Teksta izmērs A A A
LV | EN

Lielās Piektdienas svētbrīdis un Lieldienu brokastis Aijovas draudzē

iesūtīts: 21.04.2015

Ir Lielās Piektdienas pievakare. Kaut ārā vēl saulīte spīd, ieejot Aijovas latviešu biedrības telpās, zālē mūs sagaida pustumsa. Bet tas ar nodomu, jo šovakar atceramies Kristus sāpju ceļu mūsu grēku dēļ. Vienā zāles stūrī ir piesliets koka krusts, kuram apkārt novietoti krēsli. Krustā redzami 12 mazi plauktiņi, uz kuriem novietoti 12 mazi sveču trauciņi.

Pamazām zāle pildās ar lieliem un maziem draudzes locekļiem. Kad visi sanākušie ir ieņēmuši vietas, liturgs Voldemārs Pelds mazliet paskaidro par svētbrīža kārtību, kas ir arī nodrukāta uz lapiņām, un sastāv no divām daļām - "Krusta gaismā" un "Krusta ēnā". Pēc tam liturgs uzaicina dziedāt 336. korāli "Lūkojos ticībā", kam seko Jāņa evaņģēlija pirmo četru pantu lasījums: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija…" Izskanot pēdējam pantam, tiek aizdedzināta svece, kuru rokā tur Arnis Šteinblūms. Tad viens pēc otra pie krusta nāk Mārtiņš, Laila, Aleksis, Lāriņa, Elaiža, Katrīna un mazā Anniņa, un nolasa kādu Svēto Rakstu pantu par to, cik Dievs pasauli mīlējis, sūtīdams savu Dēlu pie mums ne lai tiesātu, bet pasauli glābtu, lai izpirktu mūsu grēkus, lai piedotu mums tos un caur Viņa asinīm mums dotu pestīšanu pēc Viņa bagātās žēlastības. Jēzus ir Labais Gans, Viņš ir durvis, caur kurām ieejot, mēs tiksim izglābti un, ja mēs esam Kristū, tad mums vairs nav nekādas pazudināšanas, bet mūžīgā dzīvošana. Pēc katra nolasītā panta Arnis aizdedzina vienu svecīti krustā. Vēstule romiešu draudzei (8:38-39): "Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!" (Bērnu lasījumi: Jāņa ev. 3:16; Jāņa ev. 3:17; Rom. 3:23-24; 1. Jāņa 4:9-10; 1. Pēt. 2:24; Efez. 1:7; Rom. 5:6-8; Jāņa ev. 10:11; Jāņa ev. 10:9a; Ap. d. 4:12; Rom. 8:1; 1. Pēt. 1:18-19).

Pie šiem vārdiem visi skati ir vērsti uz krustu. Pēkšņi klusajā telpā atskan sērīga Mārtiņa Šteinblūma pirkstiņu radītā vijoles "Krusts laistās kalna galā" korāļa meldija. Draudze nedzied, bet klusībā lasa un pārdomā korāļa vārdus. Ir tikai mazs, šaurs ērkšķu celiņš, kas ved uz kalnu, kur laistās krusts, pie kura mira mans Pestītājs. Daudzi to celiņu staigā. Vai arī mani tas sauc jeb vai ērkšķi mani baida? Nē! Ja jau Kristus galvā nesa tos, tad arī es iešu pa šo celiņu, jo tas ved uz debess mājām.

Otro daļu, "Krusta ēnā", liturgs iesāk ar Jāņa evaņģēlija 1:5 vārdiem: "Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma." Viņš lasa arī Marka ev. 15:22-25, kur aprakstīts, kad un kur Kristus tiek sists krustā. Tagad ir kārta lasīt pieaugušiem. Tie arī nāk viens pēc otra un lasa, kā Pilāts liek pie krusta piestiprināt uzrakstu JĒZUS NĀCARIETIS, JŪDU ĶĒNIŅŠ, kā Jēzus savās mokās vēl saka, lai Dievs piedod krustā sitējiem, kā kareivji met kauliņus par viņa drēbēm, kā Kristus tiek zaimots. Arī viens no ļaundariem, kas līdzās Jēzum piesists krustā, Viņu zaimo, kamēr otrs ļaundaris aizstāv Jēzu sacīdams, ka viņi šo sodu pelnījuši, bet ne Jēzus, kas nekā ļauna nav darījis. Tam Jēzus apsola būt ar Viņu paradīzē. Arī Jēzus māte tur stāv blakus vienam māceklim un sāpēs noraugās uz savu auklējumu.

Ap sesto stundu paliek tumšs pār visu zemi. Ap devīto stundu savās necilvēcīgās sāpēs Jēzus izsaucās, kāpēc Dievs Viņu ir atstājis. Tad daži Viņu izsmej un dod viņam dzert etiķi. Etiķi ņēmis, Jēzus saka: "Viss piepildīts!" un skaļā balsī sauc: "Tēvs, es nododu Savu garu Tavās rokās." To sacījis, Jēzus nomirst.

Tanī brīdi notiek brīnumi. Tempļa aizskars pārplīst, notiek zemestrīce, klintis šķeļas un kapi atdarās. Daudzi izbīstās un sāk ticēt, ka Jēzus patiesi bija Dieva Dēls. Tā kā tā bija sataisāmā diena, jūdi negribēja atstāt miesas pie krusta un izlūdzas Pilātam atļaut satriekt krustā sisto lielus. To izdarīja abiem ļaundariem, bet Jēzum iedūra šķēpu sānos. Pilāts tad atļauj Jāzepam no Arimatijas noņemt Jēzus miesas un, pēc jūdu parašām, apkopa Viņu un guldīja kapā. (Pieaugušo lasījumi: Jāņa ev. 19:19-22; Lūkas ev. 23:33-34; Jāņa ev. 19:23-24; Mat. ev. 27:39-34; Jāņa ev. 19:25-27; Lūkas ev. 23:39-43; Marka ev. 15:33-36; Jāņa ev. 19:28-30; Lūkas ev. 23:46; Mat. ev. 27:51-56; Jāņa ev. 19:31-37; Jāņa ev. 19:38-42; Mat. ev. 27:60-66).

Pēc katra lasījuma viena krusta svecīte tiek izdzēsta. Dažiem lasot sažņaudzas sirds un pār vaigiem rit asaras. Kad visas svecītes nodzēstas, iestājas tumsa un liels klusums. Brīdi vēlāk no klavierēm atskan 89. korāļa "Liec galvu krusta priekšā" meldija un draudze pievienojas dziesmā. Dziesmu skaņām izskanot, liturgs nobeidz svētbrīdi ar Jāņa atklāsmes 5:12-13 vārdiem: "Cienīgs ir tas Jērs…" Pēc īsa klusuma brīža liturgs atvadās ar vārdiem "Ejam tā Kunga mierā!" Mēs paklausam un, bez vārdu apmaiņas, dodamies mājās, pārdomādami notikušo un ar apziņu, ka trešajā dienā Jēzus, nāves varu salauzis, celsies augšā.

***
‌Ir trešā diena kopš Kristus tika guldīts kapā. Mēs atkal dodamies uz Biedrības namu, bet šoreiz ar priecīgu prātu. Šis ir Lieldienas rīts un mēs ejam uz draudzes rīkotām Lieldienu brokastīm. Šie ir prieka svētki. Kristus ir pārvarējis nāvi. Kristus ir dzīvs! To apstiprina, tikko mēs pārkāpjam durvju slieksni, sveicieni: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un mēs atbildam: "Viņš tiešām ir augšāmcēlies!" Šoreiz zāles vidū ir krusta veidā salikti galdi kopējam mielastam un ir skaisti izdekorēts ar skaistām Lieldienu dekorācijām, to vidū netrūkstot arī krāšņi krāsotām olām.

Kad nu visi esam sanākuši un apsēdušies ap galdiem, mūsu kristīgais brālis Voldemārs Pelds notur svētbrīdi. Pa starpām nodziedam vairākus Lieldienu korāļus. Tad Džolī (Jolie) Pelds izsauc priekšā bērnus un stāsta viņiem par Jēzus kapu, kāpēc tas ir tukšs un kur palicis Jēzus. Tad bērni iepriecina mūs, nodziedot skaisto "Es zinu dzīvo Glābējs mans" korāli. Un iepriecina arī talantīgais 13 gadus jaunais vijolnieks Mārtiņš Šteinblūms, nospēlējot ticības meldiju, kas sastāvēja no "Krusts laistās kalna galā"; "Kungs, Tavas asins svētība" un "Ej, sirds, un mācies priecāties" korāļu meldijām.

Pēc pateicības lūgšanas, ejam stāvēt rindā, lai pildītu šķīvjus ar bagāto ēdienu klāstu, kuru sanesuši brokastu dalībnieki. Bērniem, liekas, ēšana tik daudz neinteresē. Tie savā starpā sitās ar olām un stiprāko olu īpašnieki iet apkārt arī galdam un meklē kādu, kam ola vēl vesela.

Kad jau esam mazliet baudījuši ēdamo, Imants Kalniņš nolasa Lieldienu sveicienus, kurus atsūtījusi Inga Muižnieces kundze no mūsu māsu draudzes Bauskā. Viņa arī pasakās par naudas velti, kuru nākošā dienā pēc Otro Lieldienu dievkalpojuma izlietos, lai paēdinātu Bauskas draudzes vecos ļaudis. Imants arī pastāsta par dažām īpatnējām Lieldienu tradīcijām citās pasaules zemēs un arī jocīgus mazu bērnu raksturojumus, kāds izskatās Lieldienu zaķis un no kurienes nāk olas.

Arī no Latvijas mūsu pilsētā studējošā Madara Brūvere sagatavojusi mīklu minēšanas sacensības un sagādājusi balvas labākajiem mīklu atminētājiem.

Tā mielojoties un priecājoties, ātri paiet laiks un ir pienācis brīdis doties mājās. Esam atcerējušies Kristus ciešanas un arī priecājušies par Viņa uzvaru pār nāvi un augšāmcelšanos.

Imants Kalniņš
Krusta fotogrāfiju uzņēma Edmunds Pelds
« atpakaļ

SVĒTIE RAKSTI MĒNESIM

Marts
Dievs savu mīlestību uz mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomiris, kad mēs vēl bijām grēcinieki.
Pāvila vēst.romiešiem 5:8

Sekojiet mums

 


Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā © 2013. Visas tiesības paturētas.
Dizains: Provincentrs; Izgatavoja: GlobalPRO »