Pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kuri šaubās, kuri svārstās, kuri izvēlas palikt neitrāli. Bet mācītājs, prāvests emeritus Māris nebija no tiem. Viņš dzīvoja, kalpoja, cīnījās, strādāja ar pārliecību – auksts vai karsts. Bet remdens? Nekad.

Visu, kam viņš pievērsās, Māris darīja ar degsmi. 

Dedzīgs evaņģēlija sludināšanā – Māris nekad tukši nesprediķoja.  Kādreiz pārsteidzoši īsi, bet nekad tukši.  Viņš runāja tiešu valodu, ticot ka Dieva Vārdam ir spēks pārveidot dzīves.

Dedzīgs kalpošanā – Māris ganīja draudzes, darbojās Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Amerikā pārvaldē, rīkoja Draudžu dienas, ieskaitot t.s. Bībeļu un banānu kuģi uz Latviju 1990. gadā, iedvesmoja jaunatni, aizstāvēja Latvijas tiesības uz neatkarību, izglītoja sabiedrību par atkarības slimību, apzinoties, ka katrs brīdis ir iespēja palīdzēt pārdomāt, kas svarīgākais dzīvē.

Dedzīgs ticībā – Māris savu ticību pauda nevis svētulīgi vai stīvi, bet ar humoru, ar izaicinošiem jautājumiem un daloties savā dzīves pieredzē. Tā bija dzīva ticība, kas liecināja, ka Dievs mūs mīl par spīti mūsu vājībām un neveiksmēm.

Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Amerikā garīdznieku un draudžu vārdā, kā arī personīgi, atvados no amata brāļa un drauga pateicībā un mūžīgās dzīvības cerībā. 

Ieej sava Kunga priekā, Māri!  Lai Dievs mielo Tavu dvēseli!

Kopā ar Māra draudzēm ASV un Kanādā – bijušo Sv. Pāvila draudzi Čikāgā, Sv. Jāņa draudzi Filadelfijā, Miera draudzi Otavā, Trīsvienības draudzi Montreālā un Kalgarijas draudzi – izsaku līdzjūtību Mērsraga draudzei, tuviniekiem, korporācijai Ventonia un visiem, kas sēro. 

Lai Dievs stiprina un svētī, ka kalpojam un dzīvojam ar patiesu dedzību!

Prāv. Anita Vārsberga-Pāža

LELBA priekšniece

No sirds izsaku visdziļāko līdzjūtību jums LELBP Prezidija, Virsvaldes un savā vārdā.  Domājot par prāvestu emeritus Māri Ķirsonu, grūti iedomāties, kā īsumā raksturot viņu un viņa lielo darbu mūsu Baznīcā, jo sevišķi tad, kad viņš kalpoja Latviešu Evaņģēliski luteriskā Baznīcā Amerikā. Tajos laikos Latvijas liktenis vienmēr bija mūsu lūgšanās un domās, bet aizgājējam Mārim ar to vien nepietika. Viņš savas rūpes par Latviju īstenoja drošsirdīgos darbos un atjautīgās rīcībās, iesaistot citus, lai sasniegtu kopējus mērķus!

Reiz jūdu tautai bīstamos laikos, Mordohajs izaicināja Esteri un teica: “Ja Tu tagad cietīsi klusu, tad atspaids un glābiņš jūdiem nāk no citurienes, bet tu un tava tēva nams ies bojā.  Kas zina, vai ne šī laika dēļ tu esi kļuvusi ķēniņiene?” (Esteres gr. 4:14). Kas zina, vai Dievs nebija paredzējis, ka Māris tieši tā laika dēļ, kurā viņš kalpoja, bija, necieta klusu, jautāja un meklēja atbildes! Kristus kalps, kas dziļi paļāvās Kristus žēlastībai, un arī citiem mācīja, ka tieši šīs žēlastības dēļ neviens nav bez cerības vai jaunām iespējām!

Gadiem ilgi Māris strādāja ar jauniešiem, viņus izaicinot domāt. Vispirms, domāt un tad meklēt atbildes dzīves jautājumiem, - atbildes, kurās atskanētu patiesīgums un autentiskums. Viņš bieži noslēdza sprediķus ar jautājumu, kuŗa atbilde katram pašam jāatklāj! Viņš iedrošināja ticēt, ka Dieva spēks nespēkā varens parādās - tātad, neviens nevar aizbildināties, ka pietrūkst spēka, laika vai iespējas, ko labu darīt - citiem par svētību un par godu Dievam un Kristum.

Prāvests Māris no citiem prasīja tikai to, ko pats caur sevi bija piedzīvojis. Ja viņš piedzīvojis dziedināšanu un transformāciju, kāpēc lai to nepiedzīvotu citi? Sarunā, kura notika pirms kādiem 40 gadiem, Māris aicināja atcerēties, ka kādreiz nakts vidus esot vislabākais laiks, lai apmeklētu slimnīcās nonākušos draudzes locekļus, jo tieši tad rūpes, raizes, bailes aizliedz iemigt, gulēt un cilvēks meklē pēc Kristus miera. Tagad,  prāvestam emeritus Mārim lai ir mūžīgs miers laikā, par kuŗu Kristus teica: “Tajā dienā jūs man vairs nejautāsiet neko!”  (Jņ 16:23)  

Lai Kristus miers ir ar jums un stiprina jūs pieminot šo Dieva vīru, piederīgo un draugu.

Lūgšanās vienota ar jums līdzjūtībā un Kristus mīlestībā,

 + Lauma Zuševica