lejasstrazdu bērnu namā. Mums bija domāts tajā vakarā braukt un salikt nākamās dienas kravu Elejā, bet mums pienāca ziņa, ka nevarēsim tikt telpās. Tas laikam bija Dieva plānā, jo atklājās iespēja komandas meitenēm, pēc viņu pašu iniciatīvas, pavadīt dažas stundas mīlestībā ar bērnu nama bērniem. No rīta agri cēlāmies un braucām uz Eleju sagatavot atbalstu un tad to izdalīt 14 Jelgavas novada māmiņām. Te arī piedzīvoju Dieva vadību, man bija jāpalīdz ienest gultiņas un ratus, jutu, ka man jāpavada laiks ar māmiņām, tad pie manis pienāca viena jauna māmiņa, kurai ir divi bērni, viņa dalījās, ka viņas vīrs nesen aizgāja mūžībā pēc avārijas. Ar šo māmiņu un pārējām mēs bijām aicināti būt kopā mīlestībā. Pēcpusdienā bijām Jaunsvirlaukā, kafejnīcā “Zemnieku cienasts”, kur izrīkojām mielastu un atbalstījām 8 māmiņas sadarbībā ar biedrību “Tuvu”, šī biedrība atbalsta māmiņas, kuras dažādu iemeslu dēļ nesaņem atbalstu no sociāldienestiem. Zane Rautmane no “Biedrība Tuvu” raksta: “Šodien mums bija liels prieks iepazīt un būt kopā ar projektu “Mīlestība mammām” – Dāgu Demandtu un viņa komandu, kas Amerikā vākuši šim projektam līdzekļus un visu šo nedēļu ir cītīgi strādājuši, lai sagādātu prieku jaunajām māmiņām visā Zemgalē, arī mūsu gādībā esošajām. Viņas saņēma skaistus ratus, gultiņas, mitrās salvetes, piena maisījumus, autiņbiksītes un gardumus. Vecākie brāļi un māsas no sirds varēja izlēkāties un izšūpoties “Līču” atrakcijās. Prieks un pārsteigums ir neizsakāmi liels! Liels, liels paldies par skaisto dienu, mums veltīto laiku un dāvanām!”

Priekšpēdējā izdales dienā Bauskā atbalstījām 26 māmiņas. Šeit mums arī bija iespēja salikt vienas ģimenes mājā vienu no 48 skaistām Latvijas bērza bērnu gultiņām, ko dāvinājām māmiņām. Mūsu inventārā bija gan bērnu gultiņas ar riteņiem, kurām varēja nolaist redeles, gan tādas, kuras var pārveidot pusaudžu gultiņā. Bauskā mēs sadarbojāmies ar Latvijas baznīcas Bauskas iecirkņa diakonijas vadītāju Dainu Plūci. Daina arī mums uzdāvināja naktsmājas Iecavā 20. augustā vakarā. Meitenes arī baudīja nopelnītu izklaidi šajā dienā, spēlējot peintbolu (paintball) netālu no Skaistkalnes un jājot ar zirgiem netālu no Iecavas. Vakarā piedalījāmies Vecumnieku draudzes nometnes vakariņās, kur atbalstījām 3 māmiņas. 21. augustā noslēdzās projekts svinīgā dievkalpojumā Iecavas baznīcā, kur mācītājs Dāgs kalpoja ar draudzes mācītāju Rolandu Radziņu. Sekoja pēdējā izdale 15 māmiņām. Iecavas novada ziņās varēja lasīt “Priecīga par saņemtajām dāvanām bija arī trīs bērnu māmiņa Ieva Pastare un bērnu tētis Gatis Margēvičs. Trešais bērniņš viņu ģimenei pievienojies tikai pirms mēneša un 12 dienām. “Sapirkt visu ikdienai nepieciešamo sanāk diezgan dārgi, tāpēc ir forši, ka tikām pie tik lielām dāvanām. Domāju, ka uzdāvinās vienu pamperu paku, bet izrādījās, ka mūsu dāvanā ir veselas četras lielās autiņu pakas un vēl piena maisījums.”

Katrā no 15 izdales punktiem pastāstījām par mūsu projektu un iepazināmies. Annelī Cers izskaidroja, kas ir Garezers un kā šis svētīgais projekts radās, dziedājām dziesmas, kā arī, kur bija bērnu grupiņa, tika noturēta bērnu uzruna. Pirms izdalījām atbalstu, noskaitījām pateicības lūgšanu, Tēvreizi un mācītājs Dāgs teica svētības vārdus. Tad sekoja izdale, kur tika izdalīts atbalsts, meitenes, kuras bija kļuvušas par ekspertiem bērnu ratiņu salikšanā, ātri varēja salikt jaunos ratiņus. Visiem ratiem bija gan kulbas daļa gulēšanai un, kad bērniņš būs mazliet lielāks, sēžamā daļa. Tika arī izdalīti 2 dvīņu ratiņi. Visi ratiņi bija labas kvalitātes ražojums ar 2 gadu garantiju, kurus mums sarūpēja vairumtirgotājs “Ratu birojs”, viņi piegādāja ratus 3 punktos Zemgalē.

Šis projekts arī deva iespēju tautiešiem no Ziemeļamerikas satikties mīlestībā ar māsām un brāļiem Latvijā. Liela svētība arī bija, ka pašreizējos apstākļos, kad attiecības ir mazliet saspringtas starp Latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas un Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu, šis projekts spēj pārvarēt atšķirības un mūs vienot kopīgā mērķī, dalīties Dieva mīlestībā Zemgales māmiņām.

Vēlos no sirds pateikties mūsu projekta izdales komandai, kura kalpoja garas stundas, gan sagatavojot atbalstu izdalēm (iepriekšējos vakaros pirms izdales vietām), gan izdalot atbalstu un pavadot laiku sadraudzībā ar māmiņām un viņu bērniem. Pateicība šai super komandai Ērikai Heinze, Annelī Cers, Melisai Kreišmanei, Tijai Kubuliņai, Dainai Renerts, Ūvei Strautmanei, Kristai Grendzei, Ivetai Kaņepai un Arnim Bankam.

Paldies Daniēlam Godiņam par drošo atbalsta plecu, pie kura varējām griezties ārkārtas situācijās! Paldies Evijai Godiņai par skaistajiem komandas krekliem! Vēlos arī pateikties visiem mūsu partneriem: e-Maxima (Maxima internetveikalam un vadītajai Sanitai Bērziņai, kura mums palīdzēja ar izdales preces iepirkumu, atlaidēm un loģistiku, izvadājot preci), Troll – bērnu gultiņu ražotājam un Lindai Vunģei par padomiem un labo izkārtojumu, Ratu Birojam – Unai un Inesei par labo sadarbību, Benu aptiekai, Laimas šokolādei, Amnis – kristīgās literatūras veikalam, Misija Pakāpieni, Biedrība Tuvu, visiem sociālajiem dienestiem un draudzēm!

Vēlos arī pateikties visiem ziedotājiem un pāri visam visuvarenajam, mīlestības pilnajam Dievam, kurš mūs šajā izdales nedēļas laikā vadīja un deva stiprinājumu cauri izaicinājumiem un piedzīvojumiem!

Lai arī daudzi šaubījās par šāda pasākuma izdošanos, pirmās Draudžu dienas pulcēja 552 pilna laika reģistrētus dalībniekus, kas nedēļas nogalē pieauga pāri par 800. Draudžu dienu korī vien dziedāja ap 200 dalībnieki. Tajā laikā daudz tika domāts par latviešu Baznīcas un visu mūsu nākotnes izredzēm. Šinī kontekstā arī LDD mude bija: "Dieva aicinājums mūsu tautai - pagātnē un tagad", ar jautājumu, kas mēs esam - "svētceļnieki vai klaidoņi?" Atbildes tam arī vēl šodien var būt dažādas. Tādēļ arī šajās Draudžu dienās atskatījāmies uz pagājušajiem gadiem, un reizē raugāmies nākotnē, kā uz mūsu ticības svētceļojumu.

Kopš pirmsākuma Draudžu dienas ir kļuvušas par tradīciju, katru otro gadu pulcējot ļaudis reliģiska satura lekcijām, Bībeles stundām, lūgšanām un dažādām blakus nodarbībām. Tās ir notikušas Gaŗezerā (9), Katskiļos (4), Kalifornijā (3), Saulainē (2), Rīgā (1) un Floridā (1).

Šī gada Draudžu dienas notika no 8. līdz 12. jūnijam ar 98 reģistrētiem dalībniekiem. Programma, atceroties aizgājušo 41 gadu, un piemērojoties svētceļojuma tēmai, koncentrējās uz dažādām meditācijas formām un sevis pašanalīzei. Netrūka arī laika citām nodarbībām un sadraudzībai pie Vidienes apgabala draudžu dāmu komiteju sarūpētiem kafijas brīžiem. Draudžu dienas organizēja LELBA Evaņģelizācijas nozare māc. Gundegas Puidzas vadībā ar daudz palīgiem, no kuŗiem galveno slodzi iznesa Baiba Liepiņa un Silvija Kļaviņa-Barshney.

Trešdienā, pēc vakariņām, pulcējāmies ezermalā iepazīšanās vakara ugunskuram. Vakara vadītāji, māc. Dāgs Demandts un māc. Aija Graham, bija uzstādījuši lielu Amerikas karti, pie kuŗas dalībnieki piesprauda degošu spuldzīti savas draudzes atrašanās vietā, reizē pastāstot par draudzi. Vakaru noslēdza ar vakarlūgšanu.

Katra diena sākās ar rīta lūgšanu, kam sekoja Bībeles pusstunda, kafijas pauze un lekcija. Pēcpusdienās bija atsevišķu ieviržu nodarbības un pēc vakariņām īpaša programma un vakara lūgšana. Starp pusdienām un ievirzēm diriģentes Māras Vārpas noformētais koris mācījās dziesmas noslēguma dievkalpojumam.

Brīvlaikos dalībnieki varēja pasēdēt pie stellēm un, ar māc. Ainas Pūliņas padomu, kopā ar krāsainām drēbes strēmelēm ieaust sedziņā savas lūgšanas Dievam. Aušanā piedalījās 25 dalībnieki, ieskaitot archibīskapi un 4 vīriešus. Noslēguma dievkalpojumā šī lūgšanu sega greznoja altāri.

Šīs vasaras Draudžu dienās galvenais lektors bija Rīgas Lutera ev. lut. draudzes mācītājs Linards Rozentāls. Viņš arī ir kapelāns un garīgās aprūpes sniedzējs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku mājā, draudzē lasa lekcijas un vada seminārus par eneagrammu, genogrammu un citām ar sevis iepazīšanu un personības izaugsmi saistītām tēmām.

Māc. Rozentāla lekciju temats - "40 gadi un tālāk” bija sadalīts četrās daļās. Ceļš pie sevis. Dzīves pirmās puses uzdevums ir rast atbildes jautājumiem: Kādēļ esmu nozīmīgs? Kā varu sev palīdzēt? Kurš mani pavadīs? Otrās puses uzdevums ir atklāt, ko visbiežāk par sevi nezinām, lai spētu dzīvot pilnīgāku dzīvi.

Otrā daļa meklēja atbildi tam, no kurienes un uz kurieni mēs augam. Meditācija, ciešanas, traģēdijas, sēras un miršana atver mūs tam, kas mēs patiesi esam. Ceļš pie savas patiesās būtības nav viegls, taču ved tuvāk mieram, brīvībai un, pāri visam, tuvāk Dievam.

Trešā daļā viņš izskaidroja eneagrammu, kas apraksta deviņus teorētiski izveidotus cilvēka raksturus. Tā balstās uz agrīno kristiešu tuksneša tēvu atklājumiem par katrā cilvēkā mītošām rakstura iezīmēm, no kurām viena dažādu apstākļu dēļ kļūst mūsos par dominējošo. 20. gadsimta psichologi un garīdznieki ir izveidojuši eneagrammas modeli, kas ļauj katram cilvēkam atklāt sevī vienu no šiem raksturiem un izprast savas garīgās attīstības iespējas un dinamiku. Noklausoties lekciju, atklāju, ka eneagramas pielietošana nav nemaz tik sarežģīta kā pēc apraksta izklausījās.

Ceturtā daļa - Ceļš pie sevis, meklējot savu ēnu jeb dvēseles bērnu. Tikai atzīstot par daļu no sevis to, no kā esam sen atpakaļ novērsušies, un uzņemoties par to atbildību, ir iespējams ceļš tālāk, lai īstenotu dzīves otrās puses uzdevumus. Pēc lekcijas klausītāji izteica lektoram atzinību, pieceļoties kājās un aplaudējot.

Bībeles pusstundas apskatīja, kā Vecās Derības stāsti atbalsojas mūsu Baznīcā un personīgā dzīvē.

Māc. Helēne Godiņa salīdzināja 2. Mozus grāmatas stāstu par Israēla stāvokli ar LELBA stāstu: kā izveidojās LELBA 1975. gadā, kas bija mūsu baznīcas “tuksnesis” un vai esam to jau izstaigājuši. Paralēli tam ir katra personīgais stāsts par savu dvēseles stāvokli, “tuksnesi”, kā Dievs tevi vada un kā esi veidojis savu pašapziņu kā Dieva cilvēks.

Māc. Ojārs Freimanis apskatīja 4. Mozus grāmatu. Par ko Israēla tauta kurnēja, ko vainoja, par ko baiļojās un vai Dievs to uzklausīja un atbildēja? Līdzīgi, ko mēs sagaidījām, gribējām veidot? Vai tas ir izdevies un kādā veidā Dievs atbildēja mūsu iecerēm un lūgšanām?

Trešajā pusstundā prāv. Ilze Kuplēna-Ewart runāja par Bībeles stāstā slēgto derību starp Israēlu un Dievu un iztirzāja kādas “derības” mēs esam slēguši ar Dievu un līdzcilvēkiem kā Baznīca, vai kā individuālas personas. Ko tās mums nozīmē, vai esam savas derības turējuši un, ja nē, kā tās atjaunot.

Pēdējā pusstundā prāv. emer. Fritz Kristbergs runāja par apsolīto zemi. Kas ir mūsu apsolītā zeme, vai to sasniegsim, ko atradīsim un kādi pienākumi mūs tur sagaidīs? Vai tā mums ir fiziska vieta, mērķis vai tikai doma un ideāls?

Pēcpusdienas ievirzes bija veltītas dažādiem meditāciju veidiem un metodēm sevis labākai atpazīšanai.

Teoloģe Ursula Glienecke, no Spānijas, mācīja vingrinājumus, kā rūpēties par sevi, pēc benediktīņu mūka Anselma Grīna metodēm. Sekojot bauslim “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” mēs bieži aizmirstam pēdējos vārdus. Tikai, ja mīlam sevi, mēs varam ilgstoši un neizdegot mīlēt citus.

Māc. Aija Graham mācīja, kā ieklausīties savā apkārtnē un meditatīvā pastaigā ar klusumu, pārdomām meklēt atbildes uz jautājumiem, cik soļu ir vienā tavā elpā? Ko tu sajūti Emavas ceļā, ejot kopā ar savu sarunu biedru? Ko tu nes līdzi dzīves ceļojuma laikā?

Katram svētceļniekam vajag savus ceļa rādītājus. Kas tie ir? Diak. Lindas Sniedzes-Taggart dulcimer mūzikas pavadījumā bija iespēja apskatīt mūsu iekšējo ticības veidošanas svētceļojumu un meklēt ceļa rādītājus, kas ved tuvāk pie Dieva.

Māc. Linards Rozentāls mācīja, kā ar genogrammas palīdzību varam atklāt un nodot Dievam savas dzimtas samezglojumus. Ja psicholoģija palīdz apzināties problēmas un analizēt, kāpēc tā vai citādi ir noticis, tad kristīgais dziedināšanas veids ar genogrammas palīdzību nodarbojas ar jautājumu, ko ar to visu darīt.

Pavisam citāda veida ievirzi vadīja Līga Ejupa. Latvijas simtgade būs vienreizējs notikums mūsu dzīvē. Viņa iepazīstināja dalībniekus ar Latvijas simtgades komitejas plānu, ar ALAs plānu, dažādiem pasaules mēroga pasākumiem un kā ALA var mums palīdzēt sadarboties.

Ceturtdienas pecpusdienā māc. Dāgs Demandts izveda interesantu šķēršļu gājienu, kuŗā dalībniekiem, sadalītiem sešās grupās, bija jārisina problēmas un jāveic dažādi uzdevumi.

Vakarā Juris Pūliņš vadīja atmiņu ceļojumu par LELBAs 40 gadu ceļojumu, bet īpaši par Draudžu dienu tradīciju, kas ir nozīmīga daļa šinī svētceļojumā. Iesākumā nodziedājām archib. Arnolda Lūša sacerēto dziesmu Pa to ceļu, kas gar ciemiem… Ar savām atmiņām par pirmajām Draudžu dienām dalījās to organizētājs prāv. emer. Ivars Gaide no Hamiltonas. Pēc tam Latvijas viesis, Reformātu baznīcas mācītājs Juris Cālītis runāja par “atmiņām, atziņām un augļiem” sakarā ar dažādām Draudžu dienām. Prāv. emer. Fritz Kristbergs no Toronto mūs iepazīstināja ar Kanādas nometni Saulaine, tās brīvdabas dievnama vēsturi un tur notikušajām Draudžu dienām. Vispēdīgi Mineapoles mācītājs Dāgs Demandts pastāstīja par pēdējām Draudžu dienām Floridā, kuŗās uz viņa ordinācijas dievkalpojumu archib. Elmārs Rozītis ieradās, stāvot kanū (canoe) laiviņā. Vakaru noslēdza māc. Ainas Pūliņas vakarlūgšana. Beigās nodziedājām Aijā, žū, žū, lāča bērni.

Piektdienas vakarā Klīvlandes draudzes mācītāja Sarma Eglīte mūs iepazīstināja ar jaunām dziesmām un autortiesību ievērošanu to lietošanā. Sekoja paneļa diskusija par nesenajiem Latvijas Baznīcas (LELB) lēmumiem sakarā ar aizliegumu ordinēt sievietes mācītājas amatā. Panelī piedalījās archib. Lauma Zušēvica, prāv. Gunārs Lazdiņš, māc. Linards Rozentāls un māc. Juris Cālītis. Lēmums pievērsis neparasti lielu ievērību Latvijas presē un tā rezultātā no LELB izstājās Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze. Mācītājam sekojusi draudze, un ir lūgusi pieslieties ārpus Latvijas Baznīcai (LELBĀL). Līdz ar to pie LELBĀL tagad jau pieder piecas Latvijas draudzes. Diskusijā pārsteidzošs bija māc. Cālīša negatīvais raksturojums par Latvijā dzīvojošiem latviešiem, kuŗā personīgi saskatu apvainojumu visai latviešu tautai. Vakara beigu lūgšanu vadīja Milvōku draudzes priekšniece Sandra Kalve.

Sestdienas vakarā atzīmējām LELBAs 40 gadu pastāvēšanu. Kopš dibināšanas gan ir jau apritējis 41 gads, bet lai nebūtu konflikts ar Gaŗezera 50. jubileju, LELBA svinēšanu par gadu atlika. Ēdamzāle bija skaisti sakārtota un par bagātīgu mielastu rūpējās Daina Greneberga. Bija apsveikumi, īsas uzrunas un LELBA pastāvēšanas laikā bijušo bīskapu un pārvaldes priekšnieku pieminēšana. Varkara lūgšanu vadīja Denveras draudzes mācītāja Helēne Godiņa.

Svētdienas pēcpusdienā pulcējāmies brīvdabas dievnamā Draudžu dienu noslēguma dievkalpojumam, ar mācītājas Ilzes Larsen ievešanu Vidienes apgabala prāvestes amatā. Dievkalpojumu vadīja archib. Lauma Zušēvica, prāv.Gunārs Lazdiņš un prāv. Anita Vārsberga-Pāža. Dievkalpojumu kuplināja diriģentes Māras Vārpas vadītais Draudžu dienu koris, skaisti nodziedot kanonu Jubilate Deo unMans patvērums un mana pils, un diakones Lindas Sniedzes-Taggart dulcimera interlūdiju. Dziesmām ērģeļu pavadījumu spēlēja Aija Brugmane.

Kopsavilkumā, 2016. gada LELBAs Draudžu dienas bija labi organizētas, par spīti pāris karstām dienām, viscauri valdīja priecīgs gars un sadraudzība. Attālākie dalībnieki varēja iepazīt untumaino vidienes klimatu: ceturtdienas rītā salām, piektdien un sestdien svīdām, bet svētdienu Dievs svētīja ar skaistu, saulainu, mēreni siltu laiku.

Paldies organizētājām/jiem un ikvienam darbiniekam, kurš pielika roku, lai viss labi izdotos. Paldies Gaŗezera vadībai par sadarbību un mūsu vajadzību apmierināšanu.

Žēl, ka nebija vairāk dalībnieku no Austrumu un Rietumu apgabaliem - tikai divas mācītājas un viena diakone. Pat no tālās Latvijas bija vairāk dalībnieku. Aicinu nākotnē draudžu mācītājus un priekšniekus vairāk publicēt LELBAs notikumus. Daudzu draudžu ziņās un apkārtrakstos šī gada Draudžu dienas vispār netika pieminētas. Draudzēm piesūtītā informācija nav domāta tikai mācītājiem un priekšniekiem. Visi draudzes locekļi ir arī LELBAs locekļi. Ja viņi tiktu informēti, tad draudžu delegātiem sinodēs nebūtu jāvaicā “ko gan tā LELBA dara”.