Laju kursu turpinājums no 2014. g. 23. līdz 28. septembrim
Sīkāka informācija par Laju kursiem 2014 atrodama sadaļā "Kas/Kur/Kad" (lapas labajā pusē). Tur pievienoti trīs dokumenti: 'Pavadvēstule', 'Pieteikšanās veidlapa' un 'Praktiska informācija' par
lidostām un viesnīcu.
Laju kursi sagatavo neordinētus draudžu darbiniekus draudžu garīgās dzīves vadīšanai. LELBA un visās LELBĀL draudzēs šāda nepieciešamība kļūst arvien lielāka, īpaši situācijās, kad draudzēs nav pieejami mācītāji.
Publicēts 06|08|2014
LELBĀL bīskapa vēlēšanu gaita
Vēlēšanu process
turpinās - 14. jūlijā Vēlēšanu komisija izsūtīja vēlēšanu materiālus 183 adresātiem - balstiesīgajiem. Tā kā ir vairākas lielas draudzes, kurām
locekļu skaita dēļ pienākas vairāk kā viena balss, kopējais balsu skaits ir
206.
Ievēlēts ir
kandidāts, kas ieguvis visu balstiesīgo absolūto vairākumu.
[...]
Ja neviens kandidāts nav ieguvis vajadzīgo
balsu skaitu, otrā gājienā balso tikai par diviem kandidātiem, kas pirmajā
gājienā saņēmuši lielāko balsu skaitu, un ievēlēts ir kandidāts, kas saņēmis
lielāko nodoto balsu skaitu.
Balsojumam
jānotiek līdz 2014. gada 1. oktobrim - izšķīrējs ir nosūtīšanas pasta
zīmogs. Balsu skaitīšana paredzēta 15.
oktobrī.
Atkārtoti tiek
jautāts, kādēļ balsojam par bīskapu. Šis ir
garīgs amats, tā jau pazīstams kopš kristietības sākumiem. Archibīskaps ir administratīvs amats, to piešķir
Baznīcas Virsvalde. Skat. pirmo
paziņojumu par vēlēšanām (Kas/Kur/Kad sadaļā "Archibīskapa algas fonda nozīme un archibīskapa darba apraksts").
Kandidāti ir
Lielbritānijas latviešu ev. lut. draudžu vadītājs, prāv. Andris Abakuks, Toronto Sv. Jāņa draudzes mācītājs, prāv. emer.
Fritz T. Kristbergs un LELBA priekšniece, prāv. Lauma Zušēvica. Jāpiemin, ka
kopā tika uzstādīti 10 garīdznieki, bet pārējie savas kandidatūras neuzturēja.
Publicēts 01|08|2014
Vēlēšanu komisijas priekšsēdis
Juris Cilnis
Kā mums gāja LELBA labdarības projekta Priecīgas pēdas izdalē Kurzemē, 15. - 22. jūnijs, 2014
Latviešu ev. lut. baznīcas
Amerikā Jaunatnes nozares labdarības projekts „Priecīgas pēdas” atbalstīja
bērnus un pieaugušos Kurzemē ar jauniem apaviem (kurpēm - ikdienas un izejas,
sporta apaviem un ziemas zābakiem), kā arī zeķēm. Kopumā ieņemtie līdzekļi
projektam ir bijuši $47,000 USD.
[...]
Vairums ienācis no walk-a-thon pasākumiem 15
pilsētās - Mineapolē (ASV), Otavā (CAN), Denverā (ASV), Filadelfijā (ASV),
Sietlā (ASV), Hamiltonā (CAN), Vašingtonā (ASV), Demoinā (ASV), Bostonā (ASV),
Indianapolē (ASV), Kalamazū (ASV), Toronto (CAN), Lansingā (ASV), Milvokos (ASV)
un Melburnā (AUS). Kopumā tika atbalstīti 415 kurzemnieki. 255 bērni saņēma
jaunus apavus un zeķes, kā arī 60 pieaugušie. Dāvanu kartes no veikala Euroskor
saņēma 100 cilvēki, pārsvarā pensionāri un bērni/pieaugušie, kam bija vajadzīgi
ziemas zābaki. Visi bērni, kuri saņēma
apavu atbalstu, arī saņēma dāvanu kartes 25 EUR vērtībā grāmatnīcā Zvaigzne
ABC.
Kaut arī projekta
izdale oficiāli sākās 15. jūnijā, tomēr varētu teikt, ka projekts neoficiāli
sākās pāris dienas pirms tam, jo, lai atbalstu varētu izdalīt, bija nepieciešams
to iepriekš iegādāties. Apmēram trešo daļu no apaviem bijām spējīgi iegādāties
Amerikā, tomēr lielāko daļu nācās iegādāties Latvijā. Izdevumi par sūtīšanu no
Amerikas un arī Amerikas izmēru pārrēķināšana uz Eiropas izmēriem nebija īpaši
precīza, tāpēc domājam, ka labi vien ir, ka lielāko daļu iepirkām Latvijā. Tā
nu jau no 12. jūnija sākās lielie iepirkšanās darbi, kur galvenokārt tika
iegādāti apavi un dāvanu kartes apavu veikalos, kā arī dāvanu kartes grāmatu
veikalā Zvaigzne ABC, ko pasniedzām katram bērnam vai jaunietim, kas vēl mācās.
Kā mūsu iepirkšanās punktu izvēlējāmies lielo iepirkšanās centru Alfa, kas
atrodas Rīgā, Teikas rajonā. Tur sadarbojāmies ar sekojošiem apavu veikaliem:
Puma (pirkām apavus), Sportland (pirkām apavus), Eiropas apavi (pirkām apavus) un
Euroskor (pirkām dāvanu kartes). Visu šo veikalu darbiniekiem, kas mums
izpalīdzēja, pienākas liela pateicība par pretī nākšanu un mūsu īpašo vajadzību
izprašanu. Kā nekā, ne jau katru dienu veikalā iestaigā klients ar vēlmi nopirkt
60 apavu pārus, turklāt dažādos izmēros un dažāda veida. Uzskatām un arī
minējām to pašiem darbiniekiem, ka tā ir arī viņu kalpošana Kurzemes
trūcīgajiem.
Kad pienāca svētdiena,
pienāca laiks mūsu projektu svinīgi atklāt ar dievkalpojumu Rīgas Jēzus
draudzē. Šis bija jau trešais mūsu lielais projekts, kuru atklājām tieši Jēzus
draudzē. Pirms dievkalpojuma visa izdales komanda satikāmies pie Laimas
pulksteņa, lai kopīgi dotos uz baznīcu. Daži tikāmies pirmo reizi dzīvē, bet
jācer, ka ne pēdējo, jo visas izdales garumā, kas bija pilnas 7 dienas,
paspējām satuvināties un iepazīt viens otru. Projekta vadītājs, māc. Dāgs
Demandts dievkalpojumā sprediķoja ar atgādinājumu nepaiet garām tiem, kas ir
trūcīgi un lūdz pēc palīdzības. Mums katram dzīvē pienāk brīži, kad mums ir
izvēle - novilkt vai nenovilkt savu kurpi un dot to otram. Mācītājs mudināja,
ka Dievs mūs aicina šo kurpi novilkt un dot otram. Šis arī ir mūsu projekta
Bībeles pants, ko izvēlējās jaunieši 2013. gada 3. klasē Garezera vasaras
vidusskolā: Rutes 4:7. Trīs no šiem jauniešiem piedalījās izdalē: Laura
Vīksniņa (Mineapole), Anna Inveiss (Indianapole) un Sarma Millere
(Indianapole). Pārējie izdales komandas dalībnieki bija: māc. Dāgs ar sievu
Ediju (Mineapole), Kristīne Ģiga (Mineapole), Aina Budrēvica (Toronto), Larisa
Kreišmanis (Bostona), Stefans Brūvelis (Mineapole), Toms Gross (Austrālija) un
Arnis Banka (Alūksne, Latvija). Visu nedēļu braukājām krustu šķērsu pa Kurzemi
ar diviem busiņiem, kur vienu vadīja māc. Dāgs un otru Edijas tētis Arnis.
Zīmīgi, ka abi busiņi bija baltā krāsā, arī busiņi savā veidā bija kā komanda -
vienmēr viens aiz otra, vienmēr blakus.
Pēc dievkalpojuma
devāmies ceļā uz mūsu pirmo izdales vietu Saldū, uz Mārtiņa Lutera baznīcu. Uz
šo vietu atbalstu saņemt bija sabraukuši cilvēki arī no Ezeres, Gaiķiem un
Rudbāržiem. Šajā punktā atbalsta saņēmēji pārsvarā bija vecākā gada gājuma
cilvēki, kur visi lielākoties pieprasīja ziemas zābakus. Šādā gadījumā mēs
devām dāvanu kartes Euroskor veikalā par pienācīgu summu, lai sanāktu ziemas
zābaki, kad tie būs sezonā. Vasarā šos zābakus nebija iespējams iegādāties,
jāgaida uz rudens pusi. Izvēlējāmies tieši veikalu Euroskor, jo šis veikals
Kurzemē ir diezgan izplatīts visās lielajās pilsētās, Saldū, Liepājā, Talsos,
Kuldīgā, Ventspilī. Saldū, ņemot vērā to, ka tur bija vairāk pensionāri,
pavadījām daudz laika vienkārši neformāli runājoties. Bija prieks, ka jau
pirmajā vietā jaunieši droši gāja klāt cilvēkiem un uzklausīja, pastāstīja par
sevi utt. Katrā izdales vietā (kopā bija 15 izdales vietas) vidēji pavadījām
2-3 stundas. Tāpat kā darījām iepriekšējā 2012. gada projektā „Būsim gudri!”,
kur dalījām atbalstu tieši skolas vajadzībām Vidzemē, arī šajā projektā, kur
dalījām apavus Kurzemē, sekojām vienai programmai, kas katrā vietā bija
līdzīga. Jāteic, ka pēc trīs izdales punktiem palikām par ekspertiem, un
programma gāja ļoti gludi. Sākumā māc. Dāgs ievada ar apstāstu, kas šis
projekts ir, no kurienes ir nākuši ziedojumi, kā tie ir vākti utt. Tad katrs
jaunietis iepazīstina ar sevi, pastāsta, kā līdzekļi tika vākti viņa pilsētā.
Tad bijām sagatavojuši arī dziesmu lapiņas ar kristīgām bērnu dziesmiņām, kur
klāt nāk kustības. Arī pieaugušie ar prieku tās dziedāja kopā ar mums. Ļoti
bieži, īpaši, ja izdale notika baznīcā, tika novadīts arī neliels svētbrīdis,
kur attiecīgās draudzes mācītājs arī ņēma dalību. Tad paspēlējām dažas spēles,
lai jau pēc tam varētu ķerties klāt lielajam notikumam - apavu izdalei. Tas
bija vesels process, sākumā jaunieši izdalīja apavus, pie katra pāra bija pierakstīts
saņēmēja vārds un uzvārds. Jāpiemin, ka kāju izmērus māc. Dāgs noskaidroja jau
laiku pirms došanās uz Latviju, lai pie iepirkšanās jau varam sekot
atsūtītajiem izmēru sarakstiem. Bija gadījumi, kad apavi nederēja, kas arī ir
atkarīgs no modeļa un citiem apstākļiem. Par to bijām padomājuši jau iepriekš,
kā rezultātā iegādājāmies lielu daudzumu ar rezerves apaviem no dažādiem
izmēriem. Tas ļoti palīdzēja. Tā mēs arī nodrošinājām, ka visi bija
apmierināti. Ja bija gadījums, ka piemērotu apavu pāri nevarējām atrast, tad
tika iedota Euroskor dāvanu karte ar attiecīgu summu. Visi jau pēc pirmās un
otrās reizes „piešāvāmies”, kurš ko darīs, kurš atbildēs par kuru programmas
daļu. Kurš meklēs rezerves apavus, kurš tikmēr parunāsies ar tiem, kas savus
apavus jau saņēmuši un tie der. Tiešām jāteic, ka Dievs mūs vadīja. Tikām galā
ar grūtībām, kad tās radās, bijām spējīgi pa visiem kopā atrast risinājumus.
Daudzās vietās cilvēki mums bija sagatavojuši cienastu, kas bija ļoti patīkami.
Izdales laikā Latvijā bija zemeņu laiks. Cik mēs visi bijām priecīgi, ar zemenēm
mūs cienāja ļoti bieži.
Pēc pirmās izdales
Saldū devāmies tālāk ceļā uz mūsu pirmajām naktsmājām Embūtes informācijas
centrā, kas ir ceļā uz Paplaku, kur jau nākamajā dienā sekoja mūsu otrā
izdale. Embūtes informācijas centrā notika mūsu lielā apavu šķirošana, jo pēc
lielās iepirkšanās viss bija jāsadala pa izdales punktiem, jāsaraksta bērnu
vārdi uz kastēm. Arī katrā kastē jāieliek pa zeķu pārītim, tā bija vēl viena
lieta, ko devām klāt apavu pārim. Rītu iesākām ar Vaiņodes baptistu baznīcas
apskati un tad devāmies uz Paplakas baptistu baznīcu. Atbalsta saņēmēji bija
ieradušies arī no Vaiņodes. Tur mūs sagaidīja vesels jauku un, gribas teikt,
dzīvu bērnu pulciņš. Tie bija bērni, kam acīs zib uguntiņa, kas rūpīgi vēro un
gaida to, par ko ir dzirdējuši - jaunus apavus. Paplakā sekojām tai pašai
programmai, kas izdevās burvīgi. Viņi mums kā pateicību arī nodziedāja savas
iemīļotākās dziesmiņas. Tajā pašā dienā pēc Paplakas devāmies uz nākamo vietu -
Bārtas/Krūtes luterāņu baznīcu, kur bija sabraukuši bērni un pieaugušie arī no
Bārtas kaimiņos. Šajā izdales punktā tik tālu mums gāja vislabāk. Tas būtu
tieši tajā ziņā, ka visi jutām, ka esam sasnieguši mūsu mērķi, kas nebija tikai
apavu izdalīšana, bet arī sarunu saturs, tas, ka cilvēki atvērās un mēs jutām
sirsnību no viņu puses. Tur valdīja tāds īsts sadraudzības gars, kas bija arī
citās vietās, tomēr šajā izteiktāt. Nu jau bija pienācis laiks doties uz
Rucavas pusi, lai mūsu nākamajās naktsmājās „Bajāros” varētu ērti iekārtoties
un paēst vakariņas, kuras bija sagatavojuši naktsmāju saimnieki. Interesanti,
ka māju saimnieki ir radinieki vienai no mūsu izdales komandas dalībniecēm -
Kristīnei Ģigai no Mineapoles. Tas palīdzēja mums visiem justies vairāk kā
ģimenes lokā. Vakariņas, ko baudījām, bija tieši tas, ko vajadzēja pēc pavēsas
un darba pilnas dienas. Silta latviešu frikadeļu zupa ar mājās ceptu
saldskābmaizi, tam sekojot karbonādēm, vārītiem kartupeļiem un salātiņiem, un
beidzot ar saldo ēdienu. Galvenais, ka viss bija mājās audzēts, mājās gatavots.
Daži vēl izmantoja iespēju uzkāpt turpat pļavas vidū esošajā tornī, lai
saredzētu jūru. Vakarā pastaigājām pa Rucavu, kur satikām lielos vīngliemežus, kas lēni devās pāri ceļam. Arī apskatījām Rucavas etnogrāfisko māju „Zvanītāji”.
Nākamajā dienā sekoja izdale Mineapoles latviešu draudzes māsu draudzē Nīcā,
tad izdale pašā Rucavā. Naktsmājās „Bajāros” palikām arī otro nakti. Jaunieši
izmantoja iespēju „Bajāros” ieiet siltā pirtiņā, daži izmantoja izdevību
aizbraukt līdz Papei, kur varēja apskatīt savvaļas zirgus un taurus.
Nākamai dienai austot,
bija laiks doties tālāk uz nākamo izdales vietu - Cīravu. Cīravai sekoja
Valtaiķi. Abām šīm neatkarīgajām luterāņu draudzēm ir viens mācītājs Varis
Bitenieks. Pa ceļam no Cīravas uz Valtaiķiem piestājām mācītāja mājās, kur
satikām viņa ģimeni, apskatījām viņu paipalu vistiņas, kuras viņi audzē un arī
izdarījām kaut ko, kas sākumā projekta plānā nebija ieplānots. Māc. Varim ir
ļoti labs draugs, kas viņam palīdz arī ar draudzes darbu. Šis draugs tagad ir
ratiņkrēslā, kas ļoti ierobežo viņa veiklību. Tā nu arī viņam mēs iedevām
dāvanu karti Euroskor veikalā jauniem un piemērotiem apaviem. Viņš bija ļoti
pateicīgs! Un atkal jāsaka - Dievs mūs vadīja. Pēc Valtaiķiem devāmies uz mūsu
trešo vietu - Kazdangu, Māteru Jura pamatskolu. Šī bija pirmā diena, kad veicām
izdali 3 punktos. Tas bija mazliet grūti, ņemot vērā to, ka gan fizisks, gan
arī garīgs nogurums jau lika par sevi manīt. Jāatgādina, ka sākām izdali
svētdien, jau bija pienākusi trešdiena. Daudzi bērni jau bija satikti, ar
daudziem jau pārrunātas dažādas lietas, priecīgas un arī skumjas. Un tad,
ierodoties Kazdangas pamatskolā, kur mūs gaidīja 43 enerģiski bērni, mums
visiem bija nepieciešama Dieva vadība, jo nevienam no mums negribējās kaut kādā
veidā apdalīt šos brīnišķīgos bērnus, kas ar nepacietību gaida. Un Dievs vadīja,
jo, ieejot iekšā pa pamatskolas durvīm, dzirdējām, kā visi šie bērni lielā
kopkorī enerģiski dzied vienu dziesmu. Ar mazliet ziņkārību ejot uz priekšu,
mums pavērās burvīgs skats, visi šie bērni, sastājušies uz skatuves, ar
kustībām un platiem smaidiem uz sejas mūs sveic un sagaida ar dziesmu. Tas bija
tieši tas, kas mums bija vajadzīgs. Mēs atplaukām un enerģija atgriezās. Kā
saka, „atkal bijām zirgā”. Pēc kopdziesmas sekoja mūsu applausi, tad viena
meitenīte iznāca visam bērnu korim priekšā, nostājās vidū un cītīgi gaidīja,
kad skolotāja sāks spēlēt klavieres. Tūlīt, kā klavieres sāka skanēt, meitenīte
sāka tā maigi šūpoties un tad sāka dziedāt. Viņa mums veltīja savu solo gabalu
kā pateicību visas skolas vārdā. Bija brīži, kad bija grūti novaldīt asaras.
Visspilgtāk atmiņā palikuši pirmie vārdi, ar kuriem viņa sāka dziedāt: „Divas
skudras reiz krustcelēs satikās, un abas par dzīvi runājās, pukstēja abām tai
pasakā sirsniņa, un man blakus ir mana māmiņa.” Interesanti, ka mūsu komandas
dalībnieks Toms no Austrālijas šo dziesmu uzreiz atpazina. Pa nakti palikām
turpat Kazdangas viesu namā. Arī tur mūs sagaidīja ar gardu silto maltīti un
dažādiem labumiem.
Ceturtdien devāmies
augstāk uz Kurzemes ziemeļu pusi - uz trešo māc. Vara Bitenieka neatkarīgo
luterāņu draudzi Snēpelē. Nu jau mūsu programma gāja pavisam gludi, viss ritēja
ļoti raiti. Šajā rītā visu noturējām ārā, jo jāatzīst, ka Latvijas baznīcās
bija diezgan pavēss iekšā. Īpaši, kad ārā laiks arī nebija tik silts un
saulains. Kaut gan Snēpelē saulīte mūs mazliet palutināja un varējām apsildīt
mūsu degunus. Snēpelē kopā ar atbalsta saņēmējiem mūs sagaidīja arī pārstāvji
no Kurzemes preses. Pēc izdales baudījām bagātīgi klāto pusdienu galdu, lai
iegūtu spēku doties uz nākamo vietu, uz Pelču internātpamatskolu. Tur mūs
gaidīja 20 bērni. Šajā pamatskolā mācās bērni ar kādiem garīgiem vai arī
fiziskiem traucējumiem. Jāteic, ka skola ir uzturēta ļoti labā kārtībā. Īpaši
spēcīga šajā skolā ir mākslas programma, kā skolotāji mums stāstīja, šāda veida
bērni savas jūtas un emocijas izpauž mākslā, veidojot māla podiņus vai krāsojot
akmeņus utt. Bija ļoti patīkams laiks ar šiem bērniem un viņu skolotājiem. Un
arī ceturtdiena bija diena ar 3 izdales punktiem. Trešā vieta bija Piltenes
luterāņu baznīca. Tur mums bija divas izdales. Pirmajā vakarā atbalstu saņēma
trūcīgie no apkārtnes, nākamā rītā, kas ir piektdien, atbalstu saņēma vairāk draudzes trūcīgie bērni. Piltenē nakšņojām internātā. Piektdien pēc Piltenes otrās
izdales devāmies uz Ventspili. Tur iegādājāmies vēl papildus Euroskor dāvanu
kartes, kā arī palutinājām paši sevi mazliet, labi paēdot restorānā „Jūras
brīze” un mazliet izklaidējoties atrakciju parkā „Lemberga hūte”. Mūsu otrā
izdale piektdienā bija Kolkas luterāņu baznīcā. Arī tur lielākā daļa atbalsta
saņēmēji bija pensionāri. Lūdzām, dziedājām, runājāmies, gardi paēdām mūsu
rīkoto BBQ ar visiem, kas bija sanākuši. Un tad devāmies apskatīt Kolkas ragu,
kas atrodas turpat netālu. Tā bija īpaši vēsa un vējaina diena, kā jau pie
jūras. Īpaši labi varēja redzēt, kā Baltijas jūras viļņi satiekas ar Rīgas
jūras līča viļņiem. Bija tiešām iespaidīgi. Nakšņojām Mazirbes Rekolekciju
centrā.
Sestdienā mums priekšā
stāvēja divas izdales vietas - Strazdes bērnu nams, kas atradās mazā vietiņā
Kāķīšos un Nāriņciema baptistu draudze, kas atradās Pļavās. Abās šajās vietās
mums gāja ļoti labi. Īpaši bija tas, ka pusdienas varējām ēst kopā ar bērnu
nama bērniem turpat bērnu namā. Bija patīkami redzēt viņu ikdienu. Uzzinājām,
ka Nāriņciems agrāk esot saukts par Nariņciemu, bez garumzīmes, jo šo ciemu
dibināja kurpnieks ar uzvārdu Nariņš. Vai nav zīmīgi, ka dalām kurpes ciemā,
kuru dibināja kurpnieks! Jāpiemin, ka Nāriņciema baptistu draudze bija pirmais
izdales punkts, kuru apzinājām, plānojot izdales vietas. Pie jautājuma, kā mēs
izvēlējāmies šīs izdales vietas, jāsaka, ka arī tur Dievs darbojās. Vairāk vai
mazāk tā ziņa gāja „no mutes mutē”. Cilvēki ieteica tās vietas, par kurām
zināja, ka viņiem neiet tik viegli. Māc. Dāgs arī kontaktējās ar Liepājas
diecēzes bīskapu Pāvilu Brūveru ar lūgumu ieteikt trūcīgākās draudzes. Un tā,
vārds pa vārdam, un izdales maršruts bija gatavs! Protams, liela loma arī bija
pašām izdales vietām, vai tās ir ieinteresētas šādā lietā vai nē, jo tomēr tām
kontaktpersonām, kuras bija katrā vietā, vai tas būtu mācītājs vai skolas
direktore, bija jāuzņemas liels darbs apzināt visus trūcīgos un uzzināt viņu
kāju izmērus. Kopā mums izdevās! Pēdējo nakti pavadījām netālu no Strazdes
viesu namā „Rezidence Kurzeme”, kur arī jauniešiem bija iespēja ieiet pirtī.
Un tad klāt bija
pienākusi svētdiena. Mūsu projekta pēdējā izdales diena un pēdējais izdales
punkts Talsos. Noslēdzām projektu ar ļoti pacilājošu dievkalpojumu Talsu
luterāņu baznīcā. Interesanti, ka Talsu draudzes mācītājs ir Māris Ludvigs, kas
kādu laiku kalpojis draudzēs Kanādā. Mūsu Kanādas pārstāve Aina Budrēvica ļoti
labi zina viņa meitu Elizabeti. Pēc dievkalpojuma devāmies pāri ielai uz
draudzes namu, kur baudījām siltu „soļankas” zupiņu ar cepumiem un tēju. Un tad
bija laiks pienācis pašai izdalei. Šajā vietā mēs izdalījām daudz vairāk apavus
nekā bija plānots sākumā, jo līdzi bija sanākuši vairāki draugi un jaunieši
tiem, kas bija mūsu sarakstos. Tas arī bija labi, jo šī bija mūsu pēdējā
izdales vieta, un busiņā vēl sēdēja pilnas kastes ar mūsu rezerves apaviem.
Jāmin, ka gandrīz katrā vietā, kur līdzi bija atnākuši kāds brālītis vai
māsiņa, mēģinājām piemeklēt apavus arī viņiem. Galu galā tomēr vēl apavi palika
pāri, tos atstājām Talsu diakonijas rīcībā ar uzticību, ka viņi varēs tos
lietderīgi izmantot.
Un tā ceļš no Talsiem
mūs veda atpakaļ uz Rīgu, lai katrs, pieredzi un labus piedzīvojumus ieguvuši,
varētu doties tālāk pa mūsu dzīves ceļiem ar cerību, ka šis projekts mums daudz
ko būs mācījis un arī parādījis jaunas lietas. Ar cerību, ka esam varējuši kaut
mazliet piepildīt Dieva plānu - novilkt savu kurpi un dot to otram visu
Ziemeļamerikas un Austrālijas ziedotāju vārdā. Kaut vai tikai uz nedēļu, kaut
vai tikai viens apavu pāris katram, bet tomēr kaut kāds iesākums, lai vēlāk
caur citām iespējām varētu turpināt tālāk ticībā Dieva labos darbus pildīt.
Domāju, ka jauniešiem ļoti vērtīgi bija redzēt to, ar cik lielu apbrīnu
atbalsta saņēmēji, liels vai mazs, vecs vai jauns, priecājās par jauniešu
latviešu valodas spējām. Un arī zināšanām par Latviju. Tā klātbūtne, ko
jaunieši varēja sniegt Latvijas cilvēkiem, vēl ilgi dzīvos šo cilvēku atmiņās un
sirdī.
Publicēts 05|07|2014
Edija Banka-Demandta
Lūgšana 14. jūnijam
Kungs, Visuvarenais debesu Tēvs -
Piemini Latviju. Piemini Latviju un viņas
sāpes un bēdas. Piemini Latviju un viņas
cerības un sapņus -
neļauj aizmirst, kā tik pēkšņi izgaisa miers briesmīgās
nakts tumsā un murgainos vaidos. Šodien liec atmosties gatavībā cerību par drošu, taisnīgu, gaišu Latvijas rītdienu pārvērst darbos un lēmumos,
kas saskan ar Tavu prātu un atbalso Tavu
patiesību, kas ir mūžīga.
[...]
Vairo mūsu ticību un paļāvību Tev, vienīgi Tevi neierobežo laiks un telpa. Tu
zini, kas bijis, ir un būs. Novērsi
ļaunu un to, kas varētu apdraudēt mūsu tautu, vai citas tautas, kas grib dzīvot
mierā.
Tavā priekšā mēs pieminām tautas māsas un brāļus, kam tāds miers tika nozagts. Kas nežēlīgi
tika izsūtīti no Latvijas un pazuda saviem piederīgiem, ne tikai 14. jūnijā, bet
gadus vēlāk, marta dzestrākās dienās, un vēl citās naktīs, dienās. Dod, lai
viņu vārdi un liktenis nezustu no tautas atmiņas.
Jēzu, Tu esi augšāmcelšanās un dzīvība. Tu zini, ko nozīmē ciest netaisnību un mokas, Tu māci, kā pastāvēt ticībā,
cerībā un Dieva mīlestības spēkā. Mēs
ticam, ka Tu katru mocekli izvedi no ciešanām un ievedi mūžīgās dzīvības
valstībā. Palīdzi ticēt, ka reiz tiksies tie, kam bija lemts šķirties un pat
nezināt, kur kapa vietas mīļajiem.
Tava žēlastība nekad nebeidzas. Aizvesto vārdi
liecina, ka tad, kad viņiem likās, ka ellē bija nonākuši, viņi Tevi juta sev
blakus. Elle Tevi nebiedē. Paldies, Tavs spēks mūsu nespēkā varens
parādās! Tu biji klāt un ticam, Tu būsi
arī ar mums.
Kungs, mēs lūdzam arī par tiem, kas fiziskā un/vai garīgā nebrīvībā cīnās un cieš pasaules malu
malās. Šodien mēs no sirds īpaši lūdzam: stāvi klāt Ēģiptes cietumā ieslodzītam
latvietim Pēterim Grestem. Viņš liecināja par to, ko redzēja, un tika
sodīts no tiem, kas viņu grib apklusināt. Taisnīgais Dievs, dzirdi mūsu
lūgšanas par viņu un ģimeni, kas par viņu cīnās. Uzturi
Pēteri ticības spēkā, dāvini to mieru, ko tikai Tu spēj dot, lai pat
ieslodzījumā viņa dvēsele būtu atbrīvota no bailēm vai šaubām, zinot, ka Tu esi
ar viņu. Palīdzi, mēs lūdzam, lai
patiesība uzvarētu un viņš drīz varētu atgriezties mājās.
Tūkstoškārt mēs Tev pateicamies par to brīvību,
kurā mēs dzīvojam. Māci mums to novērtēt, to aizstāvēt un nekad, nekad neaizmirst, cik
dārga tā, un ko tas nozīmē, kad tā tiek nozagta.
Dievs, sargi mūsu tēvu zemi! Šodien,
rīt un mūžīgi. To lūdzam Tava Dēla, mūsu
Kunga Jēzus Kristus vārdā. Āmen.
Publicēts 13|06|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Noskaidroti LELBĀL Bīskapa amata kandidāti
LELBĀL Bīskapa amata kandidāti ir:
prāv. Andris Abakuks, prāv. emer. F. T. Kristbergs un
prāv. Lauma Zušēvica. Vēlēšanu process turpinās, balsošanas materiālus paredzēts izsūtīt līdz 15. jūlijam.
Publicēts 13|06|2014
LELBĀL vēlēšanu komisija
Juris Cilnis
Lūgsim Dievu, lai izdodas!
Paldies Jaunatnes nozares vadītājam, mācītājam Dāgam un jauniešiem, kas no sevis daudz prasīs, bet ticu, arī varēs vēlreiz piedzīvot kalpošanas prieku! Lai Dievs svētī katra ceļojuma posmu! Katru satikšanos! Lai Kristus pēdās ejot, kurpes tiktu dalītas, kas citiem apliecinātu arī mūsu Baznīcas mīlestību. Zinu, ka Dievs ir ar šo izdales komandu! :) Tā Viņš ir solījis. Šī komanda būs mūsu lūgšanās, kā tā jau ir bijusi! Lūgsim visi! Lai rit!
Publicēts 12|06|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Aicinājums Pasaules bēgļu dienas atzīmēšanai
“Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas
dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi
pašu.” Lūkas 10:27
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
Šogad
LIRS (Lutheran Immigration and Refugee Service) 22. jūnijā atzīmēs 75.
jubileju kopš dibināšanas. Šī
organizācija uzsāka savu darbību, palīdzot Eiropas bēgļiem Otrā pasaules kara laikā
un pēc tā.
[...]
Daudzi no mūsu ģimenēm, latviešu
bēgļi, bija starp šiem. Kopš 1939. gada
LIRS ir gādājis par patvēruma nodrošināšanu 500,000 patvēruma meklētājiem.
LIRS
darbs un kalpošanas pamatā ir Dieva mīlestība uz visiem cilvēkiem. Liecinot par
Dieva mīlestību un taisnību, kopā ar LIRS, arī LELBA iestājas par bēgļu un patvēruma
meklētāju ilgām dzīvot drošībā, bez bailēm, ar iespējām strādāt un gādāt par
savām ģimenēm. LELBA pievienojās LIRS darbam 1982. gadā, tā atzīstot šīs
organizācijas lielo lomu latviešu bēgļu uzņemšanā.
Mārtiņš
Luters savās mācībās atgādināja, ka kalpot Dievam nozīmē neko vairāk kā parādīt
žēlastību savam tuvākajam. LIRS 75 gadu laikā ir rūpējusies par tiem, kas bēg
no kara, vajāšanām, vardarbības, cilvēktirdzniecības un citām nelaimēm. Kopā ar
LIRS, mūsu Baznīca ir atgādinājusi neaizmirst Dieva vārdus, kas aicina: “Neaizmirstiet viesmīlību! Svešiniekus uzņemdami, daži, pašiem nezinot,
ir uzņēmuši eņģeļus.” (Ebr. 13:2)
Pateiksimies
Dievam par LIRS lielo darbu, jo tas svētīja tik daudz latviešu bēgļu pēc Otrā
pasaules kara. Vienosimies ar LIRS lielajā jubilejā, atzīmējot to ar īpašu
dievkalpojumu šī gada 22. jūnijā. Pateicos māc. Ilzei Larsen, kura izstrādāja
kārtību un ieteikumus jubilejas dievkalpojumam. (Kārtība tika izsūtīta visiem LELBA garīdzniekiem un draudzēm.) Ja nebūtu iespējams tieši 22.
jūnijā noturēt dievkalpojumu, kad to darīs LIRS, tad LELBA pārvalde aicina to
darīt tuvākā svētdienā. Atcerēsimies LIRS ar lūgšanām un finansiālu atbalstu.
Pasaules
bēgļu skaits aug, Dievs lai dod, ka augtu arī mūsu gatavība atsaukties viņu
vajadzībām kā reiz darīja tie, kuriem latviešu bēgļi kļuva par tuvākiem!
Lai
Dievs svētī!
Publicēts 02|06|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Pasaules bēgļu dienas svinības un LIRS 75. jubileja
Šī gada 22. jūniju LIRS (Lutheran
Immigration and Refugee Service) svinēs Pasaules bēgļu svētdienu 75. jubilejas
ietvaros!
Apvienoto Nāciju Organizācija 2000. gadā pieņēma
rezolūciju par 20. jūniju kā Pasaules bēgļu dienu. Šajā dienā tiek godināta to
cilvēku drosme, izturība un apņemšanās, kuri atstāj savas mājas un bēg no
vajāšanām, vardarbības un citām briesmām. LIRS 75 gadu laikā ir atbalstījusi
500,000 bēgļus un patvēruma meklētājus.
[...]
Arī latviešu Otrā pasaules kara bēgļi
ir starp tiem, kas saņēma LIRS atbalstu, iesākot jaunu dzīvi.
LELBA atzīmēs un piedalīsies jubilejas svinībās ar īpašu
dievkalpojumu. 22. jūnija svētdienas dievkalpojumā vienosies tik daudzas
luterāņu baznīcas un citas konfesijas visā ASV! Aicinājumu un dievkalpojuma
kārtību LIRS izsūtīs tuvākā laikā visām draudzēm. LIRS nozare aicina atzīmēt
22. jūniju (vai tuvāko jūnija svētdienu) draudžu kalendāros kā Pasaules bēgļu
svētdienu, kad pateiksimies Dievam par latviešu bēgļu gaitām un dzīvi, gan arī
aizlūgsim par tagadnes bēgļiem visā pasaulē. Vairāk informāciju par 75.
jubileju var atrast www.LIRS.org
"Es biju izsalcis, un jūs devāt
man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs
mani uzņēmāt." (Mt 25:35)
Publicēts 25|05|2014
LIRS nozares vadītāja
Ilze Larsen
I E K L A U S O T I E S. . . KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS SVĒTKUS GAIDOT
Ir ļoti agrs rīts trešā pavasara dienā. Dzied putni. Ilgi gaidīju un cerēju, ka drīz atkal skanēs šis
rīta sveiciens Debestēvam, kas kaut kā, galu galā, pa garo, ārkārtīgi auksto ziemu, tomēr
bija gādājis arī par putniņiem. Un
vāverēm. Kad dziļi, sasaluši sniega
kalni nedēļām ilgi slēpa zemi, bieži domāju, kā viņas tiek pie barības krātuvēm, kā viņas nenosalst? Zinu, tie ir dabas likumi, kas dāvina dzīvniekiem
gudrību kaut kā zināt, kā izdzīvot.
[...] Vienkārši izdzīvot tad, kad visi ārējie atpstākļi
mums liktos pārāk bargi, pat neiespējami. . .
Domāju par Latviju, par visiem, kam šorīt ir
bailes skatīties ziņas. Zinu, ka vairākiem mūsu draudžu locekļiem katrs
mirklis ietērpts lūgšanās, lai Dievs pasargā viņu mīļos ģimenes locekļus, kas
tik tālu prom, Latvijā. Ko nozīmē viņiem šis pavasaris, kad vajadzētu
sirdīm atplaukt, cerībai un
priekam līdz ar visu dabu un siltākām dienām. Bet tagad? -
Neziņa un bailes. Lūgsim kopā ar viņiem. Bet iezogās doma, vai ar to pietiek? Lasīju šādus vārdus: "Vision without action is a
daydream; action without vision is a nightmare." Vai tā kādreiz ir arī ar lūgšanām? Nevar jau būt,
ka tas būtu viss, kas mums jādara. Un
nav. Mēs rosāmies, mēs gribam turpināt runāt Latvijas
vārdā, katras valsts vārdā, kuras pašnoteikšanu un brīvību apdraud cita valsts. Un tādēļ mēs turpināsim lūgt, jo lūgšanām ir spēks. . .
Pamazām saule ir uzaususi. Putnu dziesmas gandrīz vai apklusušas. Savādi, vai nē? Laiks, šķiet, beidzies tikai
dziedāt, jāiet pie darba. Ir jāmeklē, ko ēst, ir jāgudro, kur un kā veidot
ligzdas. Vai putniņi vienkārši instinktīvi jūt un zina: ja nu tie izdzīvojuši tik tālu, tad tagadējās
grūtības ir nieks. Kāds sargā, Kāds gādā. Reiz Pestītājs mudināja rūpēs nonākušos raudzīties
uz putniem gaisā, uz puķēm laukā, tā arī no dabas mācīties, ko nozīmē paļauties, jo
Jēzus arī zināja, kāds spēks ir bailēm. Dievs ir spēcīgāks. Un mūsu lūgšanas, mūsu sarunas ar Viņu spēj
apstiprināt to, ko arī mēs instinktīvi zinām: Mēs neesam vieni. Lai kas būtu, Viņš būs ar mums,
vienmēr un visur. Te un Latvijā. Šodien un rīt un dzīvības uzvaras svētkos!
Ieklausies, vai dzirdi Viņa rīta sveicienu: „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība!” Dzīvība uzvarēja nāvi, Dieva mīlestība un
žēlastība uzvarēja grēku! Šī uzvara dārgi maksāja, arī to nedrīkstam mēs
aizmirst, bet, paldies Dievam - Gaisma uzvarēja! Ne tumsa! Pavasars uzvar - ne ziema. Dzīvības uzvaras svētki ir pie durvīm. Uzticies. Dzied Allelūja! -
un tad dodies drošsirdīgi pretī dienai!
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā!
Publicēts 03|04|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
"... kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam!" 2Kor 6:9c
Rakstu šīs Lieldienu pārdomas svētdienā
LAETARE, kas pašā ciešanu laikā jau ir kā lodziņš uz Lieldienām. Priecājieties!
Un liturģiskā krāsa var būt rozā!
Ir labi, ja mums jau pašā ciešanu laikā
ir šādi lodziņi uz Lieldienām - pirms Lieldienām, un tad arī pēc Lieldienām.
Apustulis Pāvils visu kristīgo dzīvi raksturo ar vārdiem, ka esam "kā mirēji,
bet dzīvojam; ...
[...]
kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara
daudzus bagātus; kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas." (2Kor
6:9c-10)
Tas nozīmē, ka nevienam no mums nav
jānoliedz ne bēdas, nedz sāpes, nedz trūkumu - arī ne nāves baismo varu. Tomēr,
vēl noteicošāks mūsu dzīvei var būt Lieldienu Augšāmcelšanās spēks.
Tas ir Dieva
mīlestības spēks, kas Jēzū Kristū uzvarējis nāvi, naidu, ļaunumu. Tas spēj
pavērt dzīvo apvārsni arī mums, pašiem mūsu dzīvē, un par liecību un palīdzību
citiem. Tas dara bagātu nabagāko no mums, tik bagātu, ka tam ir ko dot citiem -
ar tādu bagātību, ko zaglis nevar nozagt, nedz kodes un rūsa samaitāt.
Arī mums netrūkst apdraudējumu un rūpju:
par austrumu kaimiņa draudiem Ukrainai, arī Latvijai un visai pasaulei. Par
dabas katastrofām, kuras daļēji izraisām paši. Daudzus mūsu vecās paaudzes
cilvēkus nodarbina jautājums, kā turēties, kad spēki iet mazumā. Daudzi, kas pirms
neilga laika ieradušies, cīnās, lai pastāvētu saimnieciski un tomēr uzturētu
savu identitāti un kopību ar savējiem. Novēlu, lai mēs visu to redzētu arvien
Lieldienu apvārsnī: Dievā dibinātas cerības un prieka apvārsnī, Viņa mīlestības
apvārsnī: Es dzīvoju, un jums ar' dzīvot būs! Un, kopā ar manu kundzi, pateicos
par visām mīļām, jaukām Lieldienu pieredzēm mūsu dzīvē un kalpošanā. Lai mums
arvien par jaunu pavērtos šie lodziņi uz Dieva debesīm!
Publicēts 02|04|2014
Archibīskaps
Elmārs Ernsts Rozītis