
Lieldienas krīzes laikā
Šogad Kristus Ciešanu laiks bijis tāds, kādu nekad neesam piedzīvojuši. Stundām sēžam pie datoriem, televizoru ekrāniem, telefoniem… Negribam to darīt, tomēr nevaram neskatīties, neizsekot ziņām. Ilgojamies dzirdēt kaut vienu labu ziņu, statistiku, kas liecinātu, ka briesmīgais Covid-19 spēks samazinājies. Miljoniem cilvēku visā pasaulē mēģina atbildēt uz jautājumu - kam ticēt, kam nē. Miljoniem cilvēku visā pasaulē mēģina nezaudēt cerību, pacietību un līdzjūtību. Gribas pārvarēt bailes par to, kāda būs nākotne.
[...] Paldies Dievam, mūsu Baznīcas garīdznieki un draudžu vadības dāvina jums iespējas turēties kopā! Virtuālā pasaulē topam arvien tuvāki un cits citu iedrošinām, ka būs atkal labi, jo mums ir cerība. Šī krīze pāries. Būsim no tās mācījušies, kaut daudzi, pārāk daudzi par to būs samaksājuši visaugstāko cenu.
Pirmajās Lieldienās? Mācekļi cits citu tā nespēja iedrošināt. Viņiem Jēzus nāve bija beigas pilnīgi visām cerībām, dzīves plāniem, visam, pēc kā viņi bija ilgojušies. Arī mūsu draudzēm šogad nav atļauts pulcēties kopā, pat sērās nē, bet, paldies Dievam, mācekļiem nebija liegts sanākt kopā un skumt. Par ko viņi runāja pēc Lielās Piektdienas? Vai dalījās atmiņās par Jēzu? Vai šausmās par notikušo? Vai bailēs domāja - varbūt mūs meklē, varbūt arī mums būs ciest un mirt? Viens bija skaidrs - Jēzus bija miris. Visas cerības zudušas. Dievam bija cits plāns.
Vai viņi cits citam atkārtoja Jēzus vārdus, kā varbūt Viņš būtu cerējis? Viņš bija centies viņus sagatavot, sīkumos izstāstīt, kas notiks. Kādas sarunas beigās Viņš žēlastībā tik skaidri saka: “To es jums esmu pateicis tagad, pirms tas notiek, lai jūs ticētu tad, kad tas notiks.” (Jņ 14:29). Vai vieglāk pārdzīvot iepriekš neiedomājamo, ja par to mūs brīdina? Šajā laikā par to jālūdz un jādomā daudz.
Skaistajā, brīnišķīgajā, gaismas un dzīvības uzvaras Augšāmcelšanās rītā, kā visu atstāsta Lūka sava evaņģēlija 24. nodaļā, sievietes pie Jēzus tukšā kapa sastop divus vīrus spoži mirdzošās drānās! Tie viņām vēsta: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušajiem? Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā. Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam, un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.” Un tās atcerējās viņa vārdus! Skriešus tās dodas pie sērotājiem: “Taču mācekļiem viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja.” Pēteris gan aizskrēja un kapā ielūkojās, bet viņš redzēja tikai noliktu linu autu, un “viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.”
Ir tik labi uz mirkli apstāties un pateikties Dievam, ka arī tad, kad mēs esam sekojuši Jēzum, klausījušies Viņa vārdos, apliecinājuši, ka ticam Viņa Augšāmcelšanās brīnumam un nāves uzvarai, Dievs saprot, kad briesmās nonākuši, daudz aizmirstam. Lieldienu rītā no visas sirds kopā ar savu mīļo ģimeni un draudzi dziedāt “nāve ir mākta”, domāju ir vieglāk, nekā mājās pie ekrāna mēģināt baudīt Svētkus bez tiem, par kuŗiem dziļās rūpēs lūdzam, kā arī par sevi, lai nesaslimtu, izturētu. Pat nepieļaujot drūmāko scenāriju – nāvi. Tā ir pārbaude, ko labprātāk nepiedzīvotu. Bet tieši tādas krīzes laikā atskan brīnumu svētītā Augšāmcelšanās vēsts! Ja kāds jūtat, ka esat kā tie mācekļi, kam bija tik grūti noticēt vai atcerēties to, ko Jēzus teicis, atcerieties un pateicieties vēlreiz, par to, cik liela ir Dieva žēlastība un cik neatlaidīgs ir nāves uzvarētājs Jēzus! Viņam nebija viegli pārliecināt pat savus vistuvākos, ka viņus gaida gaiša nākotne, bet Jēzus neapstājas to darīt!
Viņš ir blakus sērotājiem, kas dodas prom no skumju aptumšotās Jeruzālemes. Viņi nepazīst, ka Jēzus ir Tas, kas viņiem blakus, viņi saka: “…Mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas izglābs Israēlu; un nu jau ir trešā diena, kopš tas viss noticis.” Nopūties par viņu nespēju ticēt Dieva Vārdiem, kas visu to jau vēstījuši, kas noticis, Viņš tik staigā ar viņiem un pacietīgi atgādina viņiem to, ko viņi jau zināja, bet bija piemirsuši. Un, ja nu nepietika ar to? Gaŗās dienas beigās, pieņēmis aicinājumu palikt kopā ar viņiem, “Jēzus apsēdās ar tiem pie galda, viņš ņēma maizi, to svētīja un pārlauzis deva tiem. Tad viņu acis atvērās un tie viņu pazina; bet viņš tiem kļuva neredzams. Un viņi sacīja viens otram: “Vai mūsu sirds nedega, kad viņš ar mums runāja, Rakstus izskaidrodams?” Pēkšņi tie steidzas atpakaļ uz vietu, kur pamazām izzūd nakts. Mācekļi vēl ir kopā. Vai tie guļ? Vai tic, ka tie viņiem vēsta: Tas Kungs patiesi ir augšāmcēlies!
Nepietiek ar citu vārdiem. Viņu vidū nāk Jēzus un saka: “Miers ar jums.” Viņi dzird un redz viņu un tomēr netic? Bet šoreiz tik skaisti teikts: “Ka viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās!” (Lūkas ev. 24:36-41). Ne vairs aiz bailēm, izmisuma, šaubām, bet no prieka viņi vēl neticēja…un tas tomēr ir kas cits! Piedzīvot tādu laimi, ka izbrīnā cits citam sakām: “ Kā! Kā tas var būt! Bet ir! Tāda laime ir mūsu! Un tas viss Viņa nopelns un žēlastība!” Arī krīzes laikā šī Augšāmcelšanās dāvinātā cerība apliecina, ka gaisma ir spēcīgāka par tumsu, un Jēzū dāvinātā grēku piedošanas un mūžīgā dzīvība ir spēcīgāka par nāvi!
Šis krīzes laiks licis mums daudz pārdomāt dzīvības un nāves jautājumus. Vairāk esam dzīvojuši līdzi tiem, kas cieš, pateikušies par tiem, kas pašaizliedzīgi riskē ar savām dzīvībām, lai glābtu citus, un tomēr slimība paņēmusi tūkstošiem cilvēku dzīvību. Mēs varam palīdzēt arī tad, kā reiz Jēzus ar ceļiniekiem – esot kopā ar sērotājiem, caur Viņa vārdiem, esot blakus arī tad, kad tas nav iespējams klātienē, tikai virtuālajā pasaulē.
Mēs varam apliecināt, ka ticam Tam, kas sevi atdeva par mums visiem un savedīs mūs reiz kopā mūžīgās dzīvības valstībā! Vairs nebūs jāturas sešu pēdu attālumā vienam no otra, nebūs jābaidās, ka nekad atkal neredzēsim tos, ko tik ļoti mīlam. Lai Dievs dod spēku, mieru, veselību. Lai Dievs dod ātrāk beigties šai krīzei, kuŗas ēnā tomēr būs neskaitāmi, kuŗiem arī mēs varam palīdzēt atjaunot ticību. Atgādinot, ka pat bēdās un tumsā spīd Kristus gaisma un cerība, kā Viņš mums vēstīja: “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība!” (Jņ. 3:16). Allelūja! Kristus ir cēlies! No visas sirds novēlu jums skaistas, ticības spēka un miera svētītas Lieldienas! Lai Dievs svētī un pasargā!
Jūsu Archibīskape Lauma Zušēvica
Fotogrāfija: māc. Biruta Puiķe-Wilson
Publicēts 01|04|2020
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica

Pārdomas atveseļojoties
Droši, ka katram no mums tā noticis - tu uzmosties un zini, nebūs labi. Paaugstinātā temperatūra dara savu. Ir sāpes, absolūts pārgurums.Taču, kad tas notiek ļaunā Covid-19 aptumšotā laikā, parādās vēl viens simptoms - bailes.
[...]Pagājušajā otrdienā piedzīvoju tādu rītu. Dienās pēc tam vairākas reizes man prasīja: vai Tev ir kādi no simptomiem, kas raksturo Covid-19? Bailes var gandrīz likt iedomāties, ka ir! Bet, paldies Dievam, nebija. Jūtos arvien labāk. Ārste konsultēja caur video, tā aizsargājot mani, sevi, citus! Izrakstīja zāles, kuras gan bija jāpārtrauc lietot blakus efektu dēļ, daži no kuriem līdzinājās tiem, no kā jābaidās. Dalos, jo vēl dziļāk pati izjutu, cik spēcīgi bailes pašas par sevi spēj kaitēt veselībai šajā murgainajā laikā.
Dalos arī tādēļ, lai aicinātu vairot pretspēku šīm bailēm, vēl dedzīgāk lūdzot un pateicoties par tiem, kas pārvar savas absolūti pamatotās bailes, dodoties no savām mājām un ģimenēm, lai gādātu par visiem slimniekiem, kas tik ļoti cieš! Vairosim pretspēku bailēm, mazāk skatoties nepārtrauktās pārraides, kas satrauc un spēj padarīt slimu! Vairāk meklēsim, kā atbalstīt tos, kas strādā ārstu birojos, aptiekās, slimnīcās, veikalos, kompānijās, ‘virtuālajās skolās’ un birojos, atsaucoties šī baiļu pārpilnā laika vajadzībām! Vairosim pretspēku bailēm, pateicoties Dievam par to, ka notiek arī daudz, daudz laba! Kļūsim līdzdalībnieki labestības darbos! Sazvanīsimies un atklāti dalīsimies savās bailēs! Tā cits citam varam palīdzēt dāvināt citu perspektīvu, kamēr miers mazliet atgriežas.
Vairākas reizes pagājušajā nedēļā nāca prātā Kristus Augšāmcelšanās stāsts. Dievam pateicos, ka tas ir tik cilvēciski patiess, jo tas ir pilns baiļu! Arī toreiz, kad prāts nespēja saprast tik neizprotamu notikumu, dabiskā reakcija bija bailes. Tas, ka Kristus sekotājiem bija šīs bailes, netika izdzēsts no Augšāmcelšanās stāsta, bet tika atbildēts ar vārdu: “Nebīstieties!” Kā toreiz, tā tagad Dievs zina, pirms kāds Viņa mīļotais bērns var ticībā gavilēt, pirms cerība var atklāt ceļu daudz gaišākai nākotnei - dvēselei jāatgriežas mierā! Tad Viņa bērni var skaidrāk domāt un nokļūt veselīgākā vietā. Būtu nedabiski domāt, ka mūs nebaidītu tas, kas tagad notiek, jo to patiešām nespējam saprast. Nebaidīsimies no bailēm! Ja sev tās nepiedosim, tad būs daudz grūtāk no tām izkļūt. Pretspēkā lūgsim vēl patiesāk, lai Dievs ir klāt, iedrošina un atbild kā toreiz: Nebīstieties! Nebīstieties, ja arī atkārtoti jālūdz pēc tā miera, kas pārspēj visu saprašanas! Tas nāks! Tas ir Kristus žēlastības apsolījums, Viņa spēks! Un svēts Viņa vārds!
+Lauma
Publicēts 29|03|2020
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica

Dienu ierāmējot lūgšanās
Aicinājums maziem un lieliem Dieva bērniem!
Ir sestdiena - diena, ko daudzi parasti gaidījuši, lai atpūstos no smagas darba nedēļas. Šodiena daudziem, kam jau visu nedēļu bijis lemts no mājām strādāt, kamēr bērni ap viņiem rosās, jo skolas slēgtas, vienkārši saplūst ar pārējām dienām, jo tā īsti nu vairs neatšķiras no citām. Nav arī kurp doties. Koncerti nenotiek, spēļu laukumus apmeklēt nedrīkst. Gudrojam, kā palīdzēt ‘nodedzināt’ bērnos uzkrājušo enerģiju, skatāmies internetā, kā citi lūdz un aicina virtuālā pasaulē pulcēties pārrunās.
[...]Kā šī diena izskatītos, ja mēs to ierāmētu lūgšanās? Ebreju ticīgajiem šī ir sabata diena. Diena Dievam un lūgšanām. Savās mājās kopā ar bērniem lūdzam, lai Dievs pasargā tos, kas cīnās ar Covid-19 sekām, jo no viņiem tiek daudz vairāk prasīts kā no tiem, kam tikai lūgts palikt savās mājās, lai aizsargātu citus. Lūdzam, lai stiprina tos, kam nav darba, vai kas daudz zaudējuši. Bērniem varam skaidrot, ka šajā brīdī arī viņi piedalās sevišķi svarīgā misijā - palīdzēt novērst citiem ko ļaunu.
Prātā nāk nodarbība, ko katrs atsevišķi mēs varētu veikt un tad dalīties ar citiem. Kā būtu, ja mēs katrs pats, vai kopā ar bērniem, šodien, rīt, pierakstītu lūgšanas, ko katrs sakām, vai arī domas, ko Dievs dāvina? Tās varētu rakstīt uz papīra lapiņām, kuras pēc tam salīmēt rāmī. Ko ierāmēsim? Kādu mākslas darbu - bērnu vai ģimenes kopā radīto vai jūsu katra paša zīmējumu, gleznu vai fotogrāfiju. Būsim radoši! Cits citu arī ar šo stiprināsim un, ticu – atradīsim, kā Dievam paļauties un pateikties, ka Viņš mums ir klāt!
Pēc tam radītos darbiņus nofotografējiet un nosūtiet mūsu LELBĀL Facebook un mājas lapas uzturētājam māc. Tālim Rēdmanim (berlinietis@gmail.com) vai manai asistentei Tijai Abulai (tabuls@att.net)!
Ja šo dienu un rītdienu mēs pavadītu lūgšanās un pārdomās, veicot šo mākslas projektu, varbūt, ka tas vairotu mieru mūsu sirdīs, palīdzētu mums pacietībā gaidīt, kas gan ir tik grūti.
Salamans reiz rakstīja, ka “pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” Tā tas skan ‘vecajā’ tulkojumā. Jaunajā tulkots šādi: “Kas gauss dusmās – par spēkoni pārāks, kas savalda garu – pārāks par pilsētas iekarotāju.” (Salamana sakāmvārdi 16:32). Ļaunais vīruss iekaro vienu pēc otras mūsu pilsētas. Būsim stiprāki! Pacietīgāki! Vienosimies lūgšanās un savos mākslas darbos! Kopā ar saviem bērniem pavadīsim laiku pārrunās par Dievu, kam varam paļauties!
Debestēvs, Tu, kas mīli mūs, stāvi klāt un palīdzi! Vairo mūsu ticību, palīdzi mums tajā dalīties tā, ka pārvaram sevī nemieru, arī nepacietību! Palīdzi visiem neaizmirst citus, bet tuvoties tiem vairāk kā pirms šīs krīzes! Pasargā tos, kas cīnās pret neredzamo ienaidnieku! Pasargā no panikas, kas saredzama daudz cilvēku sejās! Palīdzi, lai mūsu bērni un mazbērni izjūt mūsu mieru, ticību, cerību, pāri visam - mūsu mīlestību! To visu un vēl Svētā Gara iedvesmojumu mēs lūdzam mūsu mīļā Pestītāja Jēzus Kristus vārdā! Āmen.
+ Lauma
Attēls: archbīskapes L.Zuševicas zīmējums
Publicēts 21|03|2020
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica

Mīļās māsas un brāļi Kristū!
Šodien mēs atrodamies nezināmā situācijā. Pirmais un galvenais ir saglabāt mieru un ticību Dievam. Mūsu Pestītājs jau saka: ”Es jums atstāju mieru, Savu mieru es jums dodu... jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Jāņa ev. 14:27
[...]Klausoties, runājoties un daloties ar mūsu pirmās rindas cīnītajiem (zinātniekiem, ārstiem, medmāsiņām un visiem, kas strādā slimnīcās un veselības iestādēs) ir sajūta, ka mēs visi esam aicināti un atbildīgi šajā cīņā. Gavēņa laiks mūs uzrunā. Varbūt ir sākums pārvērtēt mūsu prioritātes. Laiks domāt, ka ir Dievs, kas kontrolē mūsu likteņus un tāpēc mēs tiekam aicināti pazemīgi lūgt Dieva palīgu.
Turpināsim ievērot valsts iestādes lēmumus un norādījumus. Tas nozīmē, ka diemžēl mēs nevaram tīri fiziski, klātienē stiprināt viens otru. Bet aicinu visiem draudzes locekļiem telefoniski stiprināt un atbalstīt viens otru. Aicinu visiem lūgt un lasīt Bībeli mājās kā parasti. Ja esat ģimenēs/draugu lokā, tad ir daudz vieglāk stiprināt vienam otru. Dievs mūsu dzīvē nāk klusiem un mierīgiem soļiem, mēs bieži tos nesadzirdam, aizskrienam Dievam garām. Norimsim, ieklausīsimies, būsim kopā ar saviem mīļajiem, būsim vienoti lūgšanās, meklēsim pēc Dieva Vārda un tā izpratnes.
Lūgsim mūsu Kungu par pasauli, tautām un baznīcām šajā pārbaudes laikā.
Prāv. Gunārs Lazdiņš
LELBA priekšnieks
Publicēts 20|03|2020
Prāvests
Gunārs Lazdiņš
Gunārs Lazdiņš

Dievs kad izpleš savus spārnus pār mums
Šorīt lasot ziņas, ka atcelta Lielbritānijā paredzētā Sinode, rakstīju, ka tā arī viņi palīdz ierobežot ļaunā vīrusa izplatīšanos. Jādara visiem, ko varam, lai nedotu iespēju Covid-19 plašāk izplesties. [...]Kā varam palīdzēt ierobežot baiļu un panikas izplešanos? Domāju, arī atceroties, cik Dieva žēlastībai gara vēsture mūsu dzīvēs. To palīdz neaizmirst Dieva vīra Mozus reiz mācītais: “Atceries vissenās dienas, apjēdz audžaudžu gadus, jautā savam tēvam, un viņš tev teiks, saviem vecajiem, un tie tev pastāstīs!” (V Moz 32:7)
Jo reiz Dieva tauta bija nonākusi briesmās un bailēs, tā bija pazudusi tuksnešainā zemē, klajumā, plēsīgu zvēru briesmīgu kaucienu vidū. Dievs to atrada un “Viņš to apkampa pasargādams, Viņš to pieņēma pie sevis, Viņš to sargāja kā acu raugu. Kā ērglis, kas savu perējumu vedina un lidinās pār saviem bērniem, kas izpleš sargādams savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes uz saviem spārniem…” (V Moz 32:10b-11).
91. psalma vārdi līdzīgi iedrošina: “Dievs tevi sedz ar saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts… Tu nebīsties nakts briesmu…nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā…Viņš sūtīs tev savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos…”. Kaut neviens no mums nevēlas šo laiku piedzīvot, citi pirms mums reiz bijuši līdzīgos pārbaudījumos. Viņiem ir, ko mums mācīt, un viņu vārdi spēj mūs iedrošināt. Turpināsim lūgt, lai visi zinātnieki kopā mācās arī no tā, kā tika uzvarētas slimības un izmisums.
Lūgsim. Dievs, tik daudz esam ceļojuši kopā ar Tevi. Ar Tevi, kas pagātnē tik bieži esi atklājis savu neizmērojamo žēlastību, jo sevišķi tad, kad mūsu ģimenes, tauta vai pasaule - esam bijuši bailēs un neziņā. Palīdzi mums paļauties un uzticēties, ka arī šoreiz Tu būsi tas, zem kura spārniem būsim pasargāti. Tie Tevis sūtītie palīgi, kas, kā eņģeļi - Tavi kalpi, ir gādājuši par mums. Debestēvs, palīdzi neaizmirst, kā esi mūs sargājis, vairo mūsu pateicību par jau piedzīvoto svētību. Dod, mēs lūdzam, ka šobrīd aptumšotais ceļš nākotnē kļūtu piedzīvotās žēlastības apgaismots. Visu pasauli mīlot, Tu sūtīji savu Dēlu Jēzu pie mums. Mēs lūdzam, Jēzu, kā Tu reiz biji ilgojies kā putns zem saviem spārniem sargāt savus mazuļus, ļauj tagad mums izjust Tavu tuvumu un drošību. Neļauj izplatīties ļaunajam vīrusam vai bezcerībai, bet ļauj katram izjust drošību zem Taviem mīlestības spēkā izplestiem spārniem. Āmen.
+ Lauma
Publicēts 19|03|2020
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica

Covid-19 laikā no tālienes dziedinot un garīgi aprūpējot
Lūdzot un domājot par to, ko no mums prasa šis Covid-19 laiks, atkārtoti nonācu pie dažiem Kristus dziedināšanas stāstiem. Vienā Jēzum notiek saruna ar vīru, kas bija augstā centuriona amatā. Viņa kalps bija smagi slims. Vīrs pazemībā neprasa, lai Jēzus Kristus dotos uz viņa māju, bet lai Jēzus dotu ‘tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts.” Jēzus izbrīnā izceļ šī romieša ticību un viņam saka: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis!” Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā.” (Mt. ev. 8:5-13).
[...]Otrā notiek debates starp Jēzu un drošsirdīgu kanaāniešu sievieti. Viņa ir neatlaidīga un lūdz, lai Jēzus apžēlotos par viņu un palīdzētu viņas dēmona mocītai meitai. Arī dēļ sievietes asprātības un pazemības, kā arī absolūtās pārliecības, ka Jēzus var izpildīt viņas lūgšanu, viņa sadzird Pestītāja vārdus: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.” (Mt. ev. 15:21-28)
Abos gadījumos Jēzus dziedinošais spēks viņus aizsniedza, kaut Jēzus pats viņiem nepieskārās. Mēs neesam Jēzus, bet kalpojot Viņam, ticu, mūsu ilgas ir doties tieši un uzreiz pie slimajiem un viņu ģimenēm. Mēs ilgojamies būt klāt. Uzlikt roku un kopā lūgt. Pati piedzīvoju konfliktu dvēselē un ticu, ka arī jūs to izjūtat, kas esat savas draudzes mācītāji, vai arī kādi no tiem, kas parasti dodas pie cilvēkiem, kas dzīvo aprūpes namos vai mājās bez citu atbalsta. Ko tagad darīt, kad pat ģimenes locekļiem aizliegts apciemot savējos, lai aizsargātu viņus no Covid-19.
Lai aizsargātu vājākos. Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū, mīļie ordinētie un neordinētie mūsu draudžu garīdznieki, tā ir atbilde mūsu dvēseles cīņai! Uz laiku tiekam aicināti rūpēties par vājākiem, lūdzot par viņiem no attāluma. Mums nav liegts zvanīt, iedrošināt viņu ģimenes locekļus un citam citu, ka nedarām pāri otram, kad atturamies viņus apciemot vai satikt. Tieši otrādi – mēs viņus un citus, arī sevi, aizsargājam no vēl smagākas saslimšanas. Paklausot visiem ieteikumiem, mēs arī piepildām Jēzus mīlestības bausli, kura noslēgumā esam aicināti mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu. Vai lielāka mīlestība nav šī, ka mēs, kas patiesi gribam doties kopā un palīdzēt, tomēr neaizsargājam vājākos un plašāko pasauli, paliekot mājās, ja iespējams. Uz laiku. Jo ticu, ka tas būs uz laiku.
Mēs varam palīdzēt ierobežot šo ļauno vīrusu. Gribam būt klāt, gribam palīdzēt, bet mēs taču ticam, ka caur Kristu mūsu lūgšanām ir spēks aizsniegt slimnieku un bailēs nonākušo sirdis. Mēs ticam, ka Viņš ir klāt viņiem. Un svētīs viņus un mūs. Lai Gars no tuvienes un tālienes ved kopā mūsu dvēseles, ne telpās kopā sanākot, bet sirdīs vienoti Dieva mīlestībā! Lūdzu, nejūtieties vainīgi, ka uz laiku nekalpojam, kā esam ieraduši! No mums šobrīd prasa vien atšķirīgi kalpot un ticēt, cerēt un mīlēt. Mūsu 146. dziesmas pēdējais pants lai jūs stiprina un atgādina:
Nav dienas nevienas, kas neiededz sauli,
Ko tāles un dzelmes, Dievs, atstaro Tev!
Tev paklanās zvaigznes, Un lūgšanas aiznes
Šo dziesmu svētstundā Tev dziedātu.
+ Lauma
Publicēts 18|03|2020
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica

Lūgšana
Lūgšana, kas radās, lasot meitas vārdus lūgt par visu veselības aprūpes sistēmu….
[...]Svētais Debestēvs,
Tu tik dažādi uzrunā mūsu sirdis, aicinot Tev uzticēt visas mūsu rūpes ne tikai par sevi, bet par katru ap mums. Pasargā visus no vīrusa, kas apdraud tik daudz cilvēku veselību un dvēseles mieru, bet, īpaši, Tēvs, stāvi klāt un svētī, pasargā katru ārstu, katru medmāsiņu, katru slimnieku aprūpētāju, katru ambulances braucēju, katru farmaceitu, katru, kas strādā slimnīcās, aprūpes namos, bērnu centros. Viņi tik daudz no sevis atdod, dod viņiem izjust mūsu lūgšanas un pateicību.
Tu visu Radītājs un Svētais Gars, iedvesmo katru zinātnieku, laboratorijās strādnieku, lai tie ātrāk atrastu pret zāles Covid-19 vīrusam. Mēs tā ceram drīz dzirdēt labās ziņas, ka atrastas zāles, kas palīdz. Paldies par viņiem, no kuriem tik daudz tiek sagaidīts. Paldies, ka viņi ir, kas tik pašaizliedzīgi strādā. Stāvi klāt arī viņu ģimenēm un draugiem. Palīdzi, Dievs Svētais Gars, ka viņi izjūt mūsu lūgšanas.
Visvarenais Dievs, mēs lūdzam par tiem, kas strādā, lai mums sagādātu ēdienu un vajadzīgos produktus. Pasargā katru kravas mašīnas braucēju; katru, kas strādā, lai ražotu un to nogādātu veikalos. Pasargā, ka viņi nesaslimtu, jo viņi daudz riskē par svētību mums.
Kungs Jēzu, Tu, kas zini, cik liels spēks ir bailēm, pasargi mūs no izmisuma, ka mums kas varētu pietrūkt, dāvini līdzsvarotu domāšanu, kas atgādina rūpēties arī par citiem, kam patiešām varētu pietrūkt. Dāvini gudrību sagatavoties laikam, kas prasa no mums dzīvot tā, kā neesam ieraduši, palīdzi neiekrist dvēselei graujošā panikā.
Kā Tēvs debesīs Tu zini, cik ļoti mīlam savus bērnus un mazbērnus, esi klāt tiem, kam lemts strādāt no mājām un vienlaicīgi gādāt par savu bērnu skološanu. Turpini svētīt un iedvesmot vecākus un skolotājus veikt savus darbu, lai pat šajā grūtajā laikā, bērni un ģimenes, mēs visi kopā kļūtu stiprāki. Tāpat arī lūdzam par visiem tiem, kam ceļš mājās tapis ļoti grūts un šķēršļiem pilns.
Paldies par tiem, kas strādājot finansiālā laukā, cenšas mierināt, atrast atrisinājumus, lai neciestu tie, kam bailes. Vadi tos, kas vada valstis pa visu plašo pasauli. Dāvini izprast, ka šī ir krīze, kas vieno mūs ar visiem Tevis radītiem bērniem. Aizsargā no ļaunuma un tiem, kas izmanto šo laiku un bailes, lai iegūtu ko sev.
Tu stiprais Dievs un Pestītāj, turpini atklāt mums, cik spēcīga Tava žēlastība un tā cerība, kas mūsos mostas, kad atceramies, ka Tu, Jēzu esi mūsu miers. Tu esi tas, kas atjauno cilvēku un cerību tajā. Tu esi Tas, kas piešķir mūžīgās dzīvības spēku šim laikam, jo viss ir un paliek Tavās rokās. Esi mūsu gaisma, miers un tas, kas atgādina, ka dievišķīgās, svētās, nekad nebeidzamās mīlestības spēkā, viss labi būs! Viss, viss, lai būtu labi, Debestēvs, to lūdzam no sirds mūsu Pestītāja Jēzus vārdā un Svētā Gara spēkā. Āmen.
+ Archibīskape Lauma Zušēvica
Publicēts 15|03|2020
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica

Izsalkums var būt iesākums
Jēzus tiem sacīja: “ES ESMU dzīvības maize. Kas nāk pie manis, tam nesalks, Un, kas man tic, tam neslāps ne mūžam.” (Jņ 6:35)
[...]Pēc kā tu esi izsalcis? Paldies Dievam, mēs savu fizisko izsalkumu samērā viegli spējam apmierināt. Daudziem tomēr tas ir, tiem nepieciešams mūsu atbalsts. Bet minu, ka vairākumam no mums veikali ir tuvu, kaut arvien biežāk tos neapmeklējam. Gaidām tik, ka mājās pievedīs pārtiku un pat sagatavotus ēdienus. Tehnoloģija! Tā sevišķi ir laba un noderīga tiem, kuriem pašiem pietrūkst spēka vai iespējas iepirkties. Bet Jēzus runā par cita veida izsalkumu - par tādu, ko pat visbagātākās maltītes nespēj apmierināt.
Šajā brīdī īpaši domāju par tevi, kas varbūt ilgi neesi apstājies dzīves skrējienā, lai ievērotu, ka varbūt arī tu esi nonācis citādākā izsalkumā. Vai pašam tev šķiet, ka kaut kas tevī ir izsmelts, iztukšots un aug tevī ilgas pēc kaut kā, ko pašam grūti vārdos izteikt. Varbūt esi izsalcis pēc atjaunotas dzīves jēgas, pēc pašvērtības apliecinājuma, ka tu neesi tikai tas, kas tev pieder, ko tu nopelni, vai tas, ko citi saka, vai nesaka par tevi. Varbūt esi izsalcis pēc patiesas mīlestības, kas tevi nevērtēs pēc tā, cik ‘likes’ parādās tavā “Facebook” lapā. Šāds izsalkums var būt iesākums iepazīšanās ceļam ar sevi un Viņu, kas nāk pretī, žēlastībā un mīlestībā tevi meklējot.
Tāds iekšējs dvēseles izsalkums var arī būt iesākums ceļam atpakaļ pie Viņa. Tā kādreiz notiek arī ar draugiem, ar ko sen neesam tikušies. Dziļi sirdī piedzīvojam, ka pat pēc gadiem sarunu ar patiesu draugu mēs varam atsākt, it kā tā nekad nebūtu pārtrūkusi. Atceries - Kristus ir tāds Draugs, kas vienmēr gatavs turpināt sarunas un atjaunot attiecības. Viņš var paēdināt tavu dvēseli un apmierināt tavu izsalkumu pēc autentiskas, pilnvērtīgākas dzīves.
Kristus Ciešanu laiks šogad iesākas 26. februārī - Lielā Lūdzamā dienā un noslēgsies Kristus Augšāmcelšanās rītā - 12. aprīlī. Kā paies tev šīs sešas svētdienas un 40 dienas? Aicinu katrā dienā atrast kaut piecas minūtes, ko veltīt norādītiem Bībeles vārdiem un, ja pietiek, arī ik nedēļai izraudzītai lūgšanai. Ja pie rokas nav Bībeles, vari to atrast “bibele.lv”. Ja gribas lasīt angliski - “biblegateway.com” var noderēt. Katrai svētdienai klāt pierakstīts tās nosaukums latīņu valodā. Tā ir sena tradīcija, kas palīdz izveidot lasīšanas plānu, vai, kā mēs teiktu - ceļa karti. Paldies Tijai Abulai un māc. Tālim Rēdmanim par tehnisko palīdzību, izveidojot lasījumu sarakstu.
Droši, ka tu esi aizņemts, tomēr pat visīsākais laiks kopā ar Dievu piešķir citu nozīmi pārējai dienai un naktij. Sirdī ieplūdīs miers un spēks, sajūta, ka esi atguvis vai no jauna ieguvis patiesu sirds Draugu. Un varbūt, ejot cauri šim sešu nedēļu ciklam, šajā ceļā ar Viņu, tu arī pamanīsi, atgūsi, iegūsi īstos draugus, ar kuriem kopā dodies tur - pie altāra, lai Svētā Vakarēdiena mielastā piedzīvotu Viņa žēlastības un mīlestības pilnību, kas apmierina izsalkumu un atklāj, cik dzīvē labi ceļot ne tikai ar Jēzu, bet kopā ar citiem, kam arī Viņš ir Draugs un Pestītājs.
Vēlu jums Dieva svētītu Ciešanu laiku un lūgšanās palieku vienota ar jums Kristus mīlestībā.
+ Archibīskape Lauma Zušēvica
Publicēts 25|02|2020
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica

Mūžībā aizgājusi diakone Abija Vents
Dieva mierā aizgājusi diakone Abija Vents,
dzimusi 1931. gada 15. maijā Rīgā
ordinēta 1999. gada 17. janvārī,
mirusi 2020. gada 29. janvārī Pensilvānijā.
[...]Izvadīšana
otrdien, 2020. gada 11. februārī
plkst 9:30 Atvadīšanās (t.s. 'Viewing')
plkst. 10:30 Bēŗu dievkalpojums
Geschwindt-Stabingas Funeral Home
25 E. Main Street, Schuykill Haven, PA 17972
Apglabāšana paredzēta vēlākā datumā Katskiļu Brāļu kapos. Nekrologs un tuvāka informācija: https://www.gsesfuneralhomes.com/obituary/Abija-RubenisVents
Abija nosvinēja Ziemsvētkus Florīdā, bet tūlīt sekoja negaidīta diagnoze - vēzis. Viņa atgriezās savās mājās Pensilvānijā, ģimenes aprūpē.
Abija līdz pēdējai dienai ar stipru balsi un nesatricināmu ticību liecināja par savu Kungu Jēzu Kristu.
Jēzus viņai sacīja: "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī jas tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai to tici?"
Viņa saka: "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē." Jn 12:25-27
Ieeja sava Kunga priekā, Abij!
Publicēts 30|01|2020
Prāveste
Anita Vārsberga-Pāža
Anita Vārsberga-Pāža

2019. gada Ziemasvētkos
Tā bija patiešām nozīmīga diena Marijai un Jāzepam. Bērns, kam no Marijas jāpiedzimst, būs Dieva Dēls, un viņa vārds būs Jēzus, jo “Viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem” (Mateja ev.1:21)
[...] Tajā pirmajā Ziemassvētku naktī, apsolītais Bērns ienāca pasaulē pazemīgas kūtiņas apstākļos, un Viņa pirmā gultiņa bija lopu silīte. Bet pāri Betlēmes pakalniem GODĪBA piepildīja debesis un eņģeļi pavēstīja ganiem Jēzus piedzimšanu. Gani steidzās skatīt un pielūgt savu Pestītāju, un stāstīja tālāk par brīnumainām lietām, kas viņiem bija vēstītas par šo Bērnu.
Un tā tas ir šodien. Vai šo pirmo Ziemassvētku patiesības dzirdam no bērnu lūpām, no mācītāja kancelē, vai no mūsu Svēto Rakstu lasīšanas, šeit ir atrodams Ziemassvētku patiesais prieks! Svētajam Garam atverot mūsu sirdis, mēs ticam un dārgi glabājam visu, ko Svētie Raksti mums stāsta par šo Bērnu.
Šīs patiesības ir dziļi jāpārdomā. Tās ne tikai dara mūsu Ziemassvētkus nozīmīgākus, bet tās mums nes mūžīgās dzīvības dāvanu!
Mēs vēlamies, lai Ziemassvētku prieks būtu kas vairāk par seklu jautrību kādās viesībās. Mēs gribam, lai mūsu piederīgie, draugi, un paziņas iepazītu to garīgo prieku, kuru Gars iedarbina sirdī, kad līdz ar Mariju mēs kopīgi iedziļināmies mistērijā – Dieva Dēls, no sievietes dzimis.
Ziemassvētki atzīmē mūsu Pestītāja, Kunga Kristus, dzimšanu. Lai šī patiesība piepilda jūsu sirdis un domas tā, ka šie Ziemassvētki jums un jūsējiem top svētīgi un līksmi!
Lai Dievs tas Kungs šajos Ziemassvētkos palīdz mums saskatīt to pārpilnību, kuru Viņš ielicis katra rokās.
Noslēdzot šo 2019. gadu un ieejot 2020. gadā, LELBA raugās uz visu to, ko Kungs ir uzdevis mūsu kalpošanai, mūsu vadītājiem un draudzēm darīt mūsu baznīcā, apkārtnē un pasaulē. Ir daudz darāma. Mana lūgšana ir, lai mēs visi atsauktos, kad dzirdam jautājumu, “Ko lai sūtu?” Atbilde ir, “Es šeit esmu, Kungs, sūti mani.”
Sveicinu visus LELBA locekļus, amata brāļus un māsas, darbiniekus un Dieva lūdzējus un novēlu Dieva svētību jaunajā 2020.gadā.
Prāv. Gunārs Lazdiņš, LELBA priekšnieks
Publicēts 07|12|2019
Prāvests
Gunārs Lazdiņš
Gunārs Lazdiņš